Ekonomika
Bizness

Jaunie gāzes tarifi, iespējams, jau no augusta 16

Foto – Shutterstock

Lai gan AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmuma AS “Gaso” pārstāvji uzsver, ka jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredz samazināt 95% klientu dabasgāzes sadales cenu par 18 līdz 46%, uzņēmēji aprēķinājuši, ka izmaksas nevis samazināsies, bet palielināsies. Īpaši uzņēmumiem, kas nodarbināti siltumapgādē, jo jaunais tarifs būs atkarīgs ne tikai no reālā gāzes patēriņa, bet arī slodzes jaudas.

Siltumenerģijas piegādātājs “Rīgas siltums”, iepazīstoties ar jauno tarifu projektu, atzina, ka gaida būtisks izmaksu pieaugums. “Ja pieņem, ka dabasgāzes patēriņa apjoms būs līdzīgs kā 2017. gadā, tad esam aprēķinājuši, ka jaunie dabasgāzes sadales tarifi var palielināt AS “Rīgas siltums” izdevumus par dabasgāzes piegādi aptuveni par 0,5 miljoniem eiro gadā,” informē siltumpiegādātāja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnete Bušta.

Viņa arī norāda, ka pašreiz runāt par ietekmi uz siltuma tarifu ir pāragri, jo dabasgāzes sadales izmaksas ir aptuveni 6 – 8% no kopējām dabasgāzes piegādes izmaksām. Kopējos izdevumus lielākā mērā var ietekmēt dabasgāzes cena. “Kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas līdz šim brīdim, tajā skaitā 2018. gada martā, norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju piemērots tarifs 44,39 eiro/MWh bez PVN. Un šis siltumenerģijas tarifs rīdziniekiem ilgstoši ir zemākais gan Baltijas galvaspilsētu vidū, gan arī Latvijas lielo pilsētu vidū,” informē “Rīgas siltuma” pārstāve.

Lauksaimnieki sašutuši

Lauksaimnieki uzskata, ka tik būtisks jautājums kā fiksētas maksas ieviešana par dabasgāzes pieslēgumu neatkarīgi no patēriņa, kas ietekmēs arī katru mājsaimniecību, pirms virzīšanas regulatorā tomēr būtu jāskata valdības līmenī. “Līdz šim par dabasgāzi, kuru izmantojam graudu kaltēšanai, maksājām tik, cik patērējām. Tagad, piesaistot tarifu jaudai, līdzīgi kā tas ir ar elektroenerģiju, mums būs jādomā par ikgadēju jaudu atslēgšanu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem – no novembra līdz jūlija vidum. Pēc pašreizējā projekta mēs maksāsim vairāk gan par mainīgo daļu, gan vēl papildus arī par fiksēto jaudu,” sašutis lauksaimnieku kooperatīva “VAKS” speciālists Romāns Balaņuks.

Viņam pievienojas Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons, kurš pārmet atbildīgajām personām slepenību. Par jauno dabasgāzes tarifu projektu lauksaimnieki uzzinājuši no Ekonomikas ministrijas e-pasta šīs nedēļas sākumā. “Mums ir svarīgi nepieļaut tādu pašu kļūdu, kāda bija attiecībā uz elektroenerģiju, kur viss tika izlemts, nepieaicinot lauksaimnieku organizācijas. Tā droši vien ir mūsu kļūda, ka mēs nezinājām, ka jāseko līdzi ne tikai notikumiem ministrijā, Saeimā, kabinetā, bet arī tam, kas tiek iesniegts regulatorā. Pārsteidz, ka tas viss notiek pa kluso.” M. Trons norāda, ka līdztekus graudu kaltēm lieli dabasgāzes patērētāji ir arī vistu un cūku fermas, kurām arī ziemā ir nepieciešamas lielas jaudas, bet vasarā ne.

