Latvijā
Politika

Ārlietu ministrija: 27 gadus Krievija nerimstoši īsteno melu un dezinformācijas kampaņas 16

Foto – LETA

“Ar nožēlu jākonstatē, ka pēdējo 27 gadu laikā Krievija nerimstoši īsteno melu un dezinformācijas kampaņas par dažādām norisēm Latvijā. Pēdējā laikā pastiprināta uzmanība pievērsta tieši jautājumam par iecerēto izglītības reformu. Latvija regulāri sadarbojas ar ANO, EDSO un citām starptautiskajām organizācijām. Latvija arī turpinās uzturēt regulārus sadarbības kontaktus ar starptautisko organizāciju amatpersonām, kuru tiešā kompetencē ir mazākumtautību tiesību aizstāvības jautājumi. Latvija ir atvērta dialogam ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem arī jebkuros citos jautājumos”, ceturtdien paziņojumā vēstīja Latvijas Ārlietu ministrija.

Aprīļa sākumā Krievijas medijos tika izplatīta informācija par Krievijas Federācijas amatpersonu izteikumiem, kuros kļūdaini un tendenciozi interpretēti Latvijas parlamentā pieņemtie un Valsts prezidenta 1.aprīlī izsludinātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

“Šī ir kārtējā reize, kad saskaramies ar Latvijas nomelnošanas un apmelošanas mēģinājumiem. Krievijas amatpersonas, kas pauž viedokli par grozījumiem Latvijas likumos, visticamāk nemaz nav iepazinušās ar reformas būtību,” skaidro ministrija.

ĀM uzsver, ka reforma plānota visā valsts izglītības sistēmā kopumā, ne tikai skolās ar mazākumtautību izglītības programmām. Tiek gatavots jauns mācību saturs, struktūra un metodoloģija. Reformas mērķis ir nodrošināt visiem skolu beidzējiem vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un turpmākajā izglītības iegūšanā, t.sk., profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā.

“Plānotās reformas pārejai uz mācībām valsts valodā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras nosaka pienākumu nodrošināt ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, nodrošināt mazākumtautībām iespēju apgūt dzimto valodu, literatūru, ar savu kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Tādējādi Latvija arī turpmāk garantēs Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikto atbalstu mazākumtautību kultūras un identitātes saglabāšanai,” teikts ĀM paziņojumā.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā nediskriminē mazākumtautības, bet tieši pretēji – veicina latviešu valodas apguvi visiem. Valdība turpinās atbalstīt valsts finansētas mazākumtautību pamata un vidējās izglītības programmas septiņās valodās: krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu valodās un ivritā. Šāds atbalsts mazākumtautībām ir nozīmīgi lielāks nekā citās Eiropas valstīs, tajā skaitā Krievijā, norāda ĀM.

Izglītības reformu procesā tiks nodrošināts būtisks atbalsts pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei, nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus.

LA.lv