Publicitātes foto

Arhitekts: Ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību ir būtiski veicināt arī publiskajā sektorā 0

Aurtors – Ervīns Krauklis, arhitekts

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Ilgtspējīgas un energoefektīvas būvniecības pamatā ir gan būvniecības procesā izmantotie materiāli, gan to pielietošanas risinājumi, kas veido kvalitatīvas un ilgmūžīgas ēkas. Tādas ēkas, kas ir labi izplānotas, funkcionālas, arhitektoniski augstvērtīgas, lietotājam patīkamas un veselīgas jebkādos laika apstākļos, ekonomiskas, vidē iederīgas un acij tīkamas.

Tas secīgi rada ietekmi arī uz apkārtējo vidi – tiek novērsta resursu izniekošana, kā arī vides piesārņojums gan būvniecības procesa laikā, gan arī ēkas ekspluatācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ilgtspējīgā būvniecībā tiek pielietoti vietējas izcelsmes, videi draudzīgi, veselībai nekaitīgi un dabiski materiāli, kuru izmantošanā likti lietā augstākajām komforta un higiēnas prasībām atbilstoši inženiertehniskie risinājumi.

Kā viens no perspektīvākajiem materiāliem ilgtspējīgā būvniecībā neapšaubāmi ir un būs koks – tas jau izsenis plaši izmantots kā būvmateriāls, pateicoties tā lieliskajām īpašībām. Koks ir viegli apstrādājams, no tā var veidot salīdzinoši liela laiduma pārsedzošas konstrukcijas, savukārt masīvkoks ir labākais siltumizolators tradicionālo būvmateriālu vidū.

Diemžēl jāatzīst, ka pašlaik Latvijā ilgtspējīgas būvniecības prakse, tostarp koka ēku būvniecība, nav pietiekami attīstīta, jo sevišķi individuālajā masu būvniecībā.

Ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību ir būtiski veicināt arī publiskajā sektorā – ēkas tiek attīstītas ar nodokļu maksātāju naudu, tādēļ iedzīvotājiem ir svarīgi, ka šie līdzekļi tiek ieguldīti kvalitatīvos, ilgtspējīgos projektos, kas kalpos par paraugu visai sabiedrībai. Arī valsts tādējādi iegūst īpašumu ar augstu vērtību, zemiem ekspluatācijas izdevumiem un galvenokārt ilgmūžību.

Būvniecībā izmantojot koku, tiek veicināta valsts un tās iedzīvotāju labklājība, kokmateriālu ne vien eksportējot, bet arī pienācīgi izmantojot savā zemē.

Runājot par faktoriem, kas varētu veicināt jomas attīstību Latvijā, nozīme ir ne vien izglītības nozarei, bet arī reāli taustāmiem piemēriem. Tādēļ ir prieks par projektiem, ko redzam arhitektūras un ilgtspējas konkursos.

Nupat kā tika apbalvoti konkursa „Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2018” laureāti, kuri kalpo par pozitīvu piemēru, kā arī pierādījumu tam, ka šādas ēkas ir daudz vērtīgākas un kvalitatīvākas ilgtermiņā, sniedzot ieguldījumu ekonomikas, sabiedrības un apkārtējās vides labklājībā.

Reklāma
Reklāma

Par lieliskiem piemēriem kalpo arī ēkas, kurās izmantoti koka būvelementi un konstrukcijas, pierādot ne vien materiāla praktisko vērtību, bet arī daudzveidību ēku arhitektūrā.
Ar koku panākto arhitektūras daudzveidību lepoties var Cēsu koncertzāle, Saldus mūzikas skola, AS „Latvijas valsts meži” biroja ēka un Alojas bibliotēka.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.