Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
26. februāris, 2015
Drukāt

Arī paradumi ir personas dati. Saruna ar EP deputātu Janu Filipu Albrehtu

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Prasība iegūt datus no visiem, nevis šaubīgajiem, nav adekvāta riskam, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts, kurš atbild par datu aizsardzības regulu.

Kad Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jans Filips Albrehts (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Vācija) Rīgā bija uzstājies ES tieslietu ministru priekšā par Datu aizsardzības reformas paketi, uzaicināju viņu uz sarunu ar “LA”. Viņš atbild par datu aizsardzības regulu jau otrajā EP sasaukumā pēc kārtas.

– Jūs baidāt iedzīvotājus, ka tūliņ dzīvosim globālās uzraudzības laikā. Kāds pamats ir šādam jūsu spriedumam?

Jans Filips Albrehts: – Nedomāju, ka dzīvojam globālās uzraudzības laikmetā, vismaz vēl ne. Redzu, ka arvien vairāk un vairāk pilsoņu darbība kļūst par novērošanas subjektu. Ja mēs ejam uz kādu mājas lapu internetā, ja izmantojam viedtālruņa lietotnes, ja mēs kādām piezvanām vai rak­stām ziņu, ja pērkam vilciena vai lidmašīnas biļeti un pat ja kaut kur dodamies ar auto – visās šais situācijās mēs atstājam pēdu nospiedumus.

Mums nav jābaidās no tehnoloģijām, bet jārēķinās, ka tos var nolasīt gan kompānijas, kas sniedz pakalpojumus, gan policija, gan drošības struktūras. Kā brīvi pilsoņi mēs arvien vairāk mainām savu uzvedību, jo rēķināmies, ka mūs jebkur var novērot. Varasiestādēm mēs varētu likties aizdomīgi, ja sākam uzvesties citādi vai ja esam gadījušies “nepareizā vietā nepareizā laikā”. Tas nav pareizs virziens brīvā sabiedrībā.

Normāli būtu, ja mēs zinātu, ka mēs tiekam novēroti tikai riskam pakļautā vietā vai kontaktējamies ar aizdomīgām personām. Pašreizējā diskusijā prasība iegūt datus no visiem, nevis fokusējoties uz riskam pakļautajiem un šaubīgajiem, nav adekvāta un sabiedrībai nepalīdz.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+