Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. marts, 2013
Drukāt

Arī Somijā skolotāji paliek bez darba

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Somija ir valsts ar šobrīd vienu no veiksmīgākajām izglītības sistēmām pasaulē, kur uz skolotāju amatu vietām ir liels konkurss, taču izrādās, ka arī Somijā izglītības jomā netrūkst problēmu – tajā skaitā finansiālu. 


Par tām sarunājos ar Somijas izglītības darbinieku arodbiedrības prezidentu Olli Lūkainenu un starptautiskā departamenta vadītāju Ritvu Semi. Abi bija ieradušies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem.

 

Mazākajās skolās – divi pedagogi

Viena no sāpīgākajām Somijas izglītības darbinieku problēmām ir nepārtrauktā mazo skolu slēgšana, kas noris jau pēdējos 25 gadus, un šajā laikā durvis aizvērušas jau 2500 skolas. Tas nozīmē arī skolotāju skaita samazināšanos. Kādas skolas Somijā skaitās mazas, arodbiedrības pārstāvji nevarēja precīzi pateikt. Katra pašvaldība pati nosaka minimālo pieļaujamo bērnu skaitu skolā. Savulaik bijis noteikts, ka skolā jābūt vismaz 12 bērniem, kam drīkst algot tikai vienu skolotāju. Tagad mazākajās skolās strādā vismaz divi pedagogi, no kuriem viens māca bērnus līdz 6. klasei, bet otrs – līdz 8. klasei.

Arī Somijā iedzīvotāji no mazapdzīvotām vietām sākuši pārcelties uz lielākiem centriem, tāpēc sarūk pieprasījums pēc mazajām skolām. Patlaban Somijā palikušas aptuveni 3000 pamatskolas, tātad aptuveni četras reizes vairāk nekā Latvijā. Somijā ir aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju.

Pašlaik notiek reformas arī Somijas profesionālajā izglītībā, kā sekas arī var būt skolotāju atlaišana. Finansējuma trūkuma dēļ nolemts samazināt audzēkņu skaitu profesionālajās skolās. Tas nozīmē, ka mazākam skaitam jauniešu būs iespēja iegūt profesionālo izglītību, jo būs jāiztur konkurss, lai iestātos arodskolā.

 

Algas pieaug 
pat krīzes laikā

Naudas trūkums Somijā nomāc arī vispārējo izglītību. Četrdesmit divus procentus skolām nepieciešamā finansējuma pašvaldībām dod valsts, bet pārējā nauda vietējām varām jārod pašām. Likums nepieprasa, lai pašvaldība visu valsts doto naudu tiešām novirzītu izglītībai, to drīkst izlietot arī citām, pēc vietējās varas domām, aktuālākām vajadzībām. Bet ir noteikti mērķi, kas tām jāsasniedz. Pašvaldības gan šobrīd uzskata, ka ar valsts doto finansējumu noteiktos mērķus nemaz nav iespējams sasniegt. Radoši cenšoties ietaupīt, piemēram, trijās pašvaldībās skolotājam piespiedu kārtā bijis jāņem bezalgas atvaļinājums arī mācību laikā, bet kolēģiem bez papildatalgojuma atvaļinātais skolotājs jāaizstāj.

O. Lūkainens gan norāda, ka pēdējos gados valsts finansējums izglītībai nav ticis samazināts, taču pēdējos 15 gados tā samazinājusi savu ieguldījuma daļu, kas agrāk bijusi virs 50 procentiem. “Arī Somijā ekonomiskā izaugsme samazinājusies, tāpēc līdzekļu visam vairs nepietiek. Valdībai jāizvērtē prioritātes,” tā O. Lūkainens.

Neraugoties uz to, pērn skolotāju atalgojums palielinājies par 2,4 procentiem, bet šogad augs par 1,9 procentiem. Kad vaicāju, vai šādā ekonomiskā situācijā arodbiedrība turpina prasīt algu pielikumu skolotājiem, O. Lūkainens iesmejas un atbild: “Patiešām, arī šādā situācijā mūsu mērķis ir algu palielināšana. Jo pedagogu alga Somijā nav līdzsvarā ar tām prasībām, kas tiek izvirzītas skolotājiem, ar to izglītības līmeni, kas viņiem ir.”

