Arī “Daugavas vanagi” iebilst pret LELB varas nostiprināšanu 2
Izskatīšanai Saeimā iesniegtie Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likuma grozījumi, kas nostiprinās vienpersonisku LEBL varu, ir atklāts un nepamatots uzbrukumu latviešu baznīcai un diasporas latviešu sabiedrībai, uzskata Lielbritānijā esošais “Daugavas vanagu fonds” (DVF).
DVF valde vienbalsīgi ir pieņēmusi rezolūciju, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas. Fonda valde norāda, ka Latvijas Evanģēliski Luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) draudzes un garīdznieki ir atbalstījuši latviešu bēgļus, karavīrus un trimdas kopienas Lielbritānijā, kā arī visā pasaulē okupācijas gados. Vairāk nekā puse no Latvijas pirmskara baznīcas mācītājiem, ieskaitot baznīcas vadītāju arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, trimdā turpinot savu darbu, skaidroja fondā.
“Gandrīz 50 gadus LELBĀL turēja augstu Latvijas karogu, kamēr Latvijā baznīca tika apspiesta un pakļauta padomju režīmam. Nav apšaubāmi, ka latviešu luterāņu baznīca ārpus Latvijas ir cienīga kopā ar padomju laika baznīcu Latvijā sevi uzskatīt par pirmskara Latvijas baznīcas pēcteci,” uzvēra fondā.
Fonds nav apmierināts ar to, ka vairāku partiju deputāti bez pienācīgām iepriekšējām konsultācijām Saeimā iesnieguši likumprojektu, kas pasludina padomju laika luterisko baznīcu par vienīgo pirmsokupācijas laika luterāņu baznīcas tiesību pārmantotāju.
Fonda valde izsaka nožēlu “par šādu mēģinājumu pārrakstīt okupācijas laika vēsturi” un uzskata, ka valsts iejaukšanās baznīcas jautājumos ir pretrunā ar Satversmi, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, turklāt baznīca ir atdalīta no valsts.
“Latvijā tiek pašlaik aktīvi pārrunāts jauns diasporas likums, kas rāda, ka valsts ir norūpējusies par saviem tautiešiem ārzemēs. Ņemot to vērā, Daugavas Vanagu fonda valde ir pārsteigta, ka tikai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām vairāki Saeimas deputāti ir iesnieguši likuma grozījumus, kurus nevar citādi uzskatīt, kā atklātu un nepamatotu uzbrukumu latviešu baznīcai un diasporas latviešu sabiedrībai,” pauda fondā.
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.
Grozījumus sākotnēji parakstīja Saeimas deputāti no visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Vēlāk “Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri savu parakstu atsauca.
Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.
Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.
Tikmēr LELBĀL uzskata, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.
Kā aģentūrai LETA apgalvoja LELBĀL, likumprojekts ir izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi, ņemot vērā šo vēsturisko procesu, kā arī kristīgus savstarpējas cieņas principus, vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.
LELBĀL skatījumā ar likumprojektu valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšējo jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar LELB Satversmi nekā ar valsts likumdošanu, pauda LELBĀL, uzsverot, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas. Tāpat likuma preambulā, kā skaidroja LELBĀL, tiek izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību.
Savukārt LELB uzskata, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norāda, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevar pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.
