Mobilā versija
Brīdinājums +3.7°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
19. maijs, 2015
Drukāt

Kādus ieguvumus dos pašvaldību vēlēšanu perioda palielināšana līdz pieciem gadiem? (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Pašvaldību savienības rezolūcija “Par vēlēšanu perioda palielināšanu” aicina Saeimu noteikt piecu gadu periodu pašvaldību vēlēšanām, saskaņot pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau ar nākamo vēlēšanu ciklu, vēlēšanas rīkojot vienā dienā.

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Tā ir viena no prātīgākajām rezolūcijām, ko pieņēma tikko notikušais Pašvaldību savienības kongress. Mēs jau esam pieraduši, ka nepārtraukti skan žēlabas par naudas trūkumu. Bet nauda tiek izšķiesta dažādu vēlēšanu rīkošanai gadu garumā – te pašvaldību vēlēšanas, te Saeimas, te atkal Eiropas Parlamenta. Turpmāk ar vienu šāvienu varētu nošaut divus zaķus. Visiem zināms, ka iedzīvotāji aktīvāk piedalās vietējās vēlēšanās. Ja vienā dienā notiktu arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēlētāju aktivitāte būtu daudz lielāka un demokrātijas iespējas labāk izmantotas. Pašvaldības iegūtu arī tajā ziņā, ka garāks starpvēlēšanu periods ļautu sekmīgāk īstenot dažādus projektus. Kad ievēl jaunus deputātus, paiet pusgads un pat gads, kamēr iešūpojas, kamēr visu iepazīst un iestrādājas. Savukārt sasaukuma pēdējā gadā deputāti jau sāk domāt par jaunajām vēlēšanām.”

 

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Skaidrs, ka nekam neder dažādu vēlēšanu rīkošana dažādos laikos. Gatavošanās vienām vēlēšanām, gatavošanās otrām, tad trešās jāorganizē – gandrīz vai iznāk tā, ka nav laika, kad strādāt. Nav jau jāizgudro jauns ritenis – var palūkot pieredzi Skandināvijas valstīs, Vācijā un citur. Ideja par nepieciešamību pāriet uz pieciem gadiem un dažādas vēlēšanas rīkot vienā dienā radās jau sen, tikai nezin kāpēc visu laiku to viļā kā karstu kartupeli. Nesakritība starp pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām jālikvidē, cik ātri vien var. Skaidrs arī tas, ka piecos gados pašvaldības spētu vairāk izdarīt. Tiesa, šo ieguvumu gan var vērtēt visādi, jo šobrīd mums ir jau cerīgāka situācija – Saeimā tiek skatīts pašvaldību referendumu likums, ja kādas pašvaldības strādās slikti, vēlētājiem būs iespējas tās atlaist.”

 

Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Šonedēļ mūsu novada svētkos piedalīsies arī franču delegācija, ko domē pieņemsim 23. maijā. Tad arī painteresēsimies, kādi vēlēšanu periodi ir pie viņiem un kā viņi vērtē piecu gadu termiņu. Mūsu domē pārsvarā ir pirmo reizi ievēlētie deputāti, protams, kamēr to vadmalu iepazīst, paiet laiks. Mani pirmo reizi par deputātu ievēlēja 1989. gadā, varu teikt, ka visā valstī viens no galvenajiem uzdevumiem ir samazināt izdevumus. Līdz šim vēlēšanu izdevumi, rīkojot tās atsevišķi ik pa laikam, patiešām ir lieli.”

 

Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Labākais ir tas, ka vairāki ieguvumi kopā dotu pašu galveno – lielāku sakārtotību un lielāku stabilitāti. Nav svarīgi, vai vēlēšanu periodu palielināt līdz pieciem vai sešiem gadiem, jo jebkurš palielinājums – tas ir ļoti loģisks risinājums. Lasām ziņas, ka tiek prognozēts, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tātad mums ir svarīgs viss, kas rada ekonomisko izdevīgumu. Tomēr ne visai piekrītu apgalvojumam, ka vēlēšanu perioda pagarināšana nodrošinās iespēju starpvēlēšanu periodā uzsākt un pabeigt attīstības projektus. Ja pašvaldība patiešām strādā kārtīgi un mērķtiecīgi, tad nav tik būtiski, vai periods ir četri vai pieci gadi, jo nepagūto turpina nākamais sasaukums. Mūsu novada domē strādā 15 deputāti, neviens nav žēlojies, ka četri gadi ir pārāk mazs laiks dažādu uzdevumu veikšanai. Galvenais – jāstrādā katru dienu, neatlaidīgi un atbildīgi. Cita lieta, ka būtu vēlams, lai arī Saeimu un Valsts prezidentu ievēlētu uz pieciem gadiem. Bet tas jau ir Saeimas simts gudro galvu ziņā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pašvaldības vēlēšanas NAV JĀRĪKO KOPĀ ar EP vēlešanām. pašvaldības nenodarbojas ar vēlēšanu organizēšanu, to dara vēlēšanu komisija. Ja vadošiem vajag iniciatīvas iesniedzēji, tad atraduši rupotu Pašvaldību savienību, kas lien lai izdabātu… Fakts, ka iedzīvotājiem ir PIE KĀJAS EP VĒLĒŠANAS liecina to apmeklētība iepriekšējās EP vēlēšanās. Tagad grib uzbāzties ar Eiropas MĪLESTĪBU SALIEKOT KOPĀ EP UN Pašvaldības vēlēšanas, cerot uz lielāku atbalstu EP vēlēšanās. Kārtējā MUĻĶOŠANAS !!!!!

  2. Tad jau 5 gadi jāstrādā arī saeimas deputātiem, jo neredzu, kāpēc pašvaldības deputāti, būtu privileģētākā stāvoklī. Tas, ka ietaupīs naudu, gan ir muļķības. Nākamajā gadā tāpat iztērēs. Par ietaupījumiem runā tikai tad, kad tas ir izdevīgi. Tikai ne tad, kad paši ir pie teikšanas, kad jālemj sev, saviem draugiem par labu, tad gan netaupa – ka tik vairāk izdotos pagrābt – pēc tāda principa strādā.

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Uzmanību! Pilnīgu klusumu zālē!

Brīnums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija

Finanšu ministrija pagājušās nedēļas nogalē saskaņošanai nodevusi visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam” projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz pirmdienai, lai jau piektdien, 28. aprīlī, to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Par gaidāmo nodokļu reformu jau daudz spriests, izskanējuši dažādi darba varianti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā TV3 izteicies, ka nodokļu reformas izmaksu kompensējošie priekšlikumi – PVN palielināšana zālēm vai akcīzes degvielai –, kuri izraisījuši sabiedrības sašutumu, esot Finanšu ministrijas ierēdņu izdomājums, kas graujot ZZS ministru veidotās reformas īstenošanu. A. Brigmanis visai skarbi izteicās par Danas Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas cilvēkiem, kuri pārāk daudz runājot par to, ko politiķi vēl nav izsprieduši, un ieteica FM ierēdņiem turpmāk par šiem jautājumiem paklusēt.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+