×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.0°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
20. decembris, 2017
Drukāt

Arī maksas studenti studē par valsts naudu (5)

Foto LETAFoto LETA

Ilustratīvs attēls

Finansējums, ko valsts piešķir augstākajai izglītībai, tiek izlietots izkliedēti un sadrumstaloti. Tā secinājusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju augstskolu finansēšanas jomā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) daļu pārmetumu atzīst, tomēr attaisnojas: revīzija veikta par laiku līdz 2016. gadam un daļu nekārtību ministrija jau esot novērsusi.

Par to, ka augstākās izglītības nozarē nav kārtības un ka augstskolu ir par daudz, Latvijā dažādās aprindās spriests jau pēdējos desmit gadus. Tagad savus argumentus šai diskusijai pievienojusi arī VK. Tā norādījusi uz lielo augstskolu skaitu Latvijā, kas nav samērīgs ar iedzīvotāju skaitu. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa savukārt skaidro, ka IZM turpina pievienot koledžas universitātēm. Savukārt pārējo augstskolu konsolidāciju saskaņā ar valdības lēmumu līdz 2020. gadam nevar rosināt.

Valsts kotrole norāda: IZM jau astoņus gadus neizdodas īstenot reformas, ko pati atzinusi par nepieciešamām, piemēram, joprojām netiek pietiekami uzraudzīta augstākās izglītības kvalitāte. Politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi nav izaicinājums augstākās izglītības sistēmas attīstībai, bet drīzāk sasniegtā noturēšana noteiktā līmenī. Secināts gan arī, ka dažos aspektos kvalitātes latiņa pat laista uz leju. Piemēram, Izglītības attīstības pamatno­stādnēs, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, bija teikts, ka starp bezdarbniekiem vajadzētu nonākt ne vairāk kā 1,5 procentiem augstskolu absolventu. Savukārt aktuālajās nostādnēs jau pieļauts, ka 6,5 procenti no bezdarbniekiem var būt ar augstāko izglītību.

Par to A. Kiopa teic, ka uzraudzība pār augstskolu darba kvalitāti un absolventu gaitām pēc studijām tiek ieviesta.

Attiecībā uz augstākās izglītības finansējumu VK pārmet, ka IZM nepietiekami uzmana, kā valsts augstskolas tērē naudu. Neesot skaidrības par to, kā augstskolas izlietojušas sešus miljonus eiro. A. Kiopa šim pārmetumam nepiekrīt: IZM katru gadu izpētot augstskolu gada pārskatus un izlases kārtībā veic arī revīzijas.

VK secinājusi, ka nav skaidrības, cik tad patiesībā izmaksā studiju vieta. Konstatēti vairāki gadījumi, kad atšķiras summas, ko par studiju vietu vienā un tajā pašā studiju programmā maksā valsts un tā sauktie maksas studenti. Vairāk parasti maksā valsts. Jo sevišķi liela atšķirība novērota doktora studiju programmās: tā Liepājas Universitātes studiju programmā “Jauno mediju māksla” valsts par viena doktoranta studijām gadā maksā 17 632 eiro, bet doktoranti, kas maksā paši, var studēt par 3180 eiro; LLU veterinārmedicīnas studijās valsts par vienu studiju vietu maksā 15 458 eiro gadā, bet maksas studenti – tikai 3200 eiro gadā. A. Kiopa teic: tas ir tikai normāli, jo augstskolām, prasot studiju maksu, jāņem vērā, kāda maksātspēja ir sabiedrībai. Jā, tā sanākot, ka par maksas studentu studijām daļēji maksā valsts. Savukārt viņa piekrīt VK pārmetumiem, ka neskaidra un sadrumstalota augstskolu administrācijas un mācībspēku atalgojuma sistēma. Augstskolu struktūra mēdz būt pārāk sadrum­stalota. Piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā esot struktūrvienības, kur ir tikai viens darbinieks. IZM sola pamazām sakārtot augstskolu pārvaldes un atalgojuma sistēmu.

VK secinājusi, ka ministrijas nopietni neanalizē, kā studiju vietas būtu sadalāmas, bet tikai apstiprina pašu augstskolu vēlmes. Te nu atkal A. Kiopa iebilst: IZM ik gadu nopietni izvētot budžeta vietu sadalījumu un gādājot, lai vairāk studiju vietu būtu eksaktajās nozarēs. Strauji mainīt budžeta vietu sadalījumu tomēr nevarot, lai neaizskartu to studentu intereses, kuri jau studē.

Kritikas deva tikusi arī Augstākās izglītības padomei (AIP), kas VK ieskatā neesot darbojusies mērķ­tiecīgi. Piemēram, kaut arī viens no AIP uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumus par to, cik valsts budžeta finansēto studiju vietu vajadzētu katrā studiju virzienā, tomēr AIP tos neizstrādā, bet tikai precizē IZM priekšlikumus. A. Kiopa skaidro: AIP finansējums ir tikai 100 000 eiro gadā: par šo naudu no AIP nevarot prasīt vairāk, kā tā jau dara.

VK arī vērš uzmanību uz to, ka augstskolu attīstībai finansējums lielākoties nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Paredzams, ka pēc 2020. gada šie struktūrfondi pret Latvijas augstāko izglītību vairs nebūs tik dāsni, un VK ir bažas, ka tad augstskolu attīstība būs apdraudēta. Šajā ziņā gan A. Kiopa Valsts kontrolei piekrīt – augstskolu attīstībā šobrīd ieplūst 300 miljoni eiro un pēc 2020. gada būs nepieciešams politisks lēmums finansēt augstskolu attīstību no valsts budžeta.

Pārmetumi izteikti arī Zemkopības ministrijai (ZM): VK secinājusi, ka tai, kaut tās padotībā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), nav vīzijas par augstākās izglītības attīstību lauksaimniecības nozarē. Arī ZM pārmetumus noraida: vīzija esot gan. Piemēram, kā norāda ZM pārstāve Viktorija Straujupe, esot noteikti LLU attīstības virzieni, un tie ir: lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežzinātne, mežizstrāde, hidroinženierzinātne, lauksaimniecības inženierzinātne, kokapstrāde, pārtikas zinātne un pārtikas produktu tehnoloģija.

Atalgojuma sistēma – sarežģīta

Augstskolu atlīdzības sistēma un darba slodzes noteikšanas sistēma ir sarežģīta un necaurskatāma, kā arī netiek ievērots vienlīdzības princips.

Mēnešalga vienam amatam atšķiras ne tikai starp augstskolām, bet vienas augstskolas ietvaros, jo:

* tiek pieļauta situācija, ka vienam darbiniekam atlīdzība veidojas no dažādiem komponentiem un augstskolu izstrādātām koeficientu sistēmām, kuru lietošana nav detalizēti aprakstīta;

* vienas amata slodzes (40 stundu darba nedēļas) ietvaros tiek pildīti līdz pat sešu amatu pienākumi.

20171219215155_3771

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Gribu strādāt RTU! Nu labi, ne par rektoru, bet prorektoru gan.

  2. Vilsabākais, ka RTU senāta priekšsēdētāja, fakultātes dekāne, vairāku komisiju vadītaja un profesore ir viena persona!!! 40 stundas nedēļā???

  3. Nu gan RTU labas algas vadībai! Cik pelna bibiotelāri, pasniedzēji, lietveži utt.RTU? Cik % no rektora, proraktoru vai citām algām vai tikai nedaudz virs minimālā?

  4. Un ministri pensijas arī no valsts naudas.

  5. “…tā Liepājas Universitātes studiju programmā “Jauno mediju māksla” …”
    Tālāk gan nelasīju, sorry… Un kā `bus ar veco mediju mākslām? Vai tas visp. studiju cienīgs pasākums?

Draugiem Facebook Twitter Google+