Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Arī Latvijā veic mastektomiju profilaktiski

Foto-andriskozlovskis.lvFoto-andriskozlovskis.lv

Tikko Latviju pāršalkusi ziņa, ka slavenā aktrise Andželīna Džoulija veikusi mastektomiju, jo viņai noteikts liels krūts vēža risks. Arī Latvijā veic mastektomiju līdzīgās situācijās. Vairāk par to stāsta Arvīds Irmejs,  Krūts slimību centra vadītājs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

 

  Fragments no intervijas ar Arvīdu Irmeju. Pilna intervija lasāma ŠEIT.

Cenšos apgūt jaunāko atzītās krūts vēža konferencēs.Tagad attieksme pret pārmantotie audzējiem ir citāda, jo ir arī praktiski rezultāti un reāli risinājumi, ko darīt tālāk, nevis tikai iespēja konstatēt: ir augsts risks. Citādi var vienīgi radīt sev stresu, bet ko tālāk? Sēdēt un baidīties? Ja nav rīcības modeļu, nav arī īstas jēgas pārbaudīt gēnus.

– Kādas ir šīs rīcības iespējas?

– Par pārmantotu vēzi pamats domāt tad, ja ar to saslimst neraksturīgā vecumā – pirms piecdesmit gadu vecuma, vai arī par šādu iespējamību liecina ģimenes slimību vēsture: vēzis bijis vairākiem asinsradiniekiem, atkārtojies no paaudzes paaudzē.

Piektdaļa visu onkoloģisko saslimšanu ir ģenētiskas izcelsmes, tiek pārmantotas – visbiežāk tie ir resnās un taisnās zarnas, krūts un olnīcu audzēji, bet ne tikai tie.

– Ja dzimtā ir pretvēžagēnu defekts, risks ir lielāks, taču ne absolūts – visi tam pakļautie tomēr nesaslimst?

– Gēni nosaka noslieci saslimt  ar kādu kaiti, bet, iespējams, citi audzēju nomācējgēni tomēr ir spēcīgi, tāpēc izdodas nesasirgt. Vai arī apkārtējās vides faktori ir labvēlīgāki, dzīvesveids veselīgāks, kas mazina  gēnu mutācijas iespaidu. Vienas paaudzes robežās to nevar pilnīgi izsekot. Turklāt pagaidām arī viss medicīnai nav par spēkam – ir pietiekami daudz gadījumu, kad, lai gan konkrēti gēnu bojājumi nav atklāti,  ģimenes, dzimtas slimību vēsture liecina par pārmantotu  vēzi.

– Ko iesākt, ja, piemēram, tā sauktā krūts vēža gēnu bojājums ir atklāts?

– Viens risinājums, zinot par pārmantota vēža  paaugstinātu risku, ir  biežāk veikt izmeklējumus, lai saslimšanu atklātu un sāktu ārstēt maksimāli agrīni. Kādu laiku valdīja entuziasms, ka ar magnētisko rezonansi izdosies laikus izķert krūts vēzi, un ar to būs līdzēts.  Taču profilaktisks izmeklējums riska vecumā – no divdesmit pieciem līdz septiņdesmit  pieciem gadiem – jāveic ik gadu. ASV viena magnētiskā rezonanse maksā ap tūkstoš dolāriem, tātad vienai sievietei tikai diagnostikas izmaksas sasniegtu aptuveni piecdesmit tūkstošus. Tomēr, pat pašā sākumstadijā diagnosticēts, audzējs jau savu posta darbu var būt uzsācis un pēc laika, neraugoties, ka izoperēts pašā aizmetnī, tomēr konstatē metastāzes citur organismā, un tāpat jāveic medikamentoza ārstēšana.

Arī pašiem ķirurgiem vajag nobriest, lai viņi būtu gatavi operēt veselu cilvēku un izgriezt veselu orgānu tāpēc, ka ar laiku tajā var rasties bīstamas izmaiņas.

– Olnīcu vēzi agrīni atklāt tikpat kā neizdodas – tikai kādos desmit procentos gadījumu; to nosaka tā attīstības īpatnības, arī atrašanās vieta.

