Foto: LETA

Kā veterinārārsti vērtē profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas? 0

Lai izvērtētu un aktualizētu pastāvošo veterinārārstu sertifikācijas un kvalifikācijas celšanas kārtību, Zemkopības ministrija sākusi diskusijas ar Latvijas Veterinārārstu biedrību (LVB). Aptaujā skaidroju, vai veterinār­ārsti ir apmierināti ar pašreizējo kārtību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Vēsma Mileika, veterinārārste: “Iespējams, ka atsevišķas lietas būtu jāuzlabo, bet kopumā pašreizējā sertifikācijas kārtība mani apmierina. Piecu gadu laikā ir jāiegūst noteikts punktu skaits. Līdzīgas prasības ir gan humānajiem ārstiem, gan veterinār­ārstiem citās valstīs, līdz ar to lielas problēmas līdzšinējā sistēmā nesaskatu. Tomēr jārēķinās, ka kvalifikācijas celšanas pasākumu izmaksas speciālistam pilnībā jāsedz no savas kabatas. Turklāt šie pasākumi pamatā tiek rīkoti galvaspilsētā un parasti norisinās darba laikā, kas palielina zaudējumus praktizējošam veterinār­ārstam. Līdz ar to veterinārārstiem reģionos pie pašreizējām salīdzinoši zemajām pakalpojuma cenām ir daudz grūtāk izdzīvot nekā viņu kolēģiem lielajās pilsētās.”

Konstantīns Krivoguzovs, veterinārārsts: “Sertifikācijas sistēma tomēr nav līdz galam sakārtota. Uzskatu, ka sertifikāciju un kvalifikācijas celšanu nevajadzētu ietekmēt tam, vai veterinār­ārsts ir LVB biedrs vai nav. Līdz ar to LVB būtu jāizdomā, kā izlīdzināt LVB biedru un nebiedru tiesības, jo būt biedram vai nebūt – tā ir veterinārārsta brīva izvēle. Daudzas problēmas varētu atrisināt finansējums. Ne visi ārsti var atļauties celt kvalifikāciju ārzemēs, kur semināri un praktiskie darbi ir daudz augstākā līmenī un maksā ļoti dārgi. Cik zinu, ir iespējas apgūt Eiropas fondus šim nolūkam. Tas varētu atvieglot semināru apmeklējumu ārzemēs vai arī labāku lektoru piesaisti vietējiem semināriem. Ja runājam par lietām, kas traucē darbā, jāmin ļoti lielais birokrātiskais slogs. Īpaši tiem ārstiem, kas nestrādā ar produktīviem dzīvniekiem. Prasības darbam ar dzīvniekiem, kas nenonāk cilvēku uzturā pārtikas produktos, ir nesamērīgi augstas un, iespējams, liekas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ilmārs Dūrītis, veterinārmedicīnas zinātņu doktors: “Uzskatu, ka paralēli esošajai sistēmai būtu nepieciešams attīstīt veterinārās specializācijas sertifikāciju. Tas nozīmētu – ja veterinārārsts specializējas kādā konkrētā veterinārmedicīnas apakšdisciplīnā, viņš saņem specializācijas sertifikātu, kas apliecina viņa prasmes un pieredzi šajā jomā. Pašreizējā sistēma funkcionē pietiekami labi, taču ir nepieciešama tās aktualizācija atbilstoši pašreizējai situācijai un nākotnes perspektīvām.”

Jānis Baltkājs, veterinārārsts: “Līdz šim esmu sertifikātu atjaunojis tikai vienu reizi, tādējādi šajā jomā man ir maza pieredze. Uzskatu, ka esošā sistēma, kuras ietvaros ir jāsakrāj vismaz 50 punktu, ir optimāla. Tā stimulē apmeklēt seminārus un atsvaidzināt zināšanas, turklāt ir arī pavisam reāli izpildāma. Viena lieta, kas varētu būt noderīga, ir elektroniskas punktu deklarēšanas sistēmas ieviešana. Papīra sertifikāti par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu piecu gadu laikā mēdz pazust.”

Agris Ilgažs, veterinārmedicīnas zinātņu doktors: “Uzskatu, ka sertifikācijai vajadzētu būt diferencētai. Tas nozīmē – lai iegūtu pirmo sertifikātu, ir jābūt vispusīgi zinošam, jāorientējas visās tēmās, un jautājumiem jābūt par visām tēmām. Savukārt, ja veterinārārsts ir jau specializējies, sertifikācijai vajadzētu būt ar lielāku noslieci uz konkrētām lietām, piemēram, mazo dzīvnieku, zirgu vai lauksaimniecības dzīvnieku medicīnā. Protams, nedrīkst izslēgt situāciju, ja veterinārārsts grib kārtot vispārējo sertifikācijas eksāmenu.”

Uzziņa

* Veterinārārstam, kurš ir ieguvis veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu, ir pienākums piecu gadu laikā celt kvalifikāciju, apmeklējot dažādus profesionālos seminārus, konferences, kursus u. c. un iegūstot atbilstošo punktu skaitu.

* Ja ir iegūts nepieciešamais punktu skaits, tad sertifikāts tiek pagarināts uz nākamajiem pieciem gadiem. Ja iegūtais punktu skaits ir nepietiekams, tad veterinārārstam ir jākārto profesionālais kvalifikācijas eksāmens.

* Veterinārmedicīnas prakses sertifikātu var arī nepagarināt vai pat anulēt, ja, piemēram, speciālists atkārtoti nenokārto kvalifikācijas pārbaudi vai ir pārkāpis profesionālās ētikas vai veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.