Ārkārtas stāvoklis, lai paliktu, kā ir 0
Saeimas deputāti šonedēļ atbalstīja 11. septembrī valdības pieņemto lēmumu izsludināt Rīgā ārkārtas stāvokli, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu izvešanu no namu pagalmiem.
Par atbalstu ārkārtas stāvoklim balsoja 59, pret bija 24 deputāti. Pret valdības izsludināto ārkārtas stāvokli balsoja visi Jauno konservatīvo frakcijas un partijas “KPVLV” frakcijas deputāti, atturoties vienīgi Kasparam Ģirģenam.
Tādējādi ārkārtas stāvoklis galvaspilsētā būs spēkā līdz brīdim, kad spēku zaudē Konkurences padomes (KP) 2019. gada 9. septembra lēmums par pagaidu noregulējumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11. decembrim.
Ārkārtas stāvoklis ļauj pašvaldībai piedāvāt atkritumu izvešanu pašas izraudzītiem uzņēmumiem, nerīkojot publisko iepirkumu konkursu, kas aizņemtu laiku, līdz ar to arī pārtraukumus atkritumu izvešanā. Bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas apsaimniekotājam nav tiesību izvest atkritumus iedzīvotājiem, ar kuriem nav noslēgts līgums.
Pirms balsojuma, tāpat kā valdības sēdē, kurā lēma par ārkārtas stāvokli, neiztika bez garām pārrunām, savstarpējiem pārmetumiem un vainīgo meklējumiem.
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) domā, ka Konkurences padomes lēmums aizliegt Rīgā jaunizveidotajam monopolistam – akciju sabiedrībai “Tīrīga” – noslēgt līgumus ar iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu izvešanu un atsaukt jau noslēgtos, bijis novēlots, kas stāvokli atkritumu apsaimniekošanā saasinājis vēl vairāk.
Pie deputātu frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems krīzē vainoja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (“Attīstībai/Par!”). Pēc viņa domām, viņš, savulaik vadīdams Ekonomikas ministriju, esot sekmējis atkritumu apsaimniekošanas monopola rašanos, atbalstot Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus, kuri pašvaldībām ļauj noslēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem uz 20 gadiem.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) pārmeta koalīcijas deputātiem, ka krīzi atkritumu apsaimniekošanā un monopolista veidošanu galvaspilsētā veicinājusi viņu bezdarbība. Viņam atbildi nepalika parādā Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš (JKP), aizrādot “izzagtās Rīgas domes varas partijas deputātam”, kurš nāk pamācīt Saeimas deputātus, ko vajadzētu darīt, lai novērstu “Saskaņas” ievārīto putru sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.
Saeimas deputātes Linda Ozola un Anita Muižniece (abas JKP) pauž, ka rīdziniekus visvairāk uztrauc, vai nepieaugs pakalpojuma cenas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce abas nomierināja, sakot, ka 11. septembrī, nolemjot izsludināt ārkārtas stāvokli, valdība uzdevusi Rīgas pašvaldībai vienoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem par tiem pašiem “spēles noteikumiem”, kādi bijuši noteikti līdz 2019. gada 14. septembrim.
Juris Pūce tāpat skaidroja, ka ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu, lai šie noteikumi būtu spēkā arī pēc 2019. gada 11. decembra – ārkārtas stāvokļa beigu dienai, ja KP vēl nebūtu gatavs gala lēmums pret Rīgas pašvaldību ierosinātajā pārkāpuma lietā. Pēc likuma gala lēmumu KP var pieņemt divu gadu laikā.
Ja KP zaudētu tiesā, kurā Rīgas pašvaldība apstrīdējusi tās lēmumu, ministrs solīja deputātiem nepieļaut jaunizveidotā monopolista – akciju sabiedrības “Tīrīga” – darbības atsākšanu, turklāt uz 20 gadiem.
Cita starpā Juris Pūce sacīja, ka citās pašvaldībās monopols sadzīves atkritumu apsaimniekošanā jau esot radīts un ka to veicinājuši kopš 2010. gada izdarītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Tāpēc, viņaprāt, nepieciešami likuma grozījumi, lai novērstu monopolu veidošanu.
Kamēr Saeimā gudro par jauniem likuma grozījumiem, tikmēr pēc vienošanās ar Rīgas pašvaldības vadītāju Oļegu Burovu atkritumus no namu pagalmiem izved tie paši “Clean R” un “Eco Baltia vide” – uzņēmumi, kuri arī līdz šim bija galvenie noteicēji sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.
Līdz šim abi nodrošināja atkritumu izvešanu aptuveni 88% klientu. Abu daļa tirgū varētu palielināties uz atlikušo 12% klientu rēķina.
