Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. oktobris, 2015
Drukāt

Jaunieši spriež: vai, sargājot Eiropas vērtības, nepazaudēsim pašu Eiropu (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ungārija ir viena no tām Eiropas valstīm, kam līdz šim vislielākās rūpes sagādājusi bēgļu krīze. Debatēs tieši ungārietēm – Csengei Dornerei (no kreisās) un Anna Rianai – nācās aizstāvēt ideju par bēgļu obligātu uzņemšanu.

Bēgļu problēmai nav iespējams labs, visiem pieņemams risinājums. Tāds viedoklis izskanēja pagājušās nedēļas nogalē Rīgā notikušajā starptautiskajā skolēnu debašu konkursā “Pasaules jaunatne debatē”.

Konkursā, ko organizē Gētes institūts, fonds “Erinnerung, Verantwortung und Zukunft”, sabiedriskā labuma organizācija “Hertie – Stiftung” un Vācijas skolu sistēmas ārvalstīs pārvalde, skolēni debatē vācu valodā – visbiežāk viņi ir no skolām, kas specializējas vācu valodas mācīšanā.

Kopš 2005. gada konkursā piedalījušies vairāk nekā 10 000 skolēnu. Ik gadu skolēnu debates vācu valodā vairākās kārtās par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem notiek astoņās Centrālās un Austrumeiropas valstīs: Čehijā, Igaunijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Ukrainā un Ungārijā. Divi labākie debatētāji no katras valsts dodas uz starptautisko finālu, kas šogad norisinājās Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā.

 

Liela konkurence

Fināla debatēs gan piedalījās vien četri skolēni. Latvijas pārstāvji – Vācu valsts ģimnāzijas skolēns Kārlis Blūms un Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas skolēns Pāvels Hluško – bija izkrituši kvalifikācijas kārtās, tāpēc par bēgļu problēmu viņi šoreiz nedebatēja. Kvalifikācijas kārtās debates noritēja par mazāk asiem jautājumiem. Piemēram, par to, vai naktīs jāsamazina ielu apgaismojums un vai brīva pieeja internetam ir uzskatāma par cilvēka pamattiesībām. “Neizdevās iekļūt pusfinālā un finālā, jo konkurence bija liela. Dalībnieku līmenis ir ļoti augsts gan vācu valodas, gan argumentēšanas prasmes ziņā,” sacīja Kārlis.

Saskaņā ar debašu formātu diviem debatētājiem debatēs bija jāpauž atbalstoši argumenti tēmai “Vai visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ik gadu būtu jāuzņem noteikts minimālais skaits bēgļu?”, bet diviem bija jāiestājas pret obligāto bēgļu kvotu. Kura pozīcija jāaizstāv, to jaunieši uzzināja tikai īsi pirms debatēm. Līdz ar to, gatavojoties debatēm, bija jāapkopo gan “par”, gan “pret” argumenti.

 

Ir jāpalīdz, bet…

Aizstāvēt obligātās bēgļu kvotas nācās skolniecēm no Ungārijas – 18 gadus vecajai Annai Rianai un gadu vecākajai Csengei Dornerei, bet iebilst pret šādu kvotu noteikšanu vajadzēja 18 gadus vecajai čehietei Ivai Lambovai un gadu jaunākajam čeham Františekam Posoldam.

Aizstāvot bēgļu obligātu uzņemšanu, ungāru meitenes norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) jāuzņem visi bēgļi, kas tajā nokļūst. Valstis, protams, var bēgļus uzņemt labprātīgi, taču, ja visi patvēruma meklētāji labprātīgi netiek uzņemti, jāievieš obligātās kvotas. Bēgļu pieplūdums ES varot nākt par labu, jo Eiropā trūkst darbaspēka.

