Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

Arhitektūras metropoles – arī novados


Tā tiek kopta, lai popularizētu labu arhitektūru, informētu sabiedrību par arhitektu darbu, veicinātu dialogu starp pašreizējiem un nākamajiem organizāciju biedriem un visiem tiem, kas veido apbūvēto vidi. Dienas vadmotīvu parasti sasaista ar vispārējām arhitektūras un urbanizācijas tendencēm, Starptautiskās arhitektu savienības partneru – ANO un UNESCO – darbībām. Šogad uzsvērta sakarība starp arhitektūru un kultūru, uzmanību pievēršot deklarācijai, ar kuru valdības, nevaldības un privātā sektora pārstāvjus aicina planētas attīstības aktuālākās – vides piesārņojuma, nabadzības un sociālās nevienlīdzības – problēmas risināt, izmantojot kultūras resursus.

Pasaules arhitektūras dienas tradīcijas iedīgļi atjaunotajā Latvijā saistāmi ar nozares spēcīgākās profesionālās nevaldības organizācijas – biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” – ierosmi 2005. gadā, ko atbalstīja vairāku pilsētu pašvaldības. Ar vērienu turpinoties, nākamajos gados tā ieguva otru – arhitekta profesijas svētku – dimensiju. 2006. gadā dibinātā pašvaldības aģentūra “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” ar akcijas ideju ieguva daudz domubiedru: Vecrīgā un tās apkārtnē kolēģiem un ieinteresētiem sabiedrības pārstāvjiem tiešā un pārnestā nozīmē pirmoreiz durvis vēra vairāk nekā ducis arhitektu biroju.

Sākot ar 2007. gadu, arhitektu biedrība gādāja par to, lai pasākumi notiktu visā Latvijā. Kopīgiem arhitektu, valsts, pašvaldību un ārvalstu vēstniecību un institūciju spēkiem Latvijas arhitektūras metropoles statusu līdz ar Rīgu ieguvušas Alūksne, Ventspils, Liepāja, Madona un Daugavpils. Šo pilsētu iedzīvotāji vienmēr iepazīstināti ar ikgadējās Latvijas arhitektūras labāko darbu skates izstādēm, savukārt kolēģiem vienmēr ar lepnumu izrādītas labākās būves. Par arhitektiem svarīgo interešu loku liecina konferenču, izstāžu un citu notikumu nosaukumi – “Mazpilsētu attīstības iespējas Latvijā 21. gadsimtā”, “Arhitektoniskās vides attīstība Madonā, novadā un bijušajā Madonas rajonā pēdējos 20 gados”, Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči (1840 – 1911) piemiņas lasījumi, “Publiskās ārtelpas attīstības tendences Baltijas valstīs pēdējos 20 gados” un citi.

Ar Pasaules arhitektūras dienas zīmolu saistītie pasākumi Rīgā plašumā vērsās 2007. un 2008. gadā, paužot arī nemieru par tobrīd aktuālajām pilsētas plānošanas tendencēm, kas izpaudās brīvprātīgā profesionālajā ieguldījumā priekšlikumos Torņakalna teritorijas un Strēlnieku laukuma attīstībai, risinājumā transporta kustības atjaunošanai, Centrālās stacijas un dzelzceļa koridoru attīstības redzējumā un diskusijā par to, kāda varētu būt pilsēta tad, kad lidosta apkalpos 20 miljonus pasažieru gadā.

No 2010. gada Pasaules arhitektūras dienā pasniedz 2006. gadā iedibināto Rīgas arhitektūras gada balvu. Šis, tāpat kā 2011. gads, bijis iezīmīgs ar jaunu partneru iesaistīšanos.

Arhitektūras kalendāra rudens daļā noteikta vieta aizvien bijusi paredzēta pasākumiem, kas domāti skolēniem un skolotājiem. Liepājas būvvalde, sadarbojoties ar arhitektiem un mācību iestādēm, vairākkārt organizējusi skolēnu iepazīstināšanu ar arhitekta darba finesēm un iespējām šo profesiju apgūt. Īstenojot izglītības programmu “Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks”, vairākus seminārus organizējusi Latvijas Arhitektu savienības Jauno arhitektu apvienība.

2012. gadā paziņojumu par Pasaules arhitektūras dienas nozīmi un pasākumiem Rīgā, Daugavpilī un Liepājā sabiedriskajā telpā izplatīja Kultūras ministrija, bet jebkuru interesentu uz sabiedrisku diskusiju “Kas ir arhitekts?” uzaicināja arhitektu biedrības aktīvisti. Interesanti, ka kaismīgākie tās dalībnieki bija paši arhitekti. Atvērto durvju tradīciju Rīgā uzturēja atsevišķi arhitektu biroji un ar nozari saistīti uzņēmumi.

2013. gada Arhitektūras dienas Latvijā sākās vakar, mākslas muzejā “Rīgas birža” pasniedzot 2013. gada balvu Rīgas arhitektūrā. Tomēr centrālā vieta būs Kuldīga, kuras pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību pasākumus – studentu plenēru, diskusiju un konferenci 11. oktobrī – organizējusi atbilstoši tēmai “Universālais dizains pilsētu vēsturiskajos centros”. Plaša programma paredzēta arī Liepājā.

Spriežot pēc Latvijas PSR Arhitektu savienības kongresu materiāliem, Arhitektūras dienas notikušas arī 1984. un 1987. gadā, vēriena ziņā atpaliekot no pasākumu kopuma ar devīzi “Pilsētu centri, ciematu centri” 1983. gada oktobrī. Melnbalts attēls ar Vecrīgas maketu priekšplānā liecina, ka tā atklāšanā Svētā Pētera baznīcā uzstājies koris “Ave Sol” diriģenta Imanta Kokara vadībā.

Uzturot attiecības starp arhitektiem un sabiedrību, nozares profesionālajām organizācijām ir uzdevums būt par vidutājām arī starp pētījumiem un praksi. Lai to izpildītu, nepieciešams izkopt sistēmu veidojošas formasa – veidot rakstu krājumus, periodiskos izdevumus, izstādes un citas –, kas labi izmantotas Arhitektūras dienās Latvijā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+