Foto: Wikimedia Commons

Arheologi cer, ka atraduši Kaligulas “orģiju kuģi” 1

Itālijas vēstures pētnieki gatavi pārbaudīt, vai Nmi ezers centrālajā Itālijā slēpj ar izvirtīgām orģijām un neticamu cietsirdību bēdīgi slavenā Romas imperatora Kaligulas izpriecu kuģi, raksta portāls LiveScience.com.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Lasīt citas ziņas

Ja meklējumi būs sekmīgi, tas var izrādīties par vienu no nozīmīgākajiem jauno laiku arheoloģiskajiem atklājumiem, norāda portāls.

Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks, ko labāk pazīstam ar vārdu Kaligula (“zābaciņš”, m.ē. 12 -41. gads), bija trešais un, kā liecina vēstures fakti, maniakālākais, sadistiskākais un tirāniskākais Romas impērijas imperators. Savā īsajā, bet vētrainajā valdīšana slaikā – tas ilga tikai četrus gadus – viņš, kā stāsta, ne tikai pavedis visas trīs savas māsas, bet arī iecēlis konsula amatā savu mīļāko zirgu Incitatu un pasludinājis sevi par nemirstīgu dievu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viena no Kaligulas kaprīzēm bija milzīgu kuģu būve, – tie tika ielaisti un, domājams, noenkuroti, vulkāniskajā, ainaviskajā Nēmi ezerā, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Romas, lai imperators varētu netraucēti un nenovērots nodoties orģijām.

Pēc tam, kad tirānisko imperatoru nogalināja pretoriešu sargi, kuriem bija paredzēts viņu apsargāt, kuģi, visticamāk, tika nogremdēti, taču leģenda par tiem saglabājusies cauri gadsimtiem un vairākkārt vēsturē parādījušās ziņas par Nēmi ezera dibenā manītiem milzu kuģiem. Tāpat arī Itālijas zvejnieki Nēmi ezerā laiku pa laikam savos tīklos uziet impērijas laika artefaktus.

Pirmoreiz kuģis ezera dzīlēs fiksēts 15. gadsimtā, bet 20. gadsimtā cits Itālijas tirāns Benito Musolīni daļēji nosusināja ezeru, lai pats savām acīm aplūkotu aptuveni 10 un 73 metrus garos kuģus. Tos, diemžēl, nevienam mūsdienās vairs neieraudzīt, jo abi kuģi mīklainos apstākļos sadega.

Taču baumo, ka Musolīni atstājis ezerā vēl trešo, vislielāko, gandrīz 122 metrus garu kuģi. Lai šīs baumas pārbaudītu, Itālijas valdība sāka meklēšanu. Aprīli ezers pārbaudīts ar jaudīgu skeneri, tā kā ezera dūņainais dibens neļauj to pilnībā izpētīt nirējiem. Skeneris turpretī ļauj identificēt objektus vismaz triju metru dziļumā.

Divas nedēļas ilgajos meklējumos iegūts materiāls, kura izpēte arheologiem varētu prasīt vēl vismaz pusotru mēnesi.

20. gadsimta 20. gados no ezera izceltie kuģi atgādināja samērā vienkāršas, kaut arī ļoti lielas, platdibena baržas, taču uz tām tika atrasti arī grezni rotājumi, kas norāda, ka savulaik kuģi patiesi varējuši būt piemēroti dzīva dieva vērienam. Romiešu vēsturnieks Svetonijs raksta, ka kuģu priekšgali bijuši rotāti ar dārgakmeņiem, tajos bijis gana vietas pirtīm, ēdamistabām un portikiem, tādējādi padarot tos par sava veida luksusa kruīza kuģiem.