Atis Bērziņš: “Politiķi zina, ka gados vecie cilvēki ir aktīvi vēlētāji, tāpēc būs spiesti ar viņiem rēķināties arvien vairāk.”
Atis Bērziņš: “Politiķi zina, ka gados vecie cilvēki ir aktīvi vēlētāji, tāpēc būs spiesti ar viņiem rēķināties arvien vairāk.”
Foto – Karīna Miezāja

Arī “sviestmaizes paaudze” kļūst arvien vecāka. Saruna ar demogrāfu Ati Bērziņu 0

Saruna ar demogrāfu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ati Bērziņu, kurš pētījis tematu par novecošanos un par to stāstīja arī LU zinātniskajā konferencē.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

– Tas nav iepriecinoši, ka Latvija ir desmitajā vietā pasaulē iedzīvotāju novecošanās līmeņa ziņā un ka bēdīgāk nekā mums ir tikai Japānā, Itālijā, Vācijā, Bulgārijā, Somijā, Grieķijā, Zviedrijā, Horvātijā un Portugālē.

A. Bērziņš: – Novecošanās nemitīgi pieaug gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē, un kopumā pāri par astoņsimt miljoniem cilvēku ir vecāki par 60 gadiem. Turklāt, ja raugāmies uz to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri vecāki par 60 gadiem, tad pēc šī rādītāja esam desmitie pasaulē. Bet, ja ņemam vērā, ka mums ir mazāks vidējais mūža ilgums nekā vairākumā attīstīto valstu, tad varbūt mums pienākas vēl augstāka vieta.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Konferencē minējāt arī, ka dažās valstīs vecuma robeža noteikta ar 60, citur – ar 65 gadiem. Vai tagad, kad Latvijā pensijas vecums jau pakāpeniski tiek paaugstināts, pareizāk nav raudzīties uz tiem 65 gadiem?

– ANO pārskatos izmanto 60 gadu robežu, jo jāsalīdzina daudzas valstis, un mazākattīstīto iedzīvotāji reti nodzīvo ilgāk par 65 gadiem, bet visās attīstītajās valstīs analīzē plaši izmanto 65 gadu vecuma robežu.

Latvijā iedzīvotāju vidū to, kam pāri par 60 gadiem, ir 24 procenti, tātad – katrs ceturtais, bet katrs piektais ir vecāks par 65 gadiem.

– Citas valstis, kas novecošanās ziņā ir pirmajā desmitniekā, ir lielākas un daudzas arī ekonomiski spēcīgākas, un tur nav tāds risks demogrāfisko situāciju mainīt ar imigrantu uzņemšanu.

– Jā, lielām valstīm ir resurss – imigrācija. Francija ir viena no Eiropas valstīm, kur jau sen ir augsti novecošanās rādītāji, arī Vācijā jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ir zema dzimstība, nepietiekama paaudžu nomaiņa utt. Bet pēdējos gadu desmitos šīs valstis kaut kā risina šos jautājumus un imigrācija, gribēta vai negribēta, ir diezgan iespaidīga. Amerikas Savienotajām Valstīm tāda politika ir jau sen – jaunu perspektīvu speciālistu piesaistīšana un tādējādi gan straujāka ekonomikas virzīšana, gan iedzīvotāju sastāva atjaunināšana.