Foto – Aiga Grasmane

Arī mežsaimnieki atver nacionālo fronti
 0

Ceturtdien Saeimā notiks galīgais balsojums par grozījumiem likumā par kooperāciju. Visticamāk, šoreiz balsojums meža īpašniekiem būs pozitīvs – mežsaimniecības kooperatīvi ar ienākuma nodokli netiks aplikti. Tas nozīmē, ka mežsaimnieku kooperatīvu kustībai iedegusies zaļā gaisma. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Lasīt citas ziņas

Pavasarī deputātiem šajā jautājumā vienprātības nebija un šis likumprojekts tika atdots Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai. Kopš tā laika mežsaimnieki un meža politikas kuratori veikuši lielu izskaidrošanas darbu – organizējuši deputātu un premjera izbraukuma sesijas gan uz pieredzējušiem lauksaimnieku kooperatīviem, gan pirmo meža īpašnieku kooperatīvu “Mežsaimnieks”.

“Tieši kooperatīvi ir spēcīgi vietējo ražotāju pārstāvji, tā frontes līnija, kas notur nacionālās pozīcijas. Tas ir vienīgais reālais pretspars ārzemju koncerniem,” tā izbraukuma sesijā Ziemeļkurzemē, tiekoties ar kooperatīva “Mežsaimnieks” biedriem, deputātiem un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, skaidroja Uldis Krievārs, kooperatīva “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Apvienojoties mēs gribam palielināt naudas plūsmu, ko saņem mazie īpašnieki, un darīt saprotamāku meža apsaimniekošanu. Mēs gribam pierādīt, ka mežs ir ilgtermiņa uzņēmējdarbība, kas ir stabila un ienesīga. Apvienošanās vajadzīga arī tāpēc, lai mazie meža īpašnieki nekristu kārdinājumā savus mežus pārdot,” savā prezentācijā deputātiem vēstīja Grigorijs Rozentāls, viens no mežsaimnieku kooperācijas iniciatoriem.

 

“Mēs nedrīkstam pārdot savu nākotnes peļņu. Jau šodien septiņi procenti no visiem privātajiem mežiem pieder divām ārzemju kompānijām. Tas nav pareizi,” situāciju komentē Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.

 

Viņš arī piebilst, ka kokrūpniekiem grūti strādāt ar 
150 000 meža īpašniekiem, kuru vidējais īpašuma lielums nepārsniedz desmit ha un kuru mežizstrādes apjomi ir niecīgi. Tāpēc mežsaimniekiem, līdzīgi kā lauksaimniekiem un meža īpašniekiem Skandināvijas valstīs, jāapvienojas kooperatīvos.

Kā zināms, lauksaimnieku kooperatīvi ar uzņēmumu ienākuma nodokli aplikti netiek. To pašu vēlas panākt arī mežsaimnieki. G. Rozentāls: “Kooperatīvos gada beigās peļņa tiek sadalīta tiem, kas pārdevuši koksni, attiecīgi pēc katra piegādes apjoma. Tas nozīmē, ka kooperatīva sekmīgas darbības rezultātā meža īpašnieki samaksu par kokiem saņems divreiz. Pirmo reizi tūlīt pēc koksnes realizēšanas, bet otro reizi kā piemaksu gada beigās. Atbrīvot kooperatīvu no uzņēmumu ienākuma nodokļa vienkārši nozīmē, ka par koksni nodoklis netiek iekasēts divreiz.”

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar kooperatīva pārstāvjiem atzinis, ka viņam tagad šīs grāmatvedības nianses kļuvušas skaidrākas un viņš piekrīt, ka mežsaimnieku kooperatīvi ar uzņēmumu ienākuma nodokli nav jāapliek.

Reklāma
Reklāma

Arī deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš iepriekš pauda viedokli, ka nodokļu atlaides nav laba prakse, šodien piekrīt likuma variantam, kas paredz, ka mežsaimnieku kooperatīvi no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksas tiks atbrīvoti, taču katru gadu to darbība jāizvērtē. V. Dombrovskis: “Es neesmu pret kooperatīvu veidošanu. Taču uzskatu, ka tad, kad būs sasniegta optimāla attīstības pakāpe, šāda stimulēšana vairs nebūs vajadzīga.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.