Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Kā prokurori vērtē pagājušā gada veikumu? (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Aleksandrs Sorokins, Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: “Latgales tiesas apgabala prokuratūras darba rezultātus aizvadītajā gadā vērtēju pozitīvi. Tāpat uzlabojušies darba rādītāji rajona līmeņa prokuratūrās kopumā. Runājot par konkrētiem sasniegumiem, jāmin, ka 2015. gadā uz tiesu nosūtītas divas pasūtījuma slepkavību lietas. Šogad jāstrādā pie pirmstiesas kriminālprocesa vienkāršošanas. Jānodrošina arī, lai saistībā ar rajonu tiesu reorganizāciju Latgalē varētu veikt valsts apsūdzības uzturēšanu krimināllietās, izmantojot mazākus resursus.”

 

Ivonna Ašmane, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora p. i.: “Praktiski visās iestādēs (Liepājas, Ventspils, Saldus rajona un Kuldīgas rajona prokuratūrās) lietvedībā pieņemts vairāk krimināllietu nekā iepriekšējos gados. Tāpat arī vairāk lietu nosūtīts uz tiesu. Pagājušajā gadā ir bijis vairāk notiesājošu spriedumu, tostarp arī sarežģītās un apjomīgās lietās. Ievērojamākās problēmas bijušas ar kadru trūkumu policijā, no kuras darba prokuratūra ir lielā mērā atkarīga. Viena no šā gada prioritātēm ir veidot vienotu izpratni par Finanšu policijas pārvaldes izmeklētajām lietām.”

 

Ligita Vehi, Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurore: “Palielinājusies reģiona prokuroru darba efektivitāte. Gandarījumu sagādā tas, ja izdodas nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tomēr ne visi prokurori pietiekamā apjomā pildījuši uzraugošā prokurora funkcijas. Viņiem jāuzņemas daļa vainas par būtiskiem trūkumiem izmeklēšanas kvalitātē, uz ko norāda iesniegumi par pieļautajiem likuma pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanā.”

 

Aivars Zgirskis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: “Pagājušogad paveiktais ir aptuveni iepriekšējo divu trīs gadu līmenī. Iestādes darbu vērtēju ar astoņām ballēm no desmit. Lielākais panākums ir tā dēvētās “Maksimas” traģēdijas lietas nosūtīšana izskatīšanai tiesā iespējami īsā termiņā. Lai gan pērn praktiski visa gada garumā strādāts ar nepilnu prokuroru skaitu, īpaši intensīvos periodos kolektīvs darbojies ar milzīgu atdevi, tādējādi kompensējot darbinieku resursu trūkumu. 2016. gadam prioritāte ir noziedzīgo nodarījumu uzraudzība un kriminālvajāšana ES līdzekļu nelikumīgā izlietošanā, kā arī pēc Valsts kontroles pieteikumiem ierosināto kriminālprocesu uzraudzība un kriminālvajāšana.”

 

Dainis Mālmanis, Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: “Izveidojusies sekmīga sadarbība starp izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru. Pērn pie kriminālatbildības sauktas amatpersonas saistībā ar pārkāpumiem Jelgavas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībās – SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Jelgavas poli­klīnika” un SIA “Jelgavas autobusu parks”. Šogad uzmanība vēršama uz to, lai praksē iedzīvinātu vadlīnijas kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai, kuru mērķis ir atbrīvot resursus smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.”

 

Gita Biezuma, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece: “Kopumā mūsu darbs aizvadītajā gadā vērtējams pozitīvi – pieaudzis pabeigto un uz tiesu nodoto kriminālprocesu skaits, kurās personas sauktas pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Pieaudzis pabeigto kriminālprocesu skaits, kurās personas apsūdzētas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu organizētā grupā. Par noziedzīgi iegūtu mantu ar tiesas nolēmumiem konfiscēti līdzekļi aptuveni 1 miljona eiro apmērā.”

 

UZZIŅA

* Šodien notiks gadskārtējā virsprokuroru sanāksme, kurā tiks izvērtēts pērn paveiktais, kā arī apspriestas šim gadam izvirzītās prioritātes.

* Tāpat ziņojumus sniegs arī Latvijas pārstāvis Eirojustā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un prokuratūras administratīvais direktors.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Teicami! Slotaskāta process vien ir ko vērts!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+