Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. augusts, 2016
Drukāt

Arheologi ceļ trauksmi: steidzami jāizpēta vērtības “Rail Baltica” plānotajā trasē (3)

Foto no "Rail Baltica" trases vizualizācijaFoto no "Rail Baltica" trases vizualizācija

Latvijas arheologi ceļ trauksmi saistībā ar “Rail Baltica” trasi, jo kavējas kultūras vērtību apzināšana vietā, kur plānota dzelzceļa izbūve, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Pētnieki brīdina – ja arheoloģiskā teritorijas apzināšana tiks atstāta tikai uz būvniecības laiku, pastāv risks ne tikai zaudēt vēsturisko mantojumu, bet arī nopietni aizkavēt pašu būvniecību.

Šomēnes arheologi un vēsturnieki aktīvi darbojas Vecumnieku pusē, kur uzieta Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūra. Tas ir nozīmīgs ķēriens pētniekiem un nebijis notikums Baltijas mērogā, bet “Rail Baltica” trase plānota vien kilometra attālumā.

“Trases celtniecības rezultātā šāds objekts tiktu iznīcināts, pat nevienam neko nezinot,” uzskata Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta arheoloģe Dita Auziņa.

Kamēr kaimiņu igauņu un lietuviešu kolēģi teritoriju iecerētās “Rail Baltica” trases garumā jau sen kā pārbaudījuši, atklājot jaunas kultūrvēsturiskas liecības, pie mums pat nekas nav sākts darīt, sūkstās pētnieki.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris norāda, ka inspekcija to prasījusi jau no 2014.gada beigām. Taču tālāk par intensīvu saraksti ar trases plānotājiem un Satiksmes ministriju šo divu gadu laikā nav tikts.

“Negribētos atkārtot zināmas kļūdas, kas bija šādos lielos projektos vēl padomju laikos, kad, piemēram, Daugavas HES būvēja, kad apjomīgus arheoloģiskus objektus vajadzēja izpētīt ātrā tempā un būvnieki jau, tā teikt, stāvēja uz astes,” atzina Asaris.

Pētnieki ir pamatoti satraukušies par arheoloģiskā mantojuma pazaudēšanu.

“Rail Baltica” trase Latvijā stiepsies 263 kilometru garumā no Igaunijas līdz Lietuvai, šķērsojot 15 pašvaldību teritorijas. Ņemot vērā dzelzceļa projekta iespaidīgo garumu, arheologiem darbs būtu jāsāk nekavējoties.

“Iespējams, ka šī trase ies pāri lielam skaitam arheoloģisko pieminekļu. Principā ir palikuši tikai trīs gadi līdz celtniecības uzsākšanai, kas nav pietiekams laiks, lai apzinātu un izpētītu šos pieminekļus,” uzskata Auziņa.

Trases plānotājs gan mierina, ka uztraukumam neesot pamata – viss notiekot saskaņā ar grafiku. Turklāt tikai tagad zināms trases novietojums.

“Mēs nevarējām veikt izpēti visās alternatīvās, kādas mums līdz šim bija,” norādīja “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Turklāt arheoloģiskā mantojuma apzināšanai arī par finansējumu neesot jācīnās, tas jau piešķirts. Līdz ar to tiek solīts, ka nākamā gada pavasarī arheologi varēšot ķerties darbiem klāt.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kas liedz sākt strādāt? Tikai vaimanas un vainīgā pēdējā brīža meklēšana? Skaidroju – tā satiksmes ministrija ir tur pie dzelzceļa stacijas tirgus pusē – nu aizejiet uz turieni . Tikai negribās? Nav naudas darbiem – lai daļu projekta naudas dod izpētei.

  2. Nu, labrit, izbrinitie archeologi!
    Jau pirms paris gadiem vajadzeja celt traci par so temu, bet ne, tomer dzelzs manufaktura laikam svarigaka… Bet, galvenais, ka tagad tikai iestajas panika.

  3. Varēja sākt pētīt tos trases gabalus, par kuriem ir skaidrs, ka nemainīsies, bet tos, kas ir varbūtībā, pētīt, kad vienosies.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+