Mobilā versija
+2.6°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
14. decembris, 2015
Drukāt

Arī es biju bēglis… (7)

Foto - Toms AncītisFoto - Toms Ancītis

Mēs bijām politiskie bēgļi, mani vecāki ar trim bērniem. Mēs bēgām no komunisma terora necilvēcīgā un zvērīgā režīma atkārtošanās ar deportācijām un klaju izrēķināšanos. Ieceļojām ASV 1951. gadā, pateicoties sponsoram Amerikā. Pēc ierašanās mums bija jāgādā par sevi – jāstrādā, jāmācās angļu valoda, jāiet skolā.

Sponsors sākumā palīdzēja sameklēt darbu. Jau no pašām pirmajām dienām pēc ierašanās ASV vajadzēja strādāt. Visi var strādāt, un jāstrādā, visi var iemācīties patvēruma zemes valodu. Nekādus valsts vai pašvaldības pabalstus nesaņēmām. Tie 50 dolāri, ko saņēma ģimene, kad ieradāmies ASV, vēlāk bija jāatmaksā atpakaļ valdībai pilnā apmērā. Mūsu visu pienākums bija strādāt un iet skolā. Mēs nevarējām izvirzīt, nedz iedomāties izvirzīt kādas prasības vai prasīt privilēģijas tikai tāpēc, ka esam bēgļi, pat politiskie bēgļi.

Iekļūšana ASV bija saistīta ar stingru iepriekšēju pārbaudi jeb tā saucamo sijāšanu (screening – angļu val.) – politiskā laukā, sīku veselības pārbaudi, sabiedriskā sfērā, ieskaitot izglītību, darbspējas un pieredzi. Bija stingri un noteikti visiem saprotami un nepārprotami nosacījumi. Galvenais – jāuzņemas atbildība par sevi un savu ģimeni.

Nevar tagad aizbildināties, ka ir pavisam cita situācija un laiks. Viss ir mainījies, un visi sākam piedzīvot un izjust lielu nedrošību un bezspēcību cīņā pret apkārt uzglūnošām briesmām. Tādu nebija pēc Otrā pasaules kara no bēgļu puses. Tāpēc tagad mums ir jābūt vēl modrākiem un prasīgākiem attiecībā pret bēgļiem. Lai bēgļi atgrieztos savās dzimtajās vietās, svarīgs būs politiskais stāvoklis tur, jo nedrīkstētu notikt nekādas represijas pēc viņu atgriešanās. Jo nenoliedzami stāvoklis nav tāds, kāds bija padomju laikos. Vadlīnijām jābūt nepārprotami noteiktām un stingrām, bez izņēmumiem, ja vēlamies kaut kādu drošību valstī, tad visam ir jābūt skaidram, caurspīdīgam un pārbaudāmam. Un, ja kāds nav apmierināts, var doties tālāk. Tikai tādā veidā var sākt nodrošināt valstī drošību, ko zināms kontingents varētu sākt apdraudēt. Tāpēc jau pašā sākumā mēs izvirzām savus noteikumus un tie jāievēro. Tas jāsaprot katram bēglim.

Politiskie bēgļi, atgriezušies savās mītnes zemēs, varētu tikt represēti, bet ne ekonomiskie emigranti – labākas dzīves meklētāji.

Jānis J. Dimants Jr, 
M. D., ASV

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Toties šie bēgļi grib nestrādāt un saņemt mūsu naudu no mūsu valsts .Viņi nestrādāja arī savā valstī ,un šeit arī nestrādās .

  2. to: Jānis J. Dimants Jr, 
M. D., ASV Atbildēt

    tādas bībeles teorijas mēs jau tepat katru dienu dzirdam !
    Kaut ko jaunu arī vari pastāstīt ?

  3. Reiz es arī biju bēglis.90jos,kad viss apkārt valdija haoss un man kā jaunietim,kurš tikko bija pārkāpis padsmitnieka posmu,ar darbiem vispār nebija nekādu spożu izredżu. Aizmuku,nelegāli šķērsoju robeżas,izdomāju nez kādus absurdus stāstus,kāpēc esmu aizmucis no dzimtenes. Bēgļa pabalsts bija 2x lielāks par to cik dzimtenē alga,par 8 stundām. Brīvo laiku pavadijām pa veikaliem,zogot grādīgos un visu citu ko var iznest. Par sodu nebija jauztraucās,jo uzliktie sodi,kā politiskajam bēglim,nez kur izkūpēja.kad apnika,paziņoju,ka gribu mājās.nopirka man biļeti,samaksāja komensāciju,pabalsta vērtība un kopā ar piekrāto naudu dzimtenē ievērojamu laiku dzīvoju bez bēdu. Un tādus bēgļus kā es,es redzēju visur. Nesaprotu,kur tie īstie bēgļi bija,varas apspiestie,bet es tādus nekur nemanīju.

  4. KO VIŅŠ JAUC KOPĀ PUTRU AR KĀPOSTIEM – IMIGRANTU ZEMI ASV AR NACIONĀLU VALSTI LATVIJU ???

  5. Tieši tā,bet reklāmās par bēgļiem tikai stāsta,ka latvieši arī bēga.

  6. Laikam tai galvā biezpiens – vieni bija un ir patiesie bēgļi no represijām un tie otrie ”bēg” pie pabalstiem – kurus ES sola…Un kāpēc nebēgt – dzīvoklis un 1000 Eu?

  7. ieskaidro to mūsu jenotiem !!!

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+