Arī studentam jābūt pētniekam 0
Ārvalstu eksperti, kuri vētīja Latvijas zinātniskās institūcijas, ne tikai secināja, ka finansējums zinātnei patiesi ir zems, bet arī norādīja, ka Latvijas zinātnes un augstākās izglītības kvalitāti uz leju velk sadarbības trūkums starp zinātniekiem un augstskolām.
“Ekspertu skatījumā Latvijā problemātisks ir arī pastāvošais dalījums izglītībā un pētniecībā. Lielas valstis, piemēram, Vācija, var līdztekus uzturēt universitāšu un zinātnisko institūtu sistēmas, nodrošinot attīstībai nepieciešamo kritisko masu abās sistēmās. Tik mazā valstī kā Latvijā šāds dalījums ir neefektīvs,” teikts informatīvajā ziņojumā, ko par zinātnisko institūciju izvērtējuma rezultātiem valdībai iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Vai institūts nozīmē zinātni?
Bet vai tad augstskolās nav zinātnes? No 150 vērtētajām zinātniskajām struktūrvienībām 114, tātad nospiedoši lielākā daļa, vismaz formāli saistīta ar kādu no augstskolām – lielākā daļa ar universitātēm. Brīdī, kad notika izvērtējums, visbagātākā ar zinātniskām struktūrvienībām bija Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā rastas 42 šādas institūcijas. Sekoja Latvijas Universitāte (LU) ar 33 zinātniskajām institūcijām. Protams, var uzdot jautājumu par to, vai zinātniskā institūcija tiešām tāda ir un cik kvalitatīva ir pētniecība augstskolās. Zīmīgi, ka par institūtu var saukt arī iestādi, kurai ar pētniecību nav nekāda sakara. Starp 15 visaugstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām tikai septiņas saistītas ar augstskolām – sešas ar LU, bet viena ar Daugavpils Universitāti.
No LU augsti tika vērtēta gan daļa institūtu, kuri patiesībā mēdz darboties diezgan atrauti no universitātes, gan pētniecība, kas veikta divās LU fakultātēs: Datorzinātņu fakultātē, kā arī Ģeogrāfijas un dabaszinātņu fakultātē. Savukārt daļa LU institūtu un fakultāšu pētnieku guvuši zemākus vērtējumus – divus institūtus vērtētāji pat ieteica slēgt.
No RTU 42 institūtiem par starptautiski konkurētspējīgu vērtētāji neatzina nevienu, bet sešus pat ieteica slēgt. RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna gan sacīja, ka daļa no zemu novērtētajām zinātniskajām struktūrvienībām bāzes finansējumu no valsts budžeta nesaņēma jau iepriekš, jo arī RTU iekšienē tie netika augsti vērtēti. Līdz ar to pārsteiguma par zemu novērtētajiem nebija. Taču RTU nepie-krita vērtējumam, ka starptautiski konkurētspējīgas pētniecības tur nav vispār.
Jāteic, ka dažās augstskolās pētniecība ir apšaubāma. Jo kādus pētījumus gan var veikt par 816 latiem, ko pirmajam pusgadam valsts piešķīrusi Jūras akadēmijas pētniekiem?
Vajadzīgs komandas darbs
Eksperti uzskata: tas, ka daudzas labākās un spēcīgākās zinātnes institūcijas nav piesaistītas nevienai no augstskolām, apliecina, ka Latvijā ir nepietiekama sasaiste starp zinātni un studijām. Tāpēc augstākās izglītības sistēma lielā mērā nebalstās pētniecībā. Liela valsts var atļauties sašķaidīt resursus starp izglītību un zinātni, bet mazā valstī šie divi elementi jāapvieno vai arī cieši jāintegrē.
Tam pilnībā piekrīt Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs, kurš uzskata, ka “lielām valstīm pietiek gan finansiālo, gan pirmkārt cilvēku resursu, lai to sadalītu, bet Latvijai ne”: “Ja savāc kopā visus Latvijas doktorus, pietiek vienai vai divām vidēja lieluma Eiropas universitātēm.” Viņš norāda, ka mūsdienās “vientuļie vilki” lielākoties vairs nespēj zinātnē neko nozīmīgu atklāt, tāpēc nepieciešams strādāt samērā lielās zinātnieku komandās, kurās katrs pētnieks nāk ar savu pienesumu un talantu.
Veiksmīgu pētniecisko centru ciešāka piesaiste augstskolām var uzlabot studiju kvalitāti, jo veiksmīgie pētnieki tad vairāk iesaistīsies studentu skološanā, nododot viņiem zināšanas un pieredzi, spriež J. Borzovs. Ekspertu visaugstāk novērtētās institūcijas – Organiskās sintēzes institūta (OSI) – direktors Ivars Kalviņš gan teic, ka iesaiste studiju procesā jau notiek. Viņš pats lasa lekcijas un vada promocijas padomi farmācijā Rīgas Stradiņa universitātē.
Taču pētnieciskie resursi patlaban ir saskaldīti arī pašās augstskolās. Piemēram, LU un citās lielākajās universitātēs ir trīs veidu pētnieciskās struktūras: institūti, kuru juridiskais statuss ir universitātes aģentūra un kas tomēr ir atsevišķa struktūra, institūti, kas iekļauti universitātē, un pētnieku grupas fakultātēs. Piemēram, pētījumus bioloģijā veic gan LU Bioloģijas fakultātē, gan LU Bioloģijas institūtā. Tāpat datorikā pētniecība noris gan attiecīgajā fakultātē, gan LU Matemātikas un informātikas institūtā.
