Mobilā versija
Brīdinājums +4.4°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
14. decembris, 2015
Drukāt

Arī es biju bēglis… (7)

Foto - Toms AncītisFoto - Toms Ancītis

Mēs bijām politiskie bēgļi, mani vecāki ar trim bērniem. Mēs bēgām no komunisma terora necilvēcīgā un zvērīgā režīma atkārtošanās ar deportācijām un klaju izrēķināšanos. Ieceļojām ASV 1951. gadā, pateicoties sponsoram Amerikā. Pēc ierašanās mums bija jāgādā par sevi – jāstrādā, jāmācās angļu valoda, jāiet skolā.

Sponsors sākumā palīdzēja sameklēt darbu. Jau no pašām pirmajām dienām pēc ierašanās ASV vajadzēja strādāt. Visi var strādāt, un jāstrādā, visi var iemācīties patvēruma zemes valodu. Nekādus valsts vai pašvaldības pabalstus nesaņēmām. Tie 50 dolāri, ko saņēma ģimene, kad ieradāmies ASV, vēlāk bija jāatmaksā atpakaļ valdībai pilnā apmērā. Mūsu visu pienākums bija strādāt un iet skolā. Mēs nevarējām izvirzīt, nedz iedomāties izvirzīt kādas prasības vai prasīt privilēģijas tikai tāpēc, ka esam bēgļi, pat politiskie bēgļi.

Iekļūšana ASV bija saistīta ar stingru iepriekšēju pārbaudi jeb tā saucamo sijāšanu (screening – angļu val.) – politiskā laukā, sīku veselības pārbaudi, sabiedriskā sfērā, ieskaitot izglītību, darbspējas un pieredzi. Bija stingri un noteikti visiem saprotami un nepārprotami nosacījumi. Galvenais – jāuzņemas atbildība par sevi un savu ģimeni.

Nevar tagad aizbildināties, ka ir pavisam cita situācija un laiks. Viss ir mainījies, un visi sākam piedzīvot un izjust lielu nedrošību un bezspēcību cīņā pret apkārt uzglūnošām briesmām. Tādu nebija pēc Otrā pasaules kara no bēgļu puses. Tāpēc tagad mums ir jābūt vēl modrākiem un prasīgākiem attiecībā pret bēgļiem. Lai bēgļi atgrieztos savās dzimtajās vietās, svarīgs būs politiskais stāvoklis tur, jo nedrīkstētu notikt nekādas represijas pēc viņu atgriešanās. Jo nenoliedzami stāvoklis nav tāds, kāds bija padomju laikos. Vadlīnijām jābūt nepārprotami noteiktām un stingrām, bez izņēmumiem, ja vēlamies kaut kādu drošību valstī, tad visam ir jābūt skaidram, caurspīdīgam un pārbaudāmam. Un, ja kāds nav apmierināts, var doties tālāk. Tikai tādā veidā var sākt nodrošināt valstī drošību, ko zināms kontingents varētu sākt apdraudēt. Tāpēc jau pašā sākumā mēs izvirzām savus noteikumus un tie jāievēro. Tas jāsaprot katram bēglim.

Politiskie bēgļi, atgriezušies savās mītnes zemēs, varētu tikt represēti, bet ne ekonomiskie emigranti – labākas dzīves meklētāji.

Jānis J. Dimants Jr, 
M. D., ASV

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Toties šie bēgļi grib nestrādāt un saņemt mūsu naudu no mūsu valsts .Viņi nestrādāja arī savā valstī ,un šeit arī nestrādās .

  2. to: Jānis J. Dimants Jr, 
M. D., ASV Atbildēt

    tādas bībeles teorijas mēs jau tepat katru dienu dzirdam !
    Kaut ko jaunu arī vari pastāstīt ?

  3. Reiz es arī biju bēglis.90jos,kad viss apkārt valdija haoss un man kā jaunietim,kurš tikko bija pārkāpis padsmitnieka posmu,ar darbiem vispār nebija nekādu spożu izredżu. Aizmuku,nelegāli šķērsoju robeżas,izdomāju nez kādus absurdus stāstus,kāpēc esmu aizmucis no dzimtenes. Bēgļa pabalsts bija 2x lielāks par to cik dzimtenē alga,par 8 stundām. Brīvo laiku pavadijām pa veikaliem,zogot grādīgos un visu citu ko var iznest. Par sodu nebija jauztraucās,jo uzliktie sodi,kā politiskajam bēglim,nez kur izkūpēja.kad apnika,paziņoju,ka gribu mājās.nopirka man biļeti,samaksāja komensāciju,pabalsta vērtība un kopā ar piekrāto naudu dzimtenē ievērojamu laiku dzīvoju bez bēdu. Un tādus bēgļus kā es,es redzēju visur. Nesaprotu,kur tie īstie bēgļi bija,varas apspiestie,bet es tādus nekur nemanīju.

  4. KO VIŅŠ JAUC KOPĀ PUTRU AR KĀPOSTIEM – IMIGRANTU ZEMI ASV AR NACIONĀLU VALSTI LATVIJU ???

  5. Tieši tā,bet reklāmās par bēgļiem tikai stāsta,ka latvieši arī bēga.

  6. Laikam tai galvā biezpiens – vieni bija un ir patiesie bēgļi no represijām un tie otrie ”bēg” pie pabalstiem – kurus ES sola…Un kāpēc nebēgt – dzīvoklis un 1000 Eu?

  7. ieskaidro to mūsu jenotiem !!!

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (30)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+