×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.3°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Piektdiena, 22. jūnijs, 2018
17. februāris, 2018
Drukāt

Arī ugunsdrošībā tagad e-apmācība (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

No 2020. gada privātajos mājokļos obligāti jābūt arī kādam no ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas ir drošākais līdzeklis ugunsgrēka dzēšanai tā sākuma stadijā.

Apkures sezonā pieaug ugunsgrēku skaits. Ja ir silta ziema, mazāk ir ugunsgrēku, ko izraisa nepareiza kurināšana. Kā liecina Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, 2016. gadā Latvijā bija 9288 ugunsgrēki un 2017. gadā – 8714. Arī bojāgājušo skaits nedaudz samazinājies: 2016. gadā ugunsgrēkos gāja bojā 95 cilvēki, 2017. gadā 80 cilvēku. Jo vairāk par ugunsdrošību runā, jo vairāk iedzīvotāji ievēro noteikumus un iegādājās ugunsdrošības inventāru. “Lai izvairītos no ugunsnelaimes, iedzīvotājiem jāatceras būt uzmanīgiem un jāievēro ugunsdrošības noteikumi katru dienu,” uzsver “FN-Serviss” valdes priekšsēdētājs Edgars Rozentāls. “Ikvienā mājā vai dzīvoklī ir jābūt vismaz vienam speciālajam ugunsdzēšanas līdzeklim un lokālajam dūmu detektoram, kas ar spalgu skaņu brīdinās par piedūmojumu telpā.”

 

Kurināšana un ugunsdrošība

Statistika liecina, ka ik gadu izceļas ap 500 ugunsgrēku, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji, puse ar apkuri saistīto ugunsgrēku izceļas apkures iekārtu ekspluatācijas pārkāpumu dēļ.

Ja krāsnī kuras malka, liesmu nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Jāatceras, ka pagaļu garums nedrīkst pārsniegt kurtuves izmēru, durtiņām jābūt pievērtām. Tāpat nevajag lietot bojātas krāsnis, plītis vai citas apkures iekārtas. Uz apkures ierīcēm nedrīkst novietot degtspējīgus priekšmetus, ja vien tas konstrukcijā nav speciāli paredzēts. MK izstrādātie “Ugunsdrošības noteikumi” nosaka arī, ka nedrīkst novietot kurināmo materiālu, īpaši aizdedzināšanas līdzekļus, tuvāk par 1,2 metriem no krāsns durtiņām. Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem ir jārūpējas par ugunsdrošību ne tikai savos dzīvokļos, bet arī ēkas koplietošanas telpās. Bēniņos un pagrabos nedrīkst glabāt viegli degošus priekšmetus un telpas ir jāaizslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu.

2016. gadā pieņemtas dūmvadu tīrīšanas prasības, kas paredz, ka privātmājās dūmvadu kanālu tīrīšanu var veikt ne tikai sertificēts skursteņslaucītājs, kā tas bija līdz šim, bet arī ēkas īpašnieks vai cita atbildīgā persona. Speciālisti atgādina, ka dūmvadi jāiztīra pirms apkures sezonas. Kvēpu aizdegšanās gadījumā liesmas ātri izplatās pa visu skursteņa iekšējo virsmu, kas var radīt dūmvadā plaisas un atbrīvot liesmām ceļu uz citām būves konstrukcijām. Dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaude jāveic reizi piecos gados.

Sākoties lielākam aukstumam, paralēli pamatapkurei bieži izmanto kādu elektrisko papildapkures līdzekli: konvektoru, termoventilatoru vai eļļas radiatoru. VUGD norāda, ka no ilgstoši nelietota sildītāja pirms ieslēgšanas jānotīra putekļi un jāpārbauda elektrovadu stāvoklis. Bojāti vadi var izraisīt ugunsgrēku, bet putekļi sakarstot var aizdegties. Jāpārliecinās, vai pūšamo sildītāju ventilators nestrīķējas pret korpusu, vai sildītāja korpuss nav apkvēpis un darbojoties nedūmo. Biežs ugunsgrēka cēlonis ir pārslogots mājas elektrotīkls, tāpēc jāpārbauda, cik jaudīgas iekārtas jau ir un tiks pieslēgtas.

 

Ugunsdrošības līdzekļi

Ir divu veidu ugunsdrošības līdzekļi – brīdinājumam un uguns dzēšanai. Vienkāršākā ugunsaizsardzības ierīce ir dūmu detektors, kam atbilstoši jaunajiem noteikumiem no 2020. gada 1. janvāra obligāti jābūt katrā dzīvoklī un mājoklī. Dūmu detektors jāuzstāda pie griestiem telpā, kurā visvairāk uzturas ģimenes locekļi. Parasti tā ir guļamistaba vai koridora griesti pirms guļamistabas. Detektors par dūmu parādīšanos ziņo ar spalgu skaņas signālu. Tā apkope ir vienkārša: laikus jānomaina baterija un pa laikam ar kontroles pogu pārbauda tā darbspēju. Detektori var darboties automātiski vai būt ieslēgti kopējā mājokļa drošības sistēmā. Detektori ir dažādi un daudzveidīgi, tie reaģē uz siltumu, liesmu, gāzi vai tvana gāzi.

