Vai izdosies saglabāt dabiskās kūpināšanas metodi? 5
Edgars Miezis, kūpinātu vistu ražošanas uzņēmuma SIA “Anrol” pārdošanas vadītājs: “Kūpinātu produktu ražotāju Latvijā ir tik daudz, ka kaut kāds risinājums jāpanāk. Mēs esam gatavi iesaistīties aktivitātēs, kas ļautu situāciju atrisināt. Viens variants ir etiķetes ar informāciju par produkta kaitīgumu veselībai, lai par tā lietošanu atbild pats cilvēks. Mani māc šaubas, vai kūpinājumiem varētu piešķirt nacionāla produkta statusu, jo produktu un to variāciju ir tik daudz. Esmu drošs – ja nepanāks risinājumu, Latvijā uzplauks kūpinājumu melnais tirgus.”
Ineta Ņukša, kūpinātu zivju ražošanas uzņēmuma SIA “Mauriņi – S” pārstāve: “Mēs kā tādi pakalpiņi skrienam un izpildām visas Eiropas iegribas. Šāda metode zivju kūpināšanā tiek izmantota visos zvejnieku ciemos Latvijā jau gadsimtiem. Ja to kaut kādas Eiropas regulas grib izskaust, tad man jājautā, kur mēs vispār virzāmies? Vai tad kūpināšana ar elektrību, krāsvielām un mākslīgajiem dūmiem būs labāka? Mūsu produkcija bez šaubām ir veselīga – zivs ar sālīti un ķiplociņu – tas arī viss. Esam mazs uzņēmums, taču šis darbs mums ir pamata ienākumu avots. Arī mēs ikdienā ēdam pašu kūpinātās zivis. Mans tēvs un vecaistēvs ir visu mūžu braukuši jūrā, kūpinājuši un ēduši zivis un nodzīvojuši līdz sirmam vecumam. Es iestājos par kūpinājumu atzīšanu kā nacionālu produktu.”
Gatis Olte, kūpinātu desu un vistu ražotāja SIA “Rāmkalni serviss” projektu vadītājs: “Viss izdosies tad, ja paši ļoti vēlēsimies to panākt. Varam atzīt savu vainu, ka neesam līdz galam izsekojuši visām regulām, bet patlaban esam gatavi iesaistīties, lai kaut kā visu vērstu par labu. Mūsu mērķis ir saglabāt savu kūpināšanas metodi, jo uzskatām, ka garšīgāku gaļu vienkārši citādi nav iespējams nokūpināt. Līdz ar to vēlamies, lai benzpirēna normas paliktu esošajās robežās, un, ja reiz ir precedents ar šprotēm, domāju, ka arī mēs varam iet līdzīgu ceļu. Patlaban jau sazināmies ar mūsu kolēģiem, lai saprastu, kā pareizāk rīkoties. Saprotu, ka Eiropā vairs nelieto šādu dabiskās kūpināšanas metodi, bet mēs negribam atdot pasaulē garšīgākās vistiņas saplosīšanai Eiropas regulām. Par kūpinājumu kaitīgumu vai nekaitīgumu gan neesmu kompetents spriest, jo man nav pieejami pētījumi, kas pierāda vienu vai otru. Taču esam droši par savu produktu dabiskumu – tie ir bez E vielām, sojas, nitrītsāls un citām draņķībām. Arī paši regulāri ēdam savu produkciju. Tiesa, te atkal nonākam pie jautājuma – cik tad nekaitīga ir, piemēram, smēķēšana, kas ir atļauta. Labāk būtu pielikt kūpinājumiem paskaidrojošu etiķeti, ka produktā pārsniegtās benzpirēna normas var būt kaitīgas veselībai, lai pircējam ir izvēle – pirkt vai ne. Ja regulas tomēr stāsies spēkā, visticamāk, kūpinājumus vairs neražosim. ”
Saulis Meiris, kūpinātu zivju mājražotājs Lubānā: “Līdz šim benzpirēna līmenis manās zivīs nav pārsniedzis 0,5 mikro-gramus uz kilogramu, tāpēc mani jaunās normas nesatrauc. Tas viss ir panākams ar pareizu kūpināšanas metodi. Benzpirēns pastiprināti rodas brīdī, kad tauki tek uz karstām oglēm. Tauki, kas sadeg, arī ir tas, no kā jāizvairās. Kurtuvei jābūt blakus kūpinātavai, un zem zivīm nedrīkst būt uguns. Tieši benzpirēna dēļ kūpinātavu pārbūvēju – tagad viss normas robežās. Tā ka risinājums ir. Nu kā var aizliegt latvietim ēst kūpinājumus? Tas ir absurds. Tā vietā, lai uzņēmējus biedinātu, būtu labāk paskaidrojuši ražotājiem, no kā konkrēti rodas benzpirēns un kā pielāgot savas kūpinātavas, lai tā koncentrāciju produktos mazinātu.”
