Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. oktobris, 2016
Drukāt

Arī zemo cenu laikā lauksaimnieki spējuši nopelnīt vairāk (1)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

"Uzvara-lauks" ar 29% apgrozījuma pieaugumu atkal atguvusi nozares līdera statusu. Uzņēmuma īpašnieks Arnis Vējš graudu pieņemšanas laboratorijā vētī ienākušos graudus.

TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumu kopējā peļņas bilance (no kopējās peļņas atņemot kopējos zaudējumus) pērn bijusi 30,4 miljoni eiro, kas ir 45% pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gada rezultātu (20,9 miljoni eiro).

Savukārt 1,3 miljonu eiro apmērā ir saglabājies topa slieksnis, kā arī uzņēmumu kopējais darbinieku skaits, t. i., TOP 500 lauksaimnieki ir nodarbinājuši nedaudz virs četriem tūkstošiem strādājošo. Turklāt lielāko lauksaimniecības uzņēmumu devums valsts budžetam nodokļu veidā pērn sasniedza 19 miljonus eiro, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts 4,8 miljonu eiro apmērā, sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas 8,6 miljonu eiro apmērā, liecina “crediweb.lv” pētījums.

Arī banku ekspertu skatījums uz lauksaimniecības nozari saglabājas pozitīvs, piemēram, SEB banka šogad sešu mēnešu laikā šim segmentam ir piešķīrusi tikpat daudz aizdevumu kā visa iepriekšējā gada laikā. Un tiek sagaidīts, ka šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, mazo un vidējo uzņēmumu segmentā lauksaimniecības nozare būs starp aktīvākajām kreditēšanas ziņā. “Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi prognozējama nozare un, neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem, turpina būt interesanta bankām,” teic SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.

Tā kā topā ir apkopotas dažādu lauksaimniecības sfēru saimniecības, pēc uzņēmumu rezultātiem samērā precīzi var spriest par situāciju attiecīgajās ražošanās jomās. Vienlaikus Latvija lielā mērā seko tiem procesiem, kas notiek Eiropā un pasaulē, un mums pašiem nav iespēju ietekmēt šos procesus. Joprojām pastāv Krievijas embargo, kas ietekmē piena un gaļas lopkopības saimniecības. Baltijas valstīs ir ienācis Āfrikas cūku mēris, ar kura apkarošanu un iznīdēšanu īsti nesokas.

 

Graudu rekordražu neatkārtos

2015. gadā Latvijā tika nokulta graudu rekordraža – kopumā trīs miljoni tonnu, tas ir par trešdaļu vairāk nekā 2014. gadā. Tas panākts gan ar lielākām apsēto lauku platībām, gan ar augstāku ražību, turklāt visos valsts reģionos, jau rakstīja “Latvijas Avīze”. Piemēram, saimniecība “Uzvara-lauks” ar 29% apgrozījuma pieaugumu atkal atguvusi nozares līdera statusu, tās apgrozījums pērn sasniedzis 9,5 miljonus eiro. Ievērojamais pieaugums panākts ar lielāku graudu ražas kopienākumu, t. i., saimniecība sasniedza vēsturisko lielāko savu graudu kopražu – 32,9 tūkstošus tonnu, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus ar lielajām ražām ir samazinājušās produkcijas cenas, tā, piemēram, kviešu iepirkuma cena pēdējā gada laikā turas zem 150 eiro par tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, salīdzinājumam – 2015. gada pirmajā pusē tā bija sasniegusi apmēram 180 eiro par tonnu. Vērtējot šī gada ražas, pro­gnozes liecina, ka notiks atkāpšanās no rekordiem.

Graudkopības uzņēmumi, kam pērn izdevies ievērojami palielināt apgrozījumu, runā arī par arvien augstāku ražību, ko izdodas panākt dažādām kultūrām. Tāpat lielāki lauksaimniecības uzņēmumi turpina palielināt savu zemju platību, gan pērkot, gan nomājot zemes. Piemēram, pērn “Saldus agro” piepirkuši 55 hekt­ārus zemes, gada pārskatā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Benze, “Uzvara-lauks” iegādājušies 87 hektārus zemes, “Agrolats” apstrādātas zemes apjomu palielinājis par 63 hektāriem u. tml.

 

Piena cenas turpina krist

Vissarežģītākā situācija turpinās piena lopkopībā. Saglabājoties Krievijas embargo, kā dēļ piena pārstrādes uzņēmumiem ir liegts eksports uz kaimiņvalsti, tas negatīvi ietekmē šajā nišā darbojošos vietējos lauksaimniekus. Vidējā piena iepirkuma cena turpina samazināties, šobrīd esot ap 180 eiro par tonnu. Salīdzinājumam – 2014. gada sākumā tā bija ap 350 eiro par tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Piemēram, tieši cena ietekmējusi “Agrofirmas Tērvete” darbības rezultātus, kā dēļ saimniecībai nācies samierināties ar zaudējumiem gan 2014., gan 2015. gadā – 130,2 tūkstoši eiro, turklāt pērn zaudējumu apjoms ir pieaudzis. Neskatoties uz šo negatīvo faktoru, uzņēmums pērn turpinājis attīstīties un palielinājis ganāmpulku līdz četriem tūkstošiem lopu. 2015. gadā ir pabeigta un nodota ekspluatācijā piensaimniecības kompleksa ferma, kā arī pabeigta divu esošo fermu modernizācija.

