Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. februāris, 2013
Drukāt

Arī Latvijā dzīvojošie igauņi svinējuši etniskās dzimtenes valsts svētkus


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Svētdien Igaunijā plaši atzīmēja valsts proklamēšanas 95. gadadienu ar svinīgiem pasākumiem visas valsts teritorijā. Kaimiņvalsts lielos svētkus atzīmēja arī Latvijā dzīvojošie igauņi.


Ceturtdien Latvijas igauņi pulcējās uz Igaunijas vēstnieka Latvijā Mati Vārmana rīkoto svinīgo pieņemšanu kopienas pārstāvjiem un diplomātiem. Savukārt svētdien, Igaunijas Valsts proklamēšanas dienā daudzi igauņi pulcējās uz dievkalpojumu igauņu valodā Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Koncertu svētku dienā sniedza Latvijas Igauņu biedrības koris. Ko Latvijā dzīvojošajiem igauņiem nozīmē valsts svētki, jautāju Latvijas Igauņu biedrības vadītājam Tomasam Kaldam.

“Mazai tautai valsts svētki ir nozīmīgi, jo pasaulē ir daudz lielāku tautu, kurām nav savas valsts. Mēs esam ap miljonu šajā pasaulē. Mēs varam ar apbrīnu lūkoties uz mūsu valstsvīru gudrību, kuri mācēja izmantot izdevīgo brīdi, kad sabruka Krievijas lielā impērija,” teic T. Kalda. Viņa tēvs bijis Igaunijas armijas virsnieks un 1940. gadā, kad Igaunijā ienākusi padomju armija, liela daļa igauņu bijuši gatavi pretoties, taču bijis pavēlēts ielaist padomju karaspēku. Kā būtiskāko vērtību Igaunijas neatkarībai viņš min to, ka tā ir iespēja cilvēkiem pašiem pieņemt savus lēmumus būtiskos jautājumos un būt par sava likteņa saimniekiem. Taču T. Kalda uzskata, ka, dzīvojot Eiropas Savienībā, iespēju pašiem lemt dažādas lietas kļuvis mazāk.

T. Kalda atzīst, ka valsts svētki viņam ir iekšēji svētki, kuros izpaužas lepnums par savu valsti un nacionālā pašapziņa. Latvijā Tomass nokļuvis, jo izvēlējies studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Tā kā šeit bijusi labvēlīga vide rūpnīcās doktora disertācijas izstrādei mehānikā, tas bijis iemesls, kāpēc viņš palicis Latvijā.

Jautāts, kādas līdzības viņš novērojis latviešos un igauņos, viņš teic, ka ģeogrāfiski vienojoša ir līvu zeme, kuru viņš uzskata par pamatu vienojošajam. “Mums ir kopīgas nacionālās īpašības. Tā kā gandrīz sešus mēnešus ir gandrīz ziema, tad pie mums nevar izdzīvot cilvēks, kurš nestrādā. Darbs ir pirmais, kas vieno. Tāpat mums patīk dziedāt un mēs tiecamies pēc izglītības,” skaidroja Tomass. Jautāts par atšķirīgo starp latviešiem un igauņiem, T. Kalda min to, ka igauņiem pirms darīšanas lietas patīk apspriest pamatīgāk un varbūt tādēļ runā, ka viņi ir lēnīgi. “Teiciens “Darām tā!” tiek teikts tikai pēc pamatīgas lietu apspriešanas, nevis otrādi. Mums patīk lietas apspriest pamatīgi,” skaidro T. Kalda.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+