Voldemārs Krustiņš: Saasinās iekšpolitiskās sadursmes. Ir pirmie kritušie un ievainotie 6
Diemžēl pirmssvētku nedēļā Rīgā notikumi nenorisinājās pareizi un labi. Sākās jau ar to, ka pašu gaišo spēku muļķīgo kļūdu dēļ valdībai neizdevās nodibināt sabiedrisku izmeklēšanas komisiju. Jau par to vien tumšie spēki ļoti priecājās. Pēc tam prezidents A. Bērziņš pavisam nesmalkjūtīgi parādīja sava kabineta durvis ne tikai “Vienotības” izvēlētajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, bet, manuprāt, arī pašai “Vienotībai”. Visbeidzot televīzijas kā par nacionālu traģēdiju ziņo un tālāk attīsta ziņu par Jutas Strīķes atcelšanu no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Strīķes k-dze konstatē, ka tumšo spēku pārstāvji triumfē un strebj šampanieti. Ministru prezidenta v. i. V. Dombrovska k-gs, būdams aizrobežā, sola vainīgajam KNAB priekšniekam Streļčenoka k-gam (kārtējo reizi) prasīt paskaidrojumu.
Visa iepriekšminētā preambula šķiet feļetoniska pēc satura un norisēm. Ko nu vēl tālāk? Nolūkoties, kā demisionējušais valdības vadītājs atceļ KNAB priekšnieku, pretinieku par gļēvo un nožēlojamo apsaukāto Streļčenoku un viņas vietā liek Strīķes k-dzi? Vai nav par vēlu? To vajadzēja darīt, kad “Delna” un pati Kažokas jaunkundze norādīja uz Streļčenoka nederīgumu?
Nav šaubu, ka gadiem ilgi norisinās cīņa par ietekmīgo amatu KNAB priekšgalā, un tā ir divu politisku un droši vien arī materiālu interešu vadītu grupu sacensība. Tā, manuprāt, skaidri izpaužas arī t. s. sabiedriskās izmeklēšanas komisijas dibināšanā. Esmu pārliecināts, ka arī paša Valda Dombrovska atkāpšanās no amata un tālākās manipulācijas atspoguļo politisko grupu sacensību, gan ar acīm redzamām sekmēm, gan zaudējumiem. Ieskaitot Ministru prezidenta meklēšanu.
Šā rakstiņa lasītājiem vēlos atgādināt vēl nesen teiktos un “Latvijas Avīzē” (sk. 2013. gada 5. novembra numuru) atstāstītos Valsts prezidenta A. Bērziņa vārdus, ka viņu uztraucot un kaitinot tas, ka valsts nākotni būvējot uz butaforiskām domām, bet butaforiska darbība viņam, Valsts prezidentam A. Bērziņam, neesot pieņemama.
Iespējams, ka šajās 2013. gada pēdējās nedēļās varam vērot, kā grūst daži butaforiski plāni un ieceres. Bet kas pateiks, ka patlaban projektētie būs nebutaforiski? 2014. gada vēlēšanas…