 

Gaļas cenas dod iespējas sakārtot nozari

Cūku vidējā iepirkuma cena pērn piedzīvojusi savus minimumus pēdējo gadu periodā, sasniedzot pat 1,2 tūkstošus eiro par tonnu, tomēr kopš 2016. gada sākuma situācija uzlabojas un izteiktāks kāpums sasniegts vasaras mēnešos, kad vidējā cena bija ap 1,5 tūkstošiem eiro par tonnu. Nozarē vērtē, ka šī brīža pārdošanas cena ir vidēji liela un ražotājiem pieņemama.

Jāatgādina, ka brīdī, kad tika noteiktas Krievijas sankcijas par cūkgaļas un dzīvo cūku ievešanu, lielie Eiropas cūkaudzētāji bija spiesti meklēt citus tirgus un zināmā mērā radās pārprodukcija, kas arī ietekmēja cenas. Turklāt tas sakrita ar laiku, kad Latvijā parādījās Āfrikas cūku mēris. Šo divu gadu laikā tirgus ir pārkārtojies, tāpēc arī pēdējos mēnešos cena ir augusi. “Gan 2014., gan 2015. gadā lielu daļu laika pārdošanas cenas bija zem pašizmaksas, savukārt šī brīža cūku cena ir devusi iespēju biznesu sakārtot, un tā dod iespēju atjaunot savus kapitālieguldījumus, domāt par jaunām investīcijām iekārtās, fermās u. tml.,” norāda “Gaižēnu” direktora vietniece Dace Stangaine, apstiprinot, ka līdz ar to tirgus ir sakārtojies un nostabilizējies, kaut arī ir ļoti grūti prognozēt, kāda cena būs turpmāk.

Šajos divos gados cūku audzētājiem ir radusies iespēja arvien vairāk produkcijas pārdot vietējā tirgū pie vietējiem pārstrādātājiem par konkurētspējīgu cenu. Ražotājam ir svarīgas divas lietas – cena un apmaksa, tās drošība. Iepriekš, piemēram, 2010. gadā, cūku cena vietējā tirgū bija augstāka nekā Eiropā, līdz ar to vietējie pārstrādātāji tās nepirka un bija jāeksportē. Turklāt arī biznesa vide šobrīd ir vairāk sakārtota – nav vairs tādas iespējas ienākt nelegālai gaļai. Tas ļoti deformēja tirgu, un D. Stangaine uzslavē, ka šeit daudz lietas labā ir darījis Valsts ieņēmumu dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Pārtikas un veterinārais dienests. Šobrīd gandrīz 80% savas produkcijas “Gaižēni” realizē Latvijā, pirms vairākiem gadiem tie bija tikai 30 – 40%.

“Gaižēni” pērn ir strādājuši ar 7,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14% mazāk nekā gadu iepriekš, nedaudz samazinājusies ir arī peļņa – no 900,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 766,2 tūkstošiem eiro pagājušajā gadā. Tas ir saistīts gan ar saimniecības veiktajām investīcijām, gan zemo produkcijas pārdošanas cenu. Jāatgādina, ka pērn uzņēmums paplašināja savu ražošanas kompleksu, līdz ar to apgrozījuma kritums pamatā saistīts ar to, ka ar palielināto jaudu sivēntiņi tika nevis pārdoti, bet audzēti tālāk, lai jau kā sivēnmātes nokļūtu jaunajā kompleksā. Saimniecība veido savu ganāmpulku.

Lai arī no saraksta ir izkritusi “Jēkabpils labība”, tās vietu ir ieņēmis uzņēmums, kam šobrīd pieder minētā uzņēmuma cūku komplekss – “Miķelāni bekons”. Jāatgādina, ka pērn dāņu uzņēmums “Torpgard Holding ApS”, kam jau pieder vairāki topa lauksaimniecības uzņēmumi Latvijā – piemēram, “Latvi Dan Agro”, “Baltic Breeders”, “Lauku agro”, “Domnieki” –, iegādājās bankrotējušās “Jēkabpils labības” cūku kompleksu un atjaunoja tā darbību. 2015. gadā uzņēmums, apgrozot gandrīz četrus miljonus eiro un strādājot ar 148,2 tūkstošu eiro peļņu, 76% savas produkcijas jau pārdeva Latvijā un atlikušo daļu Eiropas Savienībā, liecina uzņēmuma gada pārskats. Dāņu uzņēmēji pērn ir arī iegādājušies Jēkabpils gaļas kombinātu, kas ļaus veikt gaļas pārstrādi grupas ietvaros, nevis izmantojot citu kautuvju pakalpojumus.

 

20161006212228_8085

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. ——–SIA Uzvara-lauks. Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat? Mūsu uzņēmums apsaimnieko 5700 ha zemes———————
    0000000000000000
    5700 ha ir pietiekami lai pastāvētu 114 ļoti turīgas zemnieku saimniecības (pa 50 ha), kurās vidēji ir vismaz 3 bērni. Šo saimniecību vairs nav, Latvija ir zaudējusi 342 bērnus. Vai šādas lielsaimniecības pastāvēšana ir svarīgāka par 342 bērnu dzīvībām? Tas ir uzskatāms piemērs, kā tiek ar ekonomiskām metodēm iznīcināta tauta un valsts.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+