Savukārt čehu jaunieši uzsvēra, ka bēgļi darbam Eiropā varētu būt nepiemēroti nepietiekamās kvalifikācijas dēļ. “Ja bēgļi gribētu strādāt, viņi tik ļoti necen­stos nokļūt valstīs, kur ir vislielākie pabalsti,” secinājusi Iva. Turklāt ne visas ES valstis ir atbildīgas par situāciju Tuvajos Austrumos un Āfrikā, no kurienes ir liela bēgļu plūsma, tāpēc ne visām valstīm ir pienākums uzņemt bēgļus. Anna iebilda: bēgļi jāuzņem ne tikai atbildības dēļ, bet arī tāpēc, ka “visas ES valstis vēlas sargāt cilvēktiesības”. Savukārt Františeks norādīja, ka ir grūti atšķirt kara bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, tāpēc var saprast valstis, kas nevēlas iebraucējus uzņemt. Turklāt nav skaidrs, cik bēgļu galu galā nonāks Eiropā. Vai tiešām būs jāuzņem visi, lai arī cik bēgļu ierastos? “Mums saka: ir jābūt atbildīgiem, ir vairāk jāpalīdz. Bet Eiropa nevar glābt visu pasauli. Mums ir jācenšas šiem cilvēkiem palīdzēt viņu mājās. Citādi viņi savas problēmas atnes uz Eiropu. Mūsu dāsnumam un atvērtībai ir arī robežas,” piebilda Iva. Františeks teica: ES valstīm pirmkārt jādomā par saviem pilsoņiem. Citu valstu iedzīvotājiem vajadzētu palīdzēt, taču ne tik ļoti, lai atbalsts citiem vājinātu pašu ES un samazinātu dzīves līmeni Eiropas valstīs.

“Ja nepalīdzēsim bēgļiem, nodosim Eiropas vērtības – solidaritāti un cilvēcību,” toties apgalvoja Anna. To, ka, spriežot par bēgļiem, nedrīkst aizmirst Eiropas vērtības, uzrunā uzsvēra arī debašu goda viese – Vācijas Bundestāga viceprezidente Edelgarde Bulmane.

Tieši Anna, kura visvairāk runāja par vērtībām, šajās debatēs uzvarēja. Viņa gan atzina: vienlīdz veiksmīgi būtu varējusi aizstāvēt arī “pret” pozīciju. Kaut jauniete sliecas par labu bēgļu uzņemšanai, viņai ir skaidrs, ka arī argumentu pret iebraucēju uzņemšanu ir pietiekami. “Šajā gadījumā ideāls risinājums nav iespējams,” sprieda Anna. Arī citi debatētāji sliecās būt solidāri ar bēgļiem, neraugoties uz problēmām, ko tie varētu nest Eiropai. Františeks atzina: viņam nav bijis viegli aizstāvēt “pret” pozīciju, ja pats uzskata, ka patvēruma meklētājiem jāpalīdz. Trešās vietas ieguvēja Csenge stāstīja: bēgļu problēma jauniešus patiesi uztrauc. Par to debašu dalībnieki daudz diskutējuši arī ārpus retorikas sacīkstēm.

Jautāta, kas jāprot, lai uzvarētu debašu konkursā, Anna atbildēja, ka svarīgi ir spēt ieklausīties otrā runātājā, sasaistīt savus argumentus ar pretinieka teikto. Vissvarīgākā gan ir spēja pārliecināt citus. “Gatavojoties debatēm, uzzināju, kā argumentu cīņā izmantot ne tikai vārdus, bet arī žestus un mīmiku,” teica skolniece no Ungārijas.

 

Iedrošina skolotājus

Starptautisko debašu uzvarētāju Annu Rianu no Ungārijas (pirmā no kreisās) sveica Vācijas Bundestāga viceprezidente Edelgarde Bulmane, bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute un citi. Foto - Karīna MiezājaStarptautisko debašu uzvarētāju Annu Rianu no Ungārijas (pirmā no kreisās) sveica Vācijas Bundestāga viceprezidente Edelgarde Bulmane, bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute un citi. Foto - Karīna Miezāja

Šāgada konkursa “Pasaules jaunatne debatē” patrons ir bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Ar prieku piekritu te būt,” viņš sacīja. “Vācu valoda ir ļoti nozīmīga Eiropā. Ikvienam jaunam cilvēkam, kurš grib sevi attīstīt, iegūt nozīmīgu vietu dzīvē, tā būtu jāmācās.” Viņš uzskata: šajā konkursā, klausoties jauniešu debates, var gūt priekšstatu arī par to, kādā līmenī katras pārstāvētās valsts skolēni šo valodu apguvuši. Jāsaka gan, ka visu debatētāju vācu valodas prasmes līmenis ir ļoti augsts, tomēr konkursa organizatori neoficiāli atzīst: Čehijas un Ungārijas pārstāvju vācu valodas prasmes tomēr parasti ir labākas: ne tikai tāpēc, ka šīs valstis robežojas ar vāciski runājošām zemēm, bet arī tāpēc, ka tajās kopš Austroungārijas impērijas laikiem vācu valoda saglabājusi gana stipras pozīcijas, tātad tās apguve ir populārāka un attīstītāka nekā citviet. “Gribu iedrošināt vācu valodas skolotājus Latvijā straujāk doties uz priekšu,” teica A. Bērziņš.

