Ericsson publicitātes foto

Tas, kas ziemeļvalstīs notiek tagad, apmēram pēc 12 līdz 18 mēnešiem īstenojas arī Baltijas valstīs, to novērojis “Telia Sonera” viceprezidents Kenets Rodne, kurš atbild par mobilajiem sakariem Baltijā. Tieši tāda laika nobīde ir Latvijā ieviešamajam 4G mobilo sakaru tīklam, tāpat bija ar planšetdatoru ienākšanu un citām novitātēm, viņš argumentē. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Tāpēc ir interesanti pavērot, kā Zviedrijā izmanto jaunas tehnoloģijas? Tādu iespēju Latvijas žurnālistiem pagājušonedēļ ikgadējā telekomunikāciju jaunumu izbraukumā uz Stokholmu piedāvāja “Telia Sonera” ar Zviedrijas Ekonomiskās augstskolas atbalstu. Pašlaik katrai zviedru mājsaimniecībai ir vidēji 3,3 mobilās ierīces un katrs trešais zviedrs skatītos TV internetā, ja vien būtu pieejams 4G tīkls.

Pieskarties, tas 
nozīmē – sākt strādāt

Viedtālruņu skaits pasaulē ir ap miljardu, bet 2017. gadā būšot trīsreiz vairāk, paredz “Telia Sonera” speciālisti. To būs divreiz vairāk nekā “parasto” datoru un četrreiz vairāk nekā planšetdatoru. “Pieskaries ekrānam un sāc izmantot pakalpojumu – tā ir fantastiska inovācija. Kā elektrība kalpoja par platformu ekonomikas attīstībai 20. gadsimtā, tāpat platjoslas internets pārveidos šodienas ekonomikas aktivitātes,” vērtē Rodne. Internetu, visvairāk mobilo, izmantos ne tikai cilvēki, bet arī iekārtas un priekšmeti. Viņš iezīmēja četrus interneta attīstības virzienus: savienotās ierīces (M2M jeb mašīna mašīnai), komunikācija sociālajos tīklos, mākoņpakalpojumi datu uzglabāšanai un datu pārraide ceļojot. “IT industrija tagad ir spiesta strādāt kopā ar mobilo sakaru industriju,” viņš rezumē.

Priekšmeti internetā

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Ledusskapi internetā uzmanīs, lai neatkūst un nesabojājas produkti. Zāļu pudelītes vāciņā būs ieslēpta mikroshēma un raidītājs, kas pieskatīs zāļu regulāru un pareizu lietošanu. Sensori bērnu rotaļlaukumā brīdinās par ķibelēm.

Katru dienu Eiropā tūkstotis cilvēku cieš no sirdstriekas – sirdsdarbības izmaiņas fiksējot ar ierīci, kas pa tālruni nosūta SMS ārstam, pavēstot par novirzēm no normas, varētu novērst pusi no šiem gadījumiem. Mobilais tālrunis varēs kalpot par elektronisko atslēgu durvīm. Vizītkarti uz otra mobilo tālruni varēs nosūtīt ar rokasspiedienu, pierāda “Ericsson” speciālisti.

Vēl tā visa Zviedrijā nav, kaut gan pie daudzām šīm idejām jau strādā inovāciju aģentūra 
”Screen Interaction”. Piemēram, jau tagad ir izstrādāta “Assa Abloy” elektroniskā atslēga viedtālrunī, kas ļauj personālam iekļūt pa apmeklētājiem slēgtajām durvīm slimnīcā vai viesnīcā, stāsta Dāvids Furendāls, kompānijas izpilddirektors. “Electrolux” ledusskapja pievienošanu internetam izstrādāja un pārbaudīja tā konceptuālajā modelī pirms diviem gadiem, kaut gan pārdošanā tas vēl nav nonācis.

Kas darbojas jau tagad? Māju apsargā ar mobilā interneta starpniecību. Gandrīz katrai zviedru mājsaimniecībai esot viedā elektroenerģijas uzskaite. Rādījumus nolasa un nosūta “gudrās mājas”, kādas Latvijā tikai sāk rasties. Ar viedtālruni var reģistrēties lidojumam pat bez iekāpšanas talona. Tie ir arī Latvijas sadzīvē ienākuši M2M piemēri.

