Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

Arheoloģiskā un etnogrāfiskā dzintara izstāde būs atvērta vēl tikai mēnesi

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejsFoto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM)sadarbībā ar nodibinājumu “Rīga-2014” veidotā izstāde “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, ar kuras atklāšanu muzejs atjaunoja savu izstāžu darbību pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32 Rīgā, aplūkojama vēl tikai vienu mēnesi – līdz šā gada 1. martam, LA.lv uzzināja muzejā.

Šī izstāde iekļauta arī Latvijas Eiropas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Martā un aprīlī “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” būs apskatāma Baltkrievijas Nacionālajā vēstures muzejā Minskā, jūnijā – Kijevas pilsētas vēstures muzejā Ukrainā.

Kopš atklāšanas pagājušā gada maijā izstādi apskatījuši teju 15 000 apmeklētāju, stāsta muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Vismaz trešā daļa ir ārvalstu viesi no Igaunijas, Lietuvas, ASV, Austrālijas, Ķīnas, Polijas, Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Francijas, Lielbritānijas, Īrijas.

2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, kā viens no Latvijas kultūras simboliem tika godināts dzintars. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izvēlējās dalību “Dzintara āderē”, jo ir lielākais Latvijas teritorijā atrastā arheoloģiskā un etnogrāfiskā dzintara kolekciju glabātājs.

Arheoloģiskais dzintars aplūkojams ne vien modernās izgaismotās vitrīnās, bet arī uz sievietes manekena, kurš ietērpts izstādei īpaši izgatavotā akmens laikmeta tērpa no Zvejnieku kapulauka rekonstrukcijā. Tāpat izstādē eksponēts unikālais Kābeļu dzintara depozīts, kura svars ir 25,68 kg. Šo 12. gadsimta neapstrādāto dzintaru, kas bijis ievietots auduma maisā un noglabāts kādas celtnes pagrabā, atrada 1972. gadā Ikšķiles Kābeļu ciemā arheoloģisko izrakumu laikā. Tas joprojām ir lielākais neapstrādāta dzintara vienkopus atradums arheoloģiskajā piemineklī visā Austrumeiropā.

Savukārt dzintara rotas gan bija, gan joprojām ir savdabīga liecība par latviešu identitāti un gaumi, norāda muzeja speciāliste: “Etnogrāfiskais dzintars atspoguļots tradicionālajās dzintara rotās – saktās, kniepķenos un krellēs. Pie tērpa tās galvenokārt valkāja Dienvidkurzemē: Rucavā, Nīcā, Bārtā, Dunikā, Medzē, Pērkonē, Ziemupē. Saktas un kniepķeni kalpoja krekla aizdarei, taču vienlaikus bija arī rotas. Izstādē rucavnieces 19. gadsimta goda tērpā redzami visi tradicionālo rotu veidi: kniepķens, apaļa riņķa saktiņa un sirdsveida saktiņa.”

LNVM izstāde “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” tapusi Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros un ir daļa no izstāžu cikla “Dzintara ceļš Rīgā”.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+