Foto – LETA

Arheologu skats uz paveikto 0

Gada beigās iznācis Latvijas Arheologu biedrības sarūpētais rakstu krājums “Arheologu pētījumi Latvijā 2012. –  2013. g.”, kas ir zināma un speciālistu aprindās ierasta atskatīšanās uz iepriekšējā sezonā paveikto.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Kaut arī krājums regulāri iznāk kopš 1959. gada, tā ir pirmā reize, kad tajā atrodamas krāsainas izrakumu vietu fotogrāfijas un shēmas – speciālisti novērtēs. Par grāmatas stabilu iznākšanas vietu jau vairākus gadus kļuvis apgāds ”Nordik”. Savukārt saturs ir Arheologu biedrības biedru rokās. Minētā organizācija savās rindās apvieno ap 60 diplomētu nozares speciālistu. Lai ko arī runātu par procesiem Latvijas vēstures izpētē, arheologu kustība joprojām ir spēcīga, un arī darba, kā liecina 2012./2013. gada sezonas rezultātu apkopojums, netrūkst.

Kā norādīts grāmatas ievadā, pārskatāmajā periodā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir izdevusi 154 izrakumu atļaujas, kas skar objektus no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam. Tiesa, absolūtais vairākums šo izrakumu ir klasificēti kā arheoloģiskās uzraudzības darbi, kas nozīmē, ka arheoloģisko izpēti konkrētajā vietā pasūtījis kāds uzņēmējs vai organizācija, jo arheoloģiskā pieminekļa aizsargājamajā teritorijā paredzēta saimnieciskā darbība. Kas attiecas uz zinātnisko institūciju organizētām zinātniskajām ekspedīcijām, tad tādas gadā sanāk ap desmit, aplēsis viens no krājuma sastādītājiem Juris Urtāns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krājums ir strukturēts, savstarpēji nodalot izrakumus, kas attiecas uz akmens laikmetu, dzelzs laikmetu, viduslaikiem un jaunākiem laikiem. Ir arī atsevišķa nodaļa ”Apzināšanas un pārbaudes”, kurā, piemēram, iekļauts stāsts par Kurzemes un Zemgales hercogistes, kā arī vēlāka laika metāla manufaktūru vietu apsekošanu Kurzemē. Plašāk iezīmēt grāmatā aptverto izrakumu ģeogrāfiju būtu apgrūtinoši, tikai piebildīšu, ka arheologi 2012./2013. gadā ir strādājuši no Kurzemes līdz Latgalei, ieskaitot Rīgu un citas pilsētas – strādājuši laukos, mežos, pilsdrupās, kapulaukos, remontējamās ielās un jaunbūvēs. Rakstus krājumam sagatavojuši paši izrakumu vadītāji, tādēļ publikāciju teksta stils un apjoms savstarpēji atšķiras. Var tikai piezīmēt, ka “Arheologu pētījumi Latvijā” ir pašu arheologu aprindās cienīts un gaidīts izdevums, kurā iekļaujoties var, kā saka, ij citu darbu iepazīt, ij pats ar savu palielīties.