“Re, picērijas magnētiņš pie ledusskapja! Piespiežot to, pēc neilga laika picas piegādātājs jau pie durvīm. Darbojas pavisam vienkārši – tas ir savienots ar viedtālruni, pa kuru tas izdara pasūtījumu,” demonstrē Hanss Dālbergs, “Telia Sonera” M2M pakalpojumu nodaļas vadītājs.

Nākamgad globālajam tīmeklim varētu būt pieslēgti 50 miljardi ierīču un iekārtu, no tām viens miljards ziemeļvalstīs un Baltijā, no kurām desmitā daļa caur bezvadu tīkliem – lēš “Telia Sonera” speciālisti. Tātad iekārtu internetā būs vairāk nekā iedzīvotāju. Katram sešas. Ko tās darīs?

Ražotāji uzmanīs ierīci, 
apdrošinātāji – cilvēku

“Ne tāpēc vien veļasmašīna jāpieslēdz internetam, lai datora vai tālruņa ekrānā varētu apskatīties, vai tā veļu jau izmazgājusi. Tur nav biznesa,” M2M aizkulisēs ieved Dālbergs. “Daudz lielāka nozīme ir ražotājam sekot mašīnas pareizai ekspluatācijai garantijas laikā. Arī automašīnas būs milzu viedtālruņi.”

To vēlāk izvērsa zviedru telekomunikāciju koncerna ”Ericsson” eksperts Miguels Blokstrands.

Izmantojot M2M bezvadu sakarus, jau daļa mūsdienu un no 2015. gada visas jaunās automašīnas būs pieslēgtas ārkārtas situāciju brīdināšanas tīklam, kas pamanīs, piemēram, ja tās avarējušas, cik drošības spilveni nostrādājuši, kas, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), uz incidenta vietu ļaus automātiski nosūtīt atbilstošu glābēju skaitu.

Vienlaikus “datu mākonī” apkopojot automašīnu sensoru ievāktus datus, ražotājs varēs uzraudzīt mašīnu apkopi, prognozēt bojājumus, sniegt ieteikumus. Ja mašīna signalizēs par kādas detaļas darbību, šos datus savāks ražotājs, mašīnas īpašniekam par to pat nezinot. Šādi var uzzināt arī apdrošinātāju interesējošus datus: par auto ekspluatāciju, braukšanas ātrumu negadījuma brīdī…

Slinkuma 
radītais progress

“Screen Interaction” izveidojusi vienu logu – skārienjutīgu ekrānu visu nepieciešamo darbību vadīšanai. Piemēram, no viedtālruņa var ieslēgt, izslēgt televizoru, gaismas, atsevišķas elektroierīces. Kompānija izveidojusi kādus piecus lielus reklāmas stendus pie metro stacijām Stokholmā, kuros ļauts bak­stīt ar pirkstu vairākas izvēlnes: Izsalcis? Muzeju? Un attiecīgi internetā atbildot ar piedāvājumiem. “Tagad strādājam pie nākamā soļa – kartē dot norādījumus, kā līdz tai nokļūt,” atklāj Dāvids Furendāls.

Bet, novērošanas kamerām iemācot atpazīt regulāros apmeklētājus, tālāk veikalos uz ekrāniem var parādīt viņiem vien speciāli adresētus reklāmas vēstījumus, ar rītdienu baida Dālbergs.

Drīzumā miljardiem dažādu iekārtu un ierīču automātiski sūtīs datus uz “mākoņiem”, lai nodrošinātu un uzlabotu iedzīvotājiem ikdienā svarīgus procesus tādas nozarēs kā transports, veselības aprūpe un elektroenerģijas piegāde, žurnālistiem apliecināja zviedru telekomunikāciju koncerna ”Ericsson” eksperts Miguels Blokstrands.

Daudzi jauninājumi, šķiet, domāti pēdējiem sliņķiem. Taču progresu virza slinkums. Kad pēdējoreiz piegājāt pie televizora, lai to ieslēgtu vai pārslēgtu kanālus?

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”http://www.youtube.com/embed/bAAbsx4U7ns” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}