Jāmaksā arī tiem, kas nepatērē

Kopējo dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu veido mainīgā daļa un fiksētā daļa sadales sistēmas jaudas uzturēšanai un attīstīšanai. Mainīgā daļa ir atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un samazinās salīdzinājumā ar spēkā esošo tarifu, uzskata AS “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

I un II grupas lietotājiem, kam uzstādītā atļautā slodze ir lielāka par 16 m3/h, un III – VI grupas lietotājiem fiksētā daļa tiks rēķināta par katru atļautās slodzes vienību. Piemēram, I un II grupas lietotājiem ar atļauto slodzi lielāku par 16 m3/h fiksētā daļa būs 7,95 eiro gadā par katru m3/h, tādējādi lietotājam, kura slodze ir 20 m3/h, fiksētā daļa būs 159 eiro gadā, 30 m3/h fiksētā daļa būs 238,5 eiro gadā utt.

Saskaņā ar jauno tarifu projektu patērētājiem, kas dabasgāzi izmanto gāzes plītīm vai siltā ūdens nodrošināšanai, kā arī apkurei, plānots noteikt fiksēto maksu 1,77 eiro mēnesī. Tāda būs jāmaksā arī tiem, kuri gāzi nepatērē nemaz, bet viņiem ir dabasgāzes pieslēgums. Šādu klientu ir aptuveni 20 tūkstoši, saskaitījusi I. Pētersone-Godmane.

Ja atļautā slodze ir no 6,1 līdz 10 m3/h, fiksētais maksājums būs 6,63 eiro, ja no 10,1 līdz 16 m3/h – 10,60 eiro.

I un II grupas patērētājiem, pie kuriem pieder mājsaimniecības, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai un apkurei, fiksētās un mainīgas daļas proporcija tarifā būs 85 pret 15, savukārt lietotājiem no III līdz VI grupai, kurā ietilpst ražotnes, siltumapgādes uzņēmumi, fiksētā daļa varētu veidot 10 – 15% no tarifa, sabiedriskās apspriešanas laikā SRPK bija spiesta atzīt I. Pētersone-Godmane.

Jaunie tarifi, iespējams, no augusta

AS “Gaso” 19. martā plāno tikties ar siltumapgādes uzņēmumu un zemnieku pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas un to plānoto ietekmi, informēja I. Pētersone-Godmane.

Uz šo tikšanos tarifu jautājumos kopā ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas biedriem – citu Latvijas pilsētu uzņēmumu pārstāvjiem – ieradīsies arī “Rīgas siltums”. Pēc sanāksmes varētu tikt sagatavoti priekšlikumi pārskatīt principus patērētāju sadalīšanai grupās, kā arī izmaiņu kārtību atļautajai slodzei, no kuras ir atkarīga tarifa fiksētā daļa. Arī lauksaimnieki gatavo priekšlikumus par iespēju atteikties no pieslēguma jaudas uz kādu noteiktu periodu pavisam.

Pagaidām vēl nav zināms, kad jaunie dabasgāzes tarifi stāsies spēkā. Šobrīd notiek to apspriešana SPRK. Dabas gāzes lietotāji var iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus. Termiņš priekšlikumu un komentāru iesniegšanai ir vismaz divas nedēļas.

I. Pētersone-Godmane skaidroja, ka fiksētā maksa par gāzes izmantošanu – tā saucamā abonentmaksa – nepieciešama tāpēc, ka gāzes patēriņš Latvijā ir būtiski samazinājies, līdz ar to sadales sistēmas gāzesvadi, kas sākotnēji tika projektēti būtiski lielākām jaudām, patlaban netiek pilnībā noslogoti, vienlaikus tīkls ir jāuztur un jāatjauno. Gāzes patēriņu ietekmē gan aizvadītās siltās ziemas, gan patērētāju pāreja no dabasgāzes uz alternatīviem kurināmā veidiem (šķeldu, skaidām, granulām). Dabasgāzes patēriņu ietekmē arī ēku siltināšanas pasākumi.

Atbilstoši likumam jauno dabasgāzes tarifu kopējais izvērtēšanas laiks ir 90 dienas, atzina SPRK speciālists Viesturs Kadiķis. Pēc šiem trim mēnešiem regulatoram ir divas dienas lēmuma pieņemšanai vai noraidīšanai. Pēc lēmuma pieņemšanas desmit dienu laikā SPRK lēmums tiek publicēts “Latvijas Vēstnesī”. Jaunie tarifi stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”. Šobrīd dabas gāzes lietotājiem jāmaksā tikai par reālo patēriņu.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv