Foto – LETA

Arī apbedītājus pastiprināti uzraudzīs 4

Konkurences padomes (KP) vakar žurnālistiem prezentētais pētījums par apbedīšanas nozari, kura izvērtējumā piesaistīja arī Valsts ieņēmumu dienestu un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), uzrāda šajā jūtīgajā nozarē kropļotu konkurenci, tirgus nesakārtotību, no kā cieš patērētājs un valsts, kas nesaņem nodokļus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Par situāciju apbedīšanas pakalpojumu nozarē, kuras darbību aizvien neregulē speciāls likums un kura dalībnieki nereti rīkojas ļoti neētiski, “Latvijas Avīzē” Arta Drēziņa rakstā “Bizness ar nelaiķi” vēstījām šā gada maijā. Pēc patērētāju un tirgus dalībnieku saņemtajām sūdzībām KP veica nozares uzraudzības pētījumu. “Atklājās, ka apbedīšanas pakalpojumu nozare ir viena no tām jomām, kur valda pilnīga nesakārtotība, tiek tērēti publiskie resursi un nav zināms, kam šī nozare būtu jāuzrauga,” vakar uzsvēra KP vadītāja Skaidrīte Ābrama. KP vērtējumā pilnīgi nepieņemami ir tas, ka tik jūtīgā nozarē kā apbedīšanas pakalpojumi no 37 slimnīcām 14 ārstniecības iestādēs atrodas apbedīšanas uzņēmums un 55% patērētāju izvēlas pirmo visātrāk pieejamo piedāvājumu. S. Ābrama teic, ka nav pieļaujami, ka slimnīcā strādājošais sanitārs vienlaikus ir arī tur esošās apbedīšanas firmas darbinieks. KP veiktā aptauja rāda, ka, piemēram, Jelgavas psihiatriskajā slimnīcā tuviniekiem norāda, ar kuru firmu jāslēdz apbedīšanas līgums, jo “slimnīcai ir noslēgts līgums tikai ar šo firmu”. Četrpadsmit procentos gadījumu nelaiķa tuviniekiem iespēju izvēlēties apbedītāju nebija. Tāpat neskaidrs ir pakalpojumu un cenu piedāvājums – 25% aptaujas dalībnieku pakalpojuma cena nebija skaidra, 33% gadījumu cenrādis nebija redzams, bet 32% gadījumu cenas bija norādītas bez PVN. Satraucoši, ka 27% gadījumu cena atšķīrās no sākotnējās vienošanās, bet 21% gadījumu pakalpojuma saturs nebija saprotams. S. Ābrama arī vērš uzmanību, ka Latvijā 19 gadus ir kremācijas pakalpojumu monopols. “Ir izveidojies apburtais loks – Rīgas pašvaldības licenci šim pakalpojumam var saņemt vien uzņēmums ar darbības pieredzi šajā nozarē,” piebilst S. Ābrama. Salīdzinājumam – Igaunijā darbojas četras, bet Polijā – 40 krematorijas.

KP vadītāja arī vērš uzmanību, ka pašvaldības uztur kārtībā un apsaimnieko kapsētas – tur nav ko iebilst. Iebildes ir pret pašvaldību piedāvājumu sagatavot mirušo bēru ceremonijai un bēru ceremonijas piederumu pārdošanu, tātad pret pašvaldības iesaistīšanos komercdarbībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Svarīgākie secinājumi no VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones vēstījuma – ­algas apbedīšanas pakalpojumu nozarē nesasniedz pat 50% no valstī vidējām algām, 78,6% darbinieku pelna mazāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Pavisam VID ir reģistrējis 260 šīs nozares nodokļu maksātājus. Cik pelna šajos uzņēmumos nodarbinātie darbinieki? Latvijā kopš šā gada 1. janvāra minimālā stundas tarifa likme ir 2,166 eiro. Kapracis šā gada pirmajos četros mēnešos pirms nodokļu maksāšanas saņēma vidēji 2,88 eiro stundā, turklāt mēnesī vidēji strādāja 47 stundas. Apbedīšanas uzņēmuma valdes loceklis mēnesī vidēji darbojies 106 stundas un pelnījis 2,79 eiro stundā, bet apbedīšanas pakalpojumu speciālists – 2,73 eiro stundā. Vai šie skaitļi neliecina par ēnu ekonomiku nozarē? VID pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas par pērn mirušo cilvēku daudzumu un vidējiem apbedīšanas pakalpojuma izdevumiem vienam cilvēkam (400 eiro) secina, ka vismaz 50% gadījumu apbedītāju neuzrāda nekādus naudas ienākumus. Pavisam pērn apbedīšanas izmaksu kopsummai būtu bijis jābūt 11,3 miljoniem eiro, bet apbedīšanas nozarē nodarbinātie nodokļu maksātāji uzrādīja 5,9 miljonu eiro apgrozījumu. Apbedītāji arī ne vienmēr ir godīgi pret saviem klientiem gadījumos, kad viņi var saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto pabalstu.

Visas trīs iepriekš nosauktās valsts iestādes apņēmušās kopīgiem spēkiem mainīt līdzšinējo vienaldzīgo Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas attieksmi pret nozari un to sakārtot. S. Ābrama solīja šajā darbā iesaistīt arī KNAB. PTAC viena no darbības prioritātēm nākamajā gadā būs pakalpojumu cenu izvietošana redzamā vietā. Tāpat iecerēts iniciēt diskusijas par nozares likumu, Apbedīšanas likuma projekts jau kopš 2012. gada ir iegūlis kādā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atvilktnēm. Latvijas Apbedītāju asociācijas vadītājs Edmunds Štreihfelds valsts iestāžu veikumu vakar vērtēja atzinīgi. Savu artavu nozares sakārtošanā var dot arī patērētāji, piemēram, prasot čekus par sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot līgumus par pakalpojumu sniegšanu un rūpīgi iepazīstoties ar to nosacījumiem.