No 2020. gada privātajos mājokļos obligāti jābūt arī kādam no ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas ir drošākais līdzeklis ugunsgrēka dzēšanai tā sākuma stadijā. Katrs no ugunsdzēšamo aparātu veidiem (ūdens, putas, pulveris vai CO2 gāze) ir vislabāk piemērots noteiktam apdraudējuma veidam. Tāpēc pirms iegādes vērts pakonsultēties ar pārdošanas ekspertu. Ir arī liesmu izturīgs ugunsdzēsības pārklājs, ar kuru var dzēst degošus taukus, degošu sadzīves tehniku, kā arī degošu apģērbu uz cilvēka. Pārklājam pilnībā jāapsedz degošā viela vai ierīce, un to nedrīkst noņemt, līdz degšana nav pilnīgi beigusies un degošais priekšmets atdzisis.

 

Zināšanas palīdz

Liela daļa ugunsgrēku rodas cilvēku neinformētības dēļ. Piemēram, sabiedriskās telpas no ugunsnelaimes cieš krietni mazāk nekā dzīvojamās telpas, jo šo telpu lietotāji reizi gadā tiek instruēti par ugunsdrošības noteikumiem. Tehnoloģijām attīstoties, arī šajā jomā gaidāmi uzlabojumi. Parasti instrukcija ugunsdzēsībā ir sarežģīts pasākums, jo grūti ir savākt visus iestādes darbiniekus vienlaikus tā, lai neciestu uzņēmuma pamatdarbs. Bieži instrukcijas ir formālas un neinteresantas. Tāpat nav skaidrs, vai darbinieks ir visu sapratis un zinās, kā rīkoties nelaimes gadījumā.

Lai ievadapmācībās nodrošinātu ar jaunākajiem normatīvajiem aktiem un uzņēmuma specifikācijai atbilstošu informāciju un pārliecinātos, ka darbinieks ir to izpratis, “FM Serviss” izstrādājis e-apmācību sistēmu, kurā ir Latvijā labāko ugunsdzēsības ekspertu veidots videomateriāls un pārbaudes testi. Tā ļauj katram darbiniekam brīvi, sev vēlamā laikā pieslēgties internetam, apgūt obligāto ugunsdrošības instruktāžu un on-line nokārtot testu. Ja tests tiek nokārtots veiksmīgi, atbildīgais speciālists apstiprina rezultātus. Apmācību saturā iekļauts ugunsdrošības situācijas raksturojums, galvenie ugunsgrēka izcelšanās iemesli un bīstamības faktori, kā arī rīcība ugunsgrēku gadījumā.

Kamēr bērniem piemērota e-apmācība tikai top, ieteicams ar viņiem pārrunāt ugunsdrošības noteikumus, jo bērni un pusaudži tieši nezināšanas dēļ nespēj paredzēt savas rīcības sekas, noteiktās situācijās radot risku ugunsnelaimei. Spontāna audzināšana uguns savaldīšanā sākas jau agrā bērnībā, tikko mazulis iegūst spēju pārvietoties – viņš ir zinātkārs un uguns liesmiņa ir tik maģiska… Visi ir kādreiz teikuši vai klausījušies populārākās frāzes – nerotaļājies ar sērkociņiem, neaiztiec sveces, uzmanies no uguns u. c. Lai pasargātu bērnus no iespējamām ugunsnelaimēm, svarīgi viņus laikus izglītot un izspēlēt dažādas sadzīves situācijas, vēršot uzmanību uz to, kādai ir jābūt uzvedībai un rīcībai uguns apdraudējuma gadījumā. Bērniem ir jāizstāsta, kā pareizi rīkoties ar apkures ierīcēm, un jāatgādina, ka uguni nekad nedrīkst atstāt nepieskatītu. Tāpat jāpārrunā, kā konkrēti rīkoties ugunsnelaimes gadījumā, kā sazināties ar glābšanas dienestu un kāda informācija, zvanot 112, ir jāsniedz.

Tagad pieaugušajiem sarunas ar bērniem par ugunsdrošību palīdz padarīt interesantas firmas “FM Serviss” drošības ekspertu radītā spēle “Drošs paliek drošs!”. Spēlē iekļauti jautājumi un situācijas, kurās var nokļūt bērns, bez pieaugušā uzraudzības rīkojoties ar uguni vai sadzīves elektroierīcēm. Spēles laukums ir izvietots uz divām A4 formāta lapām, un to var izprintēt uz jebkura printera. Ar šķērēm var izgriezt spēles kartītes, varoņus un metamo kauliņu. Lai spēle kalpotu ilgāk, to var izprintēt uz biezāka papīra un ielaminēt.

 

Trīs svarīgākie ugunsdrošības baušļi

1. Neatstāt uguni bez uzraudzības!

2. Novietot mājās ugunsdrošības signalizāciju!

3. Briesmu gadījumā zvanīt 112!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vēl tikai atliek ieviest e-dzemdības un e-bēres pilnam komplektam…

Draugiem Facebook Twitter Google+