Vai esat gatavi ziedot daļu algas izglītības un zinātnes atbalstam? 1
Lai veicinātu valsts ekonomikas atlabšanu, trīs pazīstami somu uzņēmēji – Somijas Industriju konfederācijas vadītājs Mati Alahuhta, Finanšu pakalpojumu federācijas vadītājs Reijo Karhinens un liftu ražotāja “Kone” prezidents Anti Herlins – apņēmušies par 5% samazināt savas algas, turpmākos četrus gadus ziedojot šo daļu Somijas izglītības un zinātnes atbalstam. Arī Somijas premjerministrs Juha Sipila solījis par 5% samazināt savu algu. Šāda “sociālā līguma” mērķis ir paaugstināt Somijas konkurētspēju, samazinot darbaspēka izmaksas. Aptaujā skaidroju, kā šādu kaimiņvalsts iniciatīvu vērtē vieni no visvairāk pelnošajiem Latvijas valsts uzņēmumu un iestāžu vadītājiem un vai viņi paši būtu gatavi ziedot daļu savas algas. Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu.
Guntis Beļavskis, bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka Somijas piemērs ir lieliska iniciatīva, kas parāda sabiedrības briedumu un lielo uzņēmumu vadītāju spēju parādīt rūpes par savu valsti. Taču, lai šāda iniciatīva rastu atsaucību, ir svarīgi, ka infrastruktūra, kur tiek novirzīta šāda nauda, ir caurspīdīga un tā tiek gudri investēta. Runa nav par algu samazināšanu, tā ir par atbildību un patriotismu. Tas tiek darīts tādēļ, ka biznesa līderiem ir uzdevums iedvesmot tautu un palīdzēt valstij attīstīties. Es viennozīmīgi būtu gatavs veltīt 5% no saviem ienākumiem savas valsts labklājības veicināšanai.”
Solvita Deglava, problemātisko aktīvu pārvaldītājas “Reverta” valdes priekšsēdētāja: “Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka ziedošana ir indivīda vai organizācijas labprātīga rīcība un ziedot var daudzos un dažādos veidos – arī bez publiskas savu darbību afišēšanas. Manuprāt, algas samazināšana nebūt nav efektīvākais veids, kā veikt ziedojumu. Īpaši Latvijā, kuras vidējais labklājības līmenis tālu atpaliek no Somijas. Tas nozīmē, ka teju ikkatram no mums ir radi, draugi un paziņas, kuriem, iespējams, ir nepieciešama palīdzība. Otrkārt, nevajadzētu aizmirst, ka no katras algas tiek maksāti nodokļi valsts budžetā. Līdz ar to algu samazinājuma dēļ saruktu līdzekļi gan mazāk nodrošināto iedzīvotāju grupu sociālo jautājumu risināšanai, gan valsts vajadzībām. Uzskatu, ka mums ir jākoncentrējas nevis uz īstermiņa populistiskiem risinājumiem, pie kādiem varētu pieskaitīt kādas nelielas strādājošo grupas algu samazināšanu, bet gan uz Latvijas tautsaimniecības attīstību un, galvenais, darba ražības celšanu. Darba efektivitātes paaugstināšana ļautu palielināt algas visiem mazāk pelnošajiem darbiniekiem, panākot vispārēju valsts labklājības līmeņa augšanu. Somija šādu modeli ir konsekventi realizējusi pēckara periodā, un mēs redzam pozitīvos rezultātus, kādus tas ir devis. Vienkāršāk sakot, ir jādomā par to, kā visiem iedot, nevis kādam atņemt.”
Uģis Magonis, “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs: “Vēl pagaidām ir pāragri spriest, vai šī iniciatīva ir devusi plānoto rezultātu valsts ekonomikas stāvokļa uzlabošanai. Latvijai vēl jāpārvar ievērojami izaicinājumi, lai mūsu vidējais algu līmenis sasniegtu Somijas līmeni – attiecīgi, lai 5% ziedojums dotu ievērojamu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un lai tas tiktu izmantots noteikto mērķu sasniegšanai.”
