Latvijā
Sabiedrība

Arhibīskaps Vanags: Tauta mīl un atbalsta savus miljonārus, kuri par tādiem kļuvuši smagā darbā 16


Foto – LETA
Foto – LETA
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags

Tauta mīl un atbalsta savus miljonārus, kuri par tādiem kļuvuši smagā darbā, ar sviedriem un asinīm, un galvenais – ar vēlēšanos caur pašu panākumiem iedvesmot tautu un likt tai noticēt savām spējām, sestdien svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.

Vanags atgādināja, ka nesen Latvijas sabiedrībā raisījās diskusija par to, vai ir pareizi, ka skolās obligātajā literatūrā jaunatnei tiek likti priekšā tādi jūtīgi, trausli un savā ziņā vārgi literārie varoņi kā Cibiņš, atraitnes dēls vai dullais Dauka. Diskusija par to vairāk ievirzījās aizrādījumos, ka skolās vairs nav tādas obligātās literatūras, taču jautājums vienalga ir interesants – kādi varoņi ar savu priekšzīmi mūs iedvesmo, vaicāja arhibīskaps.

Viņš uzsvēra, ka nesen par īsti iedvesmojošu personību kļuva viens no latviešu sportistiem – Mairis Briedis, kura uzvaras daudziem lika justies pacilātiem un priecīgiem. “Taču es to šodien nepieminētu, ja tur nebūtu bijis kas vairāk. Esmu redzējis, kā bokseri pēc čempiona jostas iegūšanas sauc mikrofonā – es valdu pār planētu! Mairis turpretī teica – mēs to izdarījām! Tā ir Latvijas uzvara,” pauda Vanags.

Vanags uzskata, ka tas ir ievērības cienīgi, ka savā “zvaigžņu stundā” latvieša pirmā doma bija nevis par iegūto slavu un naudu, bet par Latviju. “”Es to darīju Latvijas dēļ, lai pierādītu, ka latvieši ir ne tikai dziedātāju un dejotāju tauta, bet cīnītāju tauta!”, Mairis teica. Ar viņa muti runāja pirmā mīlestība,” skaidroja arhibīskaps.

LELB galva norādīja, ka nemaz nevar iedomāties, cik daudz darba jāiegulda un sviedru jāizlej, lai kļūtu par pasaules čempionu, taču, viņaprāt, Briedis paveica kaut ko vēl grūtāku – viņš apgāza uzskatu, ka tauta ienīst miljonārus.

“Nevaru iedomāties, ka ziņas par izcīnīto, lielo naudas balvu kāds uztvēra ar dusmām vai rūgtumu. Domāju, ka visi novēl Mairim jaunas uzvaras un vēl lielākas balvas. Tas rāda svarīgu patiesību – tauta mīl un atbalsta savus miljonārus, kuri par tādiem kļuvuši smagā darbā, ar sviedriem un asinīm, un galvenais ar vēlēšanos caur pašu panākumiem iedvesmot tautu un likt tai noticēt savām spējām,” teica arhibīskaps.

Viņš pauda cerību kaut vairāk būtu tādu “pirmās mīlestības cīnītāju, kas, tiecoties pēc izcilības, gribētu parādīt, ka Latvijā dzīvo izcilu cīnītāju, uzņēmēju, valstsvīru, zinātnieku, skolotāju, amatnieku, zemkopju un jūrasbraucēju tauta”. “Mūsu čempiona priekšzīmei vajadzētu daudziem būt par klikšķi galvā un par pavērsienu domāšanā,” viņš teica.

Taču ne mazāk zīmīgi, kā pauda Vanags, bija tas, ka uzvara, kuru Briedis veltīja Latvijai, “daudziem deva iemeslu izklaigāties par to, kā viņiem kauns par Latvijas valsti un cik ļoti viņiem tā riebjas”. “Jo, lūk, lai cīņu noskatītos, bija drusku jāpapūlas un jāsamaksā desmit eiro par telekanāla abonementu. Nu kā te lai cilvēks neienīst Latviju?!” ironizēja Vanags.

Viņš brīnās, cik krasi var atšķirties cilvēku izturēšanās viena un tā paša notikuma dēļ – viens dodas cīņā, lai pagodinātu Latviju un iedvesmotu savu tautu, savukārt otrs viņa uzvaru un jebkuru citu ieganstu izmanto, lai Latvijas valsti noniecinātu un no tās atteiktos. “Vieni lej sviedrus un pūlas, lai Latviju celtu. Citi runā par tās nožēlojamo eksistenci un apsola neraudāt tās bērēs. Un visi taču no latviešu mātēm dzimuši. Visi ir redzējuši tos pašus Latvijas laukus un dzīvo tajā pašā 4.maija republikā ar tās sasniegumiem, neveiksmēm un pagātnes ievainojumiem,” teica arhibīskaps.

Viņš uzsvēra, ka ar pirmā veida latviešiem Latvijai ir nākotne, bet ar otra veida latviešiem nav nākotnes. “Ar vieniem Latvija savos simt gados ir jauna, ar otriem – veca un norietoša,” skaidroja arhibīskaps.

Runa nav par to, ka nebūtu notikušas nejēdzības un pat noziegumi, teica Vanags, piebilstot, ka runa ir par to, ka Latvijas valsts ir mūsu, latviešu Noasa šķirsts, kurā patverties no nogrimšanas pasaules okeānos.

“Nebūs nacionālas Latvijas valsts, drīzi vien nebūs arī latviešu. Aizmest Latvijas valsti prom sarūgtinājumā, pat ja pamatotā sarūgtinājumā, nozīmē aizmest savu tautu, valodu un visu, kas latviešiem ir bijis dārgs. Šai apziņai vajadzētu disciplinēt mūsu rīcību nākotnē,” pauda Vanags.

Jau vēstīts, ka šodien tiek svinēta Latvijas Republikas 99 gadu jubileja. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

LA.lv