Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. aprīlis, 2016
Drukāt

Arhitektūra, kas raisa emocijas

Foto: LETAFoto: LETA

Pagājušās nedēļas izskaņā uzzinājām, kuri 16 darbi iekļuvuši “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016” (LAGB) pusfinālā, lai tālāk cīnītos par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā, kas, pēc starptautiskās žūrijas izvērtējuma, tiks pasniegts 19. maijā.

Nacionālā žūrija neslēpa, ka, izvērtējot 51 iesniegto darbu, bijuši lieli strīdi un balsošana, tomēr atklāja arī savus trīs favorītus, kurus skatot visiem kā vienam uzmetusies “pozitīvā zosāda” – restaurēto Dzintaru koncertzāli (“Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele”), Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (“Processoffice UAB”, Arhitektoniskās izpētes grupa) un 1926. gadā celto un atjaunoto Jūrmalas arhitektūras pērli “Villa Rota” (“Vincents”). Arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola atzina, ka visgrūtāk bijis izvērtēt objektus, kuriem līdzi nāk liela sabiedriska slodze. Var pieņemt, ka šādi bijis arī ar Liepājas koncertzāli “Lielais Dzintars”, kuras projekta īstenojums līdz šim izpelnījies samērā daudz kritikas, it sevišķi funkcionalitātes aspektā. Pamatojot šā objekta izvirzīšanu, nacionālās žūrijas pārstāvis Uģis Kaugurs “KZ” atzina, ka “tipoloģiski citas šādas ēkas mums nav” un “tur ir pietiekami daudz jaunu lietu”, turklāt “jebkura pasaules objekta īstenojumā var atrast utis”. Kā jau pēdējos gados ierasts, starp pusfinālistiem dominē pārbūves un restaurācijas – tas saistīts ar ekonomiskajiem ap­stākļiem, jo no jauna rodas arhitektūras objektu mazākā daļa. Starp pusfinālistiem ir arī “Aldara” alus darb­nīca, Maltas vidusskola, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka. Labāko vidū ir arī sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss “Kado Karim”, Kolekcionāra māja Ķīpsalā, Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars” un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļuvis divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums “Adreses” un R. Šmēlinga konference “Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam]”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+