Tāpēc dilemma ir skarba: vai nu tomēr sagaidīt vēzi, kura ārstēšanai agrāk vai vēlāk jāveic operācija un ķīmijterapija, vai arī izmantot iespēju līdz audzējam nenonākt.

Laikus izdarot risku mazinošu operāciju, kamēr vēža nav.

– Nogriezt veselu krūti, profilaktiski izoperēt olnīcas vai taisno un resno zarnu ir ļoti smaga izšķiršanās.

– Protams. Turklāt, lai veiktu risku mazinošas operācijas, vispirms vajag laboratoriju, kur iespējams atklāt gēnu defektus, kas ir noteiktas lokalizācijas audzēja cēlonis, vajag ārstus, kuri konsultē šādus riska pacientus.

Un arī pašiem ķirurgiem vajag nobriest, lai viņi būtu gatavi operēt veselu cilvēku un izgriezt veselu orgānu tāpēc, ka ar laiku tajā var rasties bīstamas izmaiņas. Tas nav tā: hop! – un darām.

– Tā tomēr ir sāpīga dilemma, īpaši sievieti kropļojoša krūts noņemšana…

– Nenoliedzami, tomēr iespējams veikt arī tūlītēju krūts rekonstrukciju ar labu kosmētisku rezultātu. Tāpēc jau šī joma attīstās, citādi tikai ļoti reta sieviete par to izšķirtos.

Pēc medicīnas literatūras datiem, ASV lielākā daļa sieviešu, kuras vecākas par trīsdesmit pieciem gadiem un uzzinājušas par gēna defektu, kas draud ar pārmantotu krūts un olnīcu vēzi, gada laikā pieņem lēmumu par olnīcu profilaktisku izņemšanu.

Eiropā  mums pamācoša varētu būt Polijas Rietumpomerānijas apgabala pieredze, kur samazinājusies saslimstība ar olnīcu vēzi. Tā ir mūsdienām absolūti netipiska ziņa, jo statistika liecina: ar katru piecgadi saslimstība gandrīz ar jebkuru audzēju iet tikai uz augšu. Kāpēc poļiem izdevies gūt citādu rezultātu? Tāpēc, ka ar ģimenes ārstu līdzdalību tika apzināta ģimeņu onkoloģiskā vēsture pusotru miljonu lielā populācijā. Viņi izpildīja anketu par katru pacientu, tad izlases kārtībā   ģenētiski testēja tos cilvēkus, kuriem ģimenē bijuši vairāki krūts, olnīcu, dzemdes, resnās un taisnās zarnas audzēju gadījumi. Daļai vēl veselo šo gēnu nēsātāju tika veiktas risku mazinošas operācijas. Bet daudz būtiskāk, ka teju divdesmit gadu laikā šajā reģionā ārsti sapratuši, cik svarīgi ir tam vispār pievērst uzmanību, apzināt savu pacientu  ģimenes vēsturi vēža aspektā.

– Vai ir kāda informācija, cik cilvēkiem Latvijā varētu būt tādi gēnu defekti, kas var izraisīt vēzi?

– Stradiņa slimnīcā ir apzināti gandrīz trīssimti cilvēku, kuriem ir krūts vai olnīcu vēža gēna defekti, lielākā daļa no viņiem – jau slimi, jo testi tiek ņemti pacientiem, kuri nonākuši pie mums.
Tāpēc būtu svarīgi apzināties, ka, piemēram, tad, ja  pēc četrdesmit četrdesmit piecu gadu vecuma jāizdara dzemdes miomas operācija, vajadzētu nopietni apsvērt iespēju izņemt arī olnīcas. Desmit procenti šīs lokalizācijas vēžu ir pārmantoti, bet visi tikai vēlīni atklājami, vienmēr ārstējami ar ķīmijterapiju un piecus gadus ilga dzīvildze pēc tam ir mazāk nekā pusei. Ja šos vēžus izdotos izķert, absolūtos skaitļos tās gadā būtu trīsdesmit sievietes, kuras tiktu glābtas ar profilaktisku operāciju. Iedomājieties, ka te sēdētu trīsdesmit nesaslimušas, laimīgas sievietes!…

Ir zināms, ka, olnīcas izņemot riska mazināšanai,  nošaujam it kā divus zaķus – likvidējam šīs lokalizācijas audzēja iespējamību un līdz ar agrīnu, mākslīgi izraisītu menopauzi par piecdesmit procentiem samazinām arī krūts vēža risku. Tas ir būtisks ieguvums.