Kaut arī salīdzinājumā ar Latvijas pedagogu algām somu skolotāju atalgojums šķiet ievērojams – piemēram, vidusskolas skolotājs mēnesī pelna vairāk par 4000 eiro, Somijā šīs algas nav lielas, bet gan vidējas. Bērnudārza audzinātāja alga ir pat zemāka par vidējo algu valstī, kas ir aptuveni 3500 eiro. Tik un tā skolotāja amats Somijā ir ļoti prestižs, un O. Lūkainens apstiprina jau iepriekš dzirdēto, ka jāiztur liela konkurence, lai iestātos universitātes pedagoģiskajās studiju programmās. Studiju programmā, kas sagatavo 1. līdz 6. klašu skolotājus, tiek uzņemti tikai 11 procenti no visiem kandidātiem. Lai mācītos par bērnudārza audzinātāju, jāiztur konkurss, kas ir tikai nedaudz mazāks. Līdz ar to tiek izraudzīti labākie no labākajiem. “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Somijā izglītība ir tik augstā līmenī,” bilst O. Lūkainens. “Nejauši Somijā par skolotāju nekļūst.”

“Skola un skolotāja profesija tiek uzskatīta par pamatu visam un ir ļoti augstā vērtē,” uzsver O. Lūkainens. “Pedagoģijas studenti ar lepnumu saka: es mācos universitātē, es kļūšu par maģistru.” Lielu daļu pedagoga amatu Somijā bez maģistra grāda nav iespējams ieņemt.

“Skolotājiem ir liela sabiedrības uzticība. Visi zina, ka skolotājs savu darbu dara labi, tāpēc tikpat kā neizskan prasības pārbaudīt un kontrolēt viņu darbu,” turpina Somijas skolotāju pārstāvis. “Skolotāja profesija ir radoša. Ir pateiktas galvenās lietas, kas mācību procesā jāsasniedz, bet metodes, kā strādāt, ir pedagoga paša ziņā.”

Tomēr O. Lūkainens pauž bažas: ja nepalielinās finansējumu izglītībai, augstais Somijas izglītības līmenis var kristies. “Ir valstis, kas patlaban ļoti daudz iegulda izglītībā, un tās var apsteigt Somiju,” viņš spriež, norādot, ka Somijas politiķu vidē valda pārāk liela pašapmierinātība attiecībā uz izglītības līmeni valstī.

Interesanti, ka, augot imigrantu skaitam Somijā, aizvien daudznacionālāki kļūst arī skolotāju darba kolektīvi. Kopumā Somijas skolās strādā ieceļotāji no 73 dažādām valstīm. Visvairāk skolotāju imigrantu nāk no Krievijas, seko Igaunija un Zviedrija. Protams, visi augstā līmenī ir iemācījušies somu valodu. Somijā, tāpat kā Latvijā, skolās strādā krietni vairāk sieviešu (39 575) nekā vīriešu (12 819). Kamēr pamatskolās vīriešu pedagogu skaits pēdējā laikā samazinās, profesionālās skolās un bērnudārzos tas palicis nemainīgs. Somijā ir tikai viena arodbiedrība, kas pārstāv visus bērnudārzos, skolās un augstākās izglītības iestādēs strādājošos, izņemot universitāšu profesorus un zinātniskos pētniekus. Vēl pirms 40 gadiem šo jomu darbinieki bija apvienojušies pat 30 dažādās arodorganizācijās, taču vienotai arodbiedrībai ir lielāks svars, tai ir lielāka ietekme uz valdības lēmumiem, stāstīja O. Lūkainens.

 

Vidējā pedagogu izpeļņa Somijā

Amats Atalgojums mēnesī, eiro
Ģimnāzijas direktors 5000
Sākumskolas skolotājs 3700
Pamatskolas skolotājs 3350
Pamatskolas skolotājs bērniem ar īpašām vajadzībām 3800
Vidusskolas skolotājs 4150
Arodskolas direktors 5700
Profesionālo priekšmetu lektors arodskolās 3800
Tirdzniecības koledžas pasniedzējs 4200
Vecākais lektors profesionālā augstskolā 5300
Mūzikas skolu skolotājs 3000
Bērnudārza vadītājs 3150
Bērnudārza audzinātājs 2500

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+