Mobilā versija
Brīdinājums +13.3°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
3. novembris, 2016
Drukāt

Kā konkurētspējā apsteigt Krieviju? (5)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents

Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis, ka Latvijai ir būtiski uzlabot pozīcijas Globālās konkurētspējas indeksā un nav pieļaujams, ka Krievija ir konkurētspējīgāka par Latviju. Ko par to saka ekonomisti?

 

Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents: “Cilvēku skaits Latvijā joprojām samazinās, kas nozīmē, ka ekonomiskie procesi nav labvēlīgi. Igaunijā iedzīvotāju skaits stabilizējas. Kamēr mēs atalgojuma līmeni nedabūsim apmēram 70% apmērā no vidējā līmeņa Eiropā, cilvēki turpinās braukt prom. Ir divas iespējas, kā rīkoties,viena – turpināt pēdējos 5 – 10 gados iesākto – atņemot naudu vienam, to pārdalīt tam, kam tās trūkst. Šis virziens ir neveiksmīgs, un mēs lēnām slīkstam. Otra – kam piekrītu gan es, gan uzņēmēju organizācijas – jādara viss, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, jāizveido konkurētspējīga nodokļu politika un jāsakārto tiesiskais process. Līdzko izveidotu labāku uzņēmējdarbības vidi, uzreiz pieaugtu ārvalstu investīciju apjomi, arī vietējie cilvēki drosmīgāk investētu projektos, rastos darba vietas un ekonomika ietu augšup. Indeksi zināmā mērā parāda tendences, kuras grūti apšaubīt – tās valstis, kuras indeksā ir augšā, arī dzīvo augstākā labklājībā. Ja paskatāmies iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju – ar Krieviju esam līdzīgās pozīcijās. Viņu atvēziens attīstībai nav slikts – Tatarstānā būvē jaunu nākotnes pilsētu, lielas investīcijas iegulda tehnoloģijās. Ja mēs sāksim snauduļot, konkurenti mums aizies garām.”

 

Pēteris Strautiņš, “DNB” bankas ekonomikas eksperts: “Lai augtu konkurētspējā, mums ir jāstrādā pie salīdzinošo trūkumu novēršanas un priekšrocību vairošanas, neuztraucoties par to, ko par mums raksta starptautiskas organizācijas ar pompoziem nosaukumiem. Efektīvāk ir rūpēties par to, lai notiktu kaut kas labs, nevis nenotiktu kaut kas slikts – tā ir daudz ilgtspējīgāka stratēģija. Jāteic, ka piesauktais Globālās konkurētspējas indekss ir pilns absurdu. Kuriozākais ir punkts par “konkurētspējas priekšrocību raksturu jeb avotu”, kur esam novērtēti zemāk nekā Tadžikistāna, kur ir pasaulē lielākā no ārzemēm pārskaitīto algu loma ekonomikā – gandrīz 50% no IKP! Šis nav vienīgais brīnums, un uz šo indeksu nevajadzētu atsaukties. Konkurētspējas indeksu neveido muļķi, bet viņi vienkārši dara neiespējamu darbu. Savukārt “Doing Business” indeksam, kurā esam pakāpušies, ir viena liela priekšrocība. Proti, relatīva objektivitāte, jo tas balstās izmērāmos parametros, bet ir arī trūkums – šaurais aptverto tēmu klāsts.”

 

Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors: “Lai augtu konkurētspēja, jāapkaro ēnu ekonomika, kas mums nopietni iegriež. Otra lieta – joprojām ir ģeopolitiskā un politiskā nenoteiktība, par kuru runā jau kopš neatkarības atgūšanas. Trešais – neviens nav izrevidējis nodokļu politiku. Vai tiešām iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana budžetu sagrautu un ekonomika neaugtu? Nedomāju, ka prezidents indeksu kontekstā šoreiz izteicies pareizi. Indeksi ir ļoti dažādi, tiem ir dažādi mērķi, ļoti daudz atšķirīgas metodoloģijas, kas apgrūtina to salīdzināšu. Protams, labāk indeksos izskatīties labi, jo jebkurš kāpums investoriem patīk. Taču Globālais konkurētspējas indekss balstās uz uzņēmēju spriestspēju – uzņēmēju uztvere ir būtiska, pat ja ir subjektīva, jo viņi jau pieņem lēmumu investēt vai ne. Taču sliktākais ir tas, ka šis indekss balstās uz aptaujām, kas rada absurdas situācijas. Baltijas valstis, Skandināvijas valstis ir salīdzināmas, taču salīdzināt Latviju ar Krieviju, turklāt vēl izdarīt secinājumus, nav korekti. Piemēram, ceļu kvalitāti uzņēmēji Latvijā novērtētu ar 2 no 10. Ganā, kur ceļu gandrīz nav, uzņēmēji dotu 4 no 10, bet norvēģi iedotu 5 no 10, jo sevi salīdzina ar kaut ko neticami augstu. Tas nav nopietni. Savukārt “Doing Business” nebalstās uz aptaujām, bet indikatoriem, piemēram, studentu skaitu, kas par kvalitāti neko nepasaka.”

 

Uzziņa

* “Doing Business” 2017. gada reitingā Latvijas rādītājs no 79,14 punktiem pieaudzis līdz 80,61 punktam, ļaujot Latvijai pakāpties par trīs pozīcijām līdz 14. vietai 190 pasaules valstu vidū. Kā teikts Pasaules bankas pētījumā, Latvijas kāpumu sekmējusi uzlabota kredītinformācijas pieejamība un reformas, lai vienkāršotu nodokļu apmaksas sistēmu.

* Tikmēr jaunākajā Globālās konkurētspējas indeksā 138 valstu konkurencē Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, atpaliekot no kaimiņvalstīm: Igaunijas (30. vieta); Lietuvas (35. vieta); Krievijas (43. vieta).

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. ‘Ja Hruščovam neizdevās apdzīt ASV vai tad Vējonim, domājiet, labāk veiksies ar Krieviju? Varbūt vienīgi Roņu salu varētu pacensties atgūt? Bail tik, ka vienās apakšbiksēs nepaliekam.

  2. NEVAJAGA TIK SLIKTI DOMĀT,DOMĀJIET,KUNGI, LABAS DOMAS ! BRAVO! ESAM SEN KRIEVIJU APSTEIGUŠI !

  3. Nu gan runā kā tādi krievi.
    “Mi Ameriku dognaļi
    Po nadoju moloka,
    A po mjasu ņe uspeļi, –
    H.. slomalsja u bika.”
    Domājiet, kā izdzīvot un neizputināt Latviju pavisam, nevis kā kādu apdzīt. Apdzinēji, hrenovi…

  4. Diena Autors: Gunita Nagle. 2000. gada 13. aprīlis 00:00
    Neīsts Krievijas augstskolas diploms aizšķērsojis biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Rostovska turpmāko ceļu maģistra grāda iegūšanai. Aizdomas, ka A.Rostovska augstākās izglītības dokumenti ir tikai butaforija, radās Akadēmiskās informācijas centrā, uz kurieni dokumentus nogādāja Latvijas Universitāte (LU). LU A.Rostovskis savu augstskolas diploma pakaļdarinājumu iesniedzis maģistrantūras studijām LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā. Taču A.Rostovska Krievijā pirms trim gadiem iegūtais augstākās izglītības dokuments samulsinājis ar savu PSRS ģerboni, tādēļ tas pārbaudei aizsūtīts uz Krievijas AIC. Krievijas AIC apstiprināja aizdomas, ka augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieka uzrādītais Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmijas diploms ir atdarinājums. Pēc šīs akadēmijas sniegtajām ziņām, ir trīs pierādījumi diploma neīstumam – pirmkārt, 90.gadu studentu sarakstos nav Aigara Rostovska vārda.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (17)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+