– Tātad lielākas briesmas slēpjas olnīcās?

– Ar pārmantoto krūts vēzi vairums sieviešu saslimst līdz piecdesmit gadu vecumam; tas liecina, ka aktīvām olnīcām un to hormoniem ir nozīmīga loma tā attīstībā.

– Kāpēc vispār rodas tāds iedzimts gēnu bojājums, kas noved pie vēža?

– Latvijā divas biežāk sastopamās krūts vēža mutācijas nav radušās ne vakar, ne aizvakar, bet gan daudzus gadsimtus vai pat gadu tūkstošu senāk, un šajā reģionā nonākušas no citām tautām.

Viens no dominējošiem gēnu bojājumiem,iespējams, saistīts ar Austrumeiropas ebreju atzaru, otram mutācijas veidam, domājams, ir slāviska izcelsme.

Kāpēc tās savulaik radušās, kāpēc organisma imūnsistēma nav spējusi šo defektu salabot, grūti komentēt.

– Vai ir liela jēga uzzināt, ka gēnā ir defekts, kad slimība jau sākusies?

– Risku mazinoša operācija ir nokavēta, tomēr būtiski to zināt tāpēc, ka ārstēšanas taktika  atšķiras.

– Kā?

– Ja, piemēram, vēzis nav ģenētiski nosacīts, par otra pārinieka – krūts vai olnīcu audzēja – profilaksi runā nosacītāk. Gēnu defekta iedzimtības gadījumā katru gadu jāveic otras krūts magnētiskā rezonanse, jārēķinās ar olnīcu audzēja iespējamību, ārstēšanā jāizmanto citādi medikamenti un pacientei jāpiedāvā cits operācijas apjoms.

Mūsu reģistrā ir aptuveni četrdesmit sievietes, kam ir gēnu defekts, bet kuras ir onkoloģiski veselas.

– Cik daudzām Latvijā ir izdarīta krūts vai olnīcu vēža risku mazinoša operācija?

– Šie gadījumi saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem.

Olnīcas profilaktiski izņemtas vairumā gadījumu krūts vēža slimniecēm, kādām desmit pacientēm, veselas krūts noņemšana, kad pierādīts gēnu defekts, – trim sievietēm.

Tādus lēmumus nepieņem vienā rāvienā, paiet no pusgada līdz diviem gadiem, kamēr apdomā, konsultējas ar kādu citu ārstu, izrunājas ar ģimeni, draudzenēm un kamēr sieviete tam psiholoģiski  nobriest.

– Kā jūtas ārsts, kad sieviete piekrīt tādai operācijai?

– Tā ir zināma uzvara, jo labāk operēt zinot, ka rezultāts būs veiksmīgs. Ir  deviņdesmit līdz deviņdesmit piecu procentu garantija, ka sieviete nesaslims un nemirs no krūts un olnīcu vēža.

– Vai pats esat tādu izdarījis?

– Krūts noņemšanu – esmu. Olnīcas operē ginekologi, bet profesors Gardovskis Stradiņa slimnīcā nesen veica Latvijā pirmo operāciju pārmantota kolorektālā vēža riska mazināšanai, astoņpadsmitgadīgam puisim izņemot resno un taisno zarnu. Iedzimts gēna defekts bija pierādīts, viņa tēvam jau pirms piecdesmit gadu sasniegšanas tika atklāts šāds audzējs. Tā ir tā sauktā ģimenes adematozā polipoze, kad gēna mutācijas dēļ zarnas virsmā veidojas simtiem polipu. Ja neveic slimību apsteidzošu operāciju, resnās un taisnās zarnas vēža risks ir simt procentu liels! Kāds no neskaitāmajiem polipiem, kas izklāj visu zarnas gļotādas virsmu, noteikti pāraugs vēzī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+