Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. aprīlis, 2016
Drukāt

Ingmars Zemzaris: Arī sens mantojums* (4)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ingmars Zemzaris

Iepriekšējā “Tēvu valodā” runājām par mūsu valodas seniskumu, illustrējot to ar vārdu sauss, kuŗā visas skaņas saglabājušās tādas pašas kā indoeiropiešu pirmvalodā. Taču sens mantojums ir ne tikai mūsu valodas skaņu ietērps, bet arī mūsu gramatisko formu bagātība. Piemēram, mēs, kā zināms, esam saglabājuši septiņus lietvārdu locījumus, kurpretim dažās jaunākās indoeiropiešu valodās (angļu, franču, bulgāru) lietvārdus pavisam vairs neloka.

Kā tad šinīs (tā saucamajās analitiskajās) valodās veido teikumus? Ar palīgelementiem (artikuliem, prievārdiem) un negrozāmu vārdu kārtu (jeb teikuma locekļu secību). Turpretim latviešu valoda ir tipiska tā saucamā sintētiskā valoda, kur vārdu sakaru teikumā nosaka pašu vārdu gramatiskā forma. Tāpēc artikulu mums nav, bet vārdu kārta teikumā mums ir ļoti brīva.

Salīdzināsim angļu teikumu The father loves the son ar tā latvisko tulkojumu Tēvs mīl dēlu!

Apmainīsim malējos teikuma locekļus vietām! Latviski mēs iegūstam teikumu ar to pašu nozīmi, tikai drusku citu jēgas niansi: Dēlu mīl tēvs. Turpretim angliski izveidojas teikums ar pavisam citu nozīmi: The son loves the father (‘Dēls mīl tēvu’).

Atliek vēl četri varianti, kā varam pārstatīt šos trīs teikuma locekļus. Visos šais variantos latviski veidojas sakarīgs teikums ar to pašu sākotnējo nozīmi, turpretim angliski – vairs tikai nesakarīgs vārdu savirknējums.

Neizprotot, cik principiāli angļu gramatika atšķiŗas no latviešu gramatikas, daži latvieši tagad ir iedomājušies, ka arī mūsu valodā lokāmus vārdus zināmos apstākļos var nelocīt! Tam šoreiz veltīta mūsu “Valodas kļūda”.

Valodas kļūda

Nesen kādas notāra palīdzes rakstītā dokumentā gadījās lasīt: “Jānis Bērziņš, dzīvojošs N pagasta «Vītoli»”. Atļāvos aizrādīt, ka mājas vārdam jābūt lokātīvā. Uz to jaunā juriste zināja teikt, ka pēdiņās rakstītos vārdus locīt nedrīkstot. Laikam taču kāds viņai šo māņticību bija mācījis!

Pirmkārt jau māju vārdi ir tādi paši vietvārdi kā, piem., pilsētu vai upju vārdi, tāpēc pēdiņas te ir nevietā. Ja nerakstām “Zied ievas «Siguldā»” vai “Sen tas bij pie «Ventas» ziedu laikā”, tad taču rakstīsim arī vienkārši, ka J. Bērziņš dzīvo N pagasta Vītolos! Ar lielo sākuma burtu, cerams, pietiek, lai neviens nenodomātu, ka pilsonis Bērziņš dzīvo kokos.

Pareizi pēdiņās mēs rakstām, piem., grāmatu, filmu, avīžu un žurnālu, firmu, sporta klubu nosaukumus. Ir gadījumi, kad šādus nosaukumus locīt nevaram. Var nosaukums būt nelokāms vārds (“Otello” pirmizrāde). Var tas būt svešā valodā (lasīju “The Times” slejās) vai nevalodā (“airBaltic” akcionāri). Nelokām nosaukumu arī tai gadījumā, ja nosaukums pats nav nominātīvā (Izlasi “Nāves ēnā”!).

Citos gadījumos pēdiņās rakstāmie nosaukumi katrā ziņā jāloka saskaņā ar latviešu gramatikas normām.

Piemēram, portālā “Apollo” ir lasāms raksts “«Torpedo» sakauj «Soči»”. Kuŗš kuŗu tad te īsti sakauj? “Torpedo” ir nelokāms vārds. Turpretim Soču vārdu mēs lokām (Soču olimpiāde, atpūta Sočos), tāpēc nesabojātam latvietim “Soči” ir nepārprotams nominātīvs. Tātad “Soči” te var būt tikai subjekts, kas sakauj objektu “Torpedo”. Rakstu lasot, tomēr izrādās, ka uzvarējusi ir “Torpedo” komanda. Virsraksts lasītājus ir maldinājis. Ja tas būtu uzrakstīts pareizā latviešu valodā, nekādi pārpratumi nerastos: “«Torpedo» sakauj «Sočus»”.

Protams, dažreiz teikums var būt saprotams arī bez lietvārdu locījumiem. Oto nopērk kapučīno – to nevar pārprast. Bet ko lai lasītājs iesāk ar teikumu “«Rīgas Miesnieks» nopērk «Jelgavas gaļas kombināts»”?

Jācer, ka arī mūsu uzņēmumu reklāmas tekstu autori kādreiz beigs varmācīgi kropļot valodu un vairs nepiedāvās pirkt “«Rīgas Miesnieks» pelmeņus” “«Maksima» veikalos”.

***

Gramatisko formu bagātība ļauj latviski izteikties ne tikai skaidri, bet arī ļoti veikli un kodolīgi. Piemēram, cik skaisti ir lietots lokātīvs šai Lazdonas tautas dziesmā:

Kopiņā, vārpiņā
Ļaudaviņas nosavēru:
Kas kopiņu drīzi vēla,
Gluži vārpas salasīja.

***
*Respektējot autora vēlēšanos, rubriku “Tēvu valoda” publicējam negrozītā Endzelīna pareizrakstībā, kāda tā bija līdz 1946. un 1957. gada padomju valdības rīkojumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Atļaušos autoru labot – angļu valodā ir divi lietvārdu locījumi, proti, nominatīvs (vsk. woman, dsk. women) un ģenitīvs (vsk. woman’s, dsk. womens).

  2. Ak, dies! Nāk prātā Charlie Chaplin prātula “Amatieri, mes nedzīvojam gana ilgi, lai būtu kas cits..”
    It kā Naom Chomsky nebūtu bijis , it kā Jean-Baptiste Poquelin nebūtu uzrakstījis “tartuffe” un Andejs Upīts savus “Sūnu ciema zēnus”.

  3. Nu kādēļ vēlu nāci tu, Ingmār!

  4. Nedaudz par vārda vietu teikumā.
    1. Universitātes bērnu klīniskā slimnīca.
    2.Bērnu universitātes klīniskā slimnīca.
    3.Universitātes klīniskā bērnu slimnīca. Visbiežāk sastopami pirmais un otrais variants, trešais netiek lietots, lai gan vispareizāk izsaka domu.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+