Konkursu Rīgā vadīja Maria Murašova, kura pirms diviem gadiem, pārstāvot Latviju, arī tika līdz finālam un starptautiskajā konkurencē ieguva 3. vietu. Tagad Maria studē Minhenes Tehniskajā universitātē. Viņa uzskata, ka arī Latvijas skolās tomēr var apgūt vācu valodu augstā līmenī. “Domāju, ir citi iemesli, kāpēc mūsu jaunieši pēdējos gados nav iekļuvuši starptautiskajā finālā. Vai nu viņiem nav sanācis laiks kārtīgi sagatavoties debatēm vai vienkārši nav paveicies. Gan jau nākamajos gados atkal kāds Latvijas pārstāvis būs finālā,” sacīja Maria.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Murmuļberzins tut kak tut …

  2. Kas ir Eiropas "vērtības"? Atbildēt

    Humānisma reliģija ?

    • Eiropas “vērtības” ir patērētāji, kuriem var visu ko iesmērēt, jo viņi neprasa kas iesaiņojumā iekšā un no kā saturs sastāv !

  3. LABI ORGANIZĒTS NOZIEGUMS PRET EIROPU :
    debates;
    aģitācija;
    demagoģija;
    draudi …
    =
    Kur pīlei aug kājas – varat trīs reizes neminēt !!!
    Gatavojieties jaunajam JEV-ROPAS MODELIM !!!

    • Cilveektiesiibu ieveeroshana ir liels kaveeklis radikaalai Eiropas riiciibai. Bet to nekad krievs nesapratiis. Bet man ir labs priekshlikums: siirieshi mak labi apieties ar ierochem. Ieriikojiet Latvijaa aarzemnieku legjionu. Lai dienee Latvijas armijaa 5 gadus, peec tam katrs no vinjiem sanems Latvijas pilsoniibu!

  4. Pāšiem jauniešiem eiropa un LAtvijā silti ieteiktu izlasīt un pārdomāt Austrālijas premjēra humānista sludināto austrāliešiem un tiem kas grib ierasties austrālija.
    “Kevins Rads, Austrālijas premjerministrs.
    „Imigrantiem, nevis austrāliešiem ir jāpielāgojas! Pieņemiet to, vai brauciet prom! Esam noguruši no tautas satraukuma, vai nav aizvainota kāda persona vai kultūra. Mēs runājam angliski, nevis arābu, ķīniešu, krievu vai kādā citā valodā. Izejot no tā, ja vēlaties kļūt par daļu no mūsu sabiedrības- mācieties valodu.
    Lielākā daļa austrāliešu, kuri izveidojuši šo valsti tic Dievam. Ja mūsu Dievs jūs aizvaino, tad es jums piedāvāju meklēt citā pasaules daļā savu valsti. Dievs ir daļa no mūsu kultūras. Mēs pieņemam jūsu ticību bez jautājumiem. Vienīgais ko mēs prasām – pieņemiet mūsu un dzīvojiet mierā un saticībā. Šī ir MŪSU valsts, MŪSU kultūra un MŪSU dzīves stils, un mēs jums dodam iespēju priecāties kopā. Bet pēc tam, kad būsiet beiguši vaimanāt un žēloties par MŪSU Karogu, Zvērestu, reliģiskajām vērtībām, es vēlētos jūs iedvesmot izmantot vēl vienu Lielu Austrālijas Brīvību – IESPĒJU PAMEST VALSTI! Ja esat šeit nelaimīgi – BRAUCIET PROM! Mēs jums nelikām šurp braukt! Tā kā, pieņemiet valsti, kuru esat izvēlējušies.” Tā ir patiesa demokrātija gan no laicīga, gan no garīga viedokļa.

    • ” … Mēs jums nelikām šurp braukt! … ”
      ———————
      To austrālieti var papildināt ar viena poļa teikto:
      – Neviens jūs ar telegrammu šurp neizsauca ! –

    • Pilnībā atbalstu ar to starpību, ka arī krietnai latviešu daļai derētu par to vismaz padomāt un pēc tam izpildīt.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+