Izskatās, ka zinātnieki nemāk sastrādāties vienā struktūrā un vēlas katrs būt kungs kaut mazā, bet savā struktūrvienībā. J. Borzovs smej, ka arī tas ir viens no iemesliem sadrumstalotībai, bet no svara arī vēsturiskais aspekts. Piemēram, Matemātikas un informātikas institūts dibināts jau padomju laikā “no augšas” un tas nav pilnībā integrēts LU. LU Senāts tikai apstiprina tā nolikumu un direktoru, taču citādi institūti – aģentūras ir pilnīgi patstāvīgi. Taču pētnieki “staigā” no institūta uz fakultāti un otrādi, daļa pat vienlaikus strādā abās struktūrvienībās. “Arī augstskolu iekšienē resursi jākoncentrē,” atzīst J. Borzovs.
Viņš piebilst, ka valsts zinātnes politika arī veicinot zinātnieku sadalīšanos sīkākās struktūrvienībās. Piemēram, dalot naudu pētījumiem, nosaka kvotas katrai institūcijai. Ja LU ir arī zinātniskās aģentūras, var iegūt vairāk naudas no projektu finansējuma.
Ambaiņa spēks
J. Borzovs min interesantu iemeslu, kāpēc pētniecība Datorikas fakultātē novērtēta augstāk nekā radniecīgajā institūtā. Tieši fakultātē savus trīs projektus par Eiropas Savienības finansējumu ar kolēģu komandu īsteno spožais kvantu datoru pētnieks profesors Andris Ambainis. Eksperti pirmkārt meklējuši izcilību, un te nu viņi to raduši. Ja A. Ambainis ar savu komandu strādātu citur, fakultāti varbūt atzītu par vietēja, nevis starptautiska līmeņa spēlētāju. Lūk, ko nozīmē vienas personības spēks!
Daļai studentu paveicies nokļūt A. Ambaiņa pētniecības komandā, kur gūtā pieredze lieliski papildina studijas. Doktora grāda pretendents Aleksandrs Rivošs stāsta, ka pētniecības procesā izstrādājis arī savu promocijas darbu. “Ir patīkami un ļoti noderīgi, ja vari strādāt blakus cilvēkam, kas savā jomā ir viens no vadošajiem pasaulē,” atzīst topošais doktors. Pētniecībā Aleksandrs ik pa laikam strādājis visus pēdējos studiju gadus.
Arī viņš domā, ka visām zinātniskajām institūcijām jābūt augstskolu sastāvdaļai. Ārzemēs nesaprotot, kas tie tādi par pētniekiem, kuri vienlaikus nav universitāšu profesori. Varētu būt gadījumi, kad neatkarīgām zinātniskajām institūcijām var būt grūtības piesaistīt finansējumu.
Jāsaka gan, ka ne visi augstākajā izglītībā un zinātnē iesaistītie piekrīt uzskatam, ka akadēmiskie resursi jākoncentrē augstskolās. Daugavpils Universitātes rektors, Rektoru padomes priekšsēdētājs neredz, ka pašreizējā situācija radītu kādas problēmas.
T. Juhna toties uzskata, ka lielākā problēma ir tā, ka valsts finansējums vienai studiju vietai ir tik niecīgs, ka nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu pētniecību, kas nepieciešama, lai izstrādātu maģistra darbu. No veiksmīgi strādājošu institūciju pievienošanas augstskolām, viņaprāt, liela labuma nebūs. Taču sadarbība jāuzlabo.
I. Kalviņš teic: pirms pievienot OSI kādai no universitātēm, IZM jāapvieno universitātes. “Ja mūs pievienos, piemēram, LU, ko darīs citu augstskolu studenti, kuri tagad pie mums izstrādā savus zinātniskos darbus? Viņi vairs nevarēs izmantot mūsu pētniecisko bāzi.” I. Kalviņš uzskata, ka zinātniskajām institūcijām, arī OSI, būtu jāļauj veidot savu doktorantūru. “Doktoranti, kuri pie mums strādā, formāli skaitās augstskolās, bet savus promocijas darbus praktiski izstrādā OSI. Taču augstskolas saņem lielāku zinātnes bāzes finansējumu par to, ka gatavo doktorus, kā arī viņu rakstītās zinātniskās publikācijas norāda kā “savas”,” stāsta I. Kalviņš.
Pieredze
Vai iesaistāt studentus zinātniskajā darbā?
Arvīds Barševskis (Daugavpils Universitātes rektors): “Mūsu augstskolā pat bakalaura līmeņa studenti strādā zinātniskajās institūcijās. Pētniecība visiem studiju darbiem jāveic universitātes laboratorijās. Bioloģijas studentiem, sākot jau no pirmā kursa, pat obligāti jāstrādā laboratorijās. Mūsu augstskolā pētnieki ir gados jauni, varbūt tas palīdz piesaistīt studentus zinātnei. Daļa studentu tiek pieņemti algotā pētnieciskā darbā, lielākoties kā laboranti.”
Juris Borzovs (LU Datorikas fakultātes dekāns): “Tie, kuri ļoti vēlas, var iesaistīties pētniecībā no pirmās studiju dienas. Spožākie skolu absolventi tiek savākti no pirmajām studiju dienām. Taču masveidā studenti pētniecībā iesaistās no trešā pamatstudiju gada. Vismaz vienu semestri katram studentam jāpiedalās kādā pētniecības projektā. Ja patīk, to var turpināt līdz studiju beigām.
Ja ir finansējums, studentam tiek piedāvāts arī darbs pie kāda projekta, taču tas nav ļoti masveidīgi. Katru gadu 40 līdz 50 studenti iesaistās projektos kā algoti darbinieki.”
