Ārlietu ministrija ieinteresējusies par bilingvālo izglītību 2
Kaut arī Latvijā par izglītības jautājumiem atbild Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Ārlietu ministrija (ĀM) nolēmusi maksāt sabiedrības politikas centram “Providus” par konsultācijām bilingvālās izglītības jautājumos.
Līgumā precīzi noteikts, ka “Providum” būs jāsniedz ĀM konsultācijas par trīs Eiropas valstu – Latvijas, Igaunijas un Horvātijas – bilingvālās izglītības modeļiem un to atbilstību Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mazākumtautību aizsardzības principiem, kā arī vadlīnijām par dažādību un integrāciju.
Izvēlēts bez konkursa
Summa, par ko pakalpojums pirkts, gan nav liela – maksimālā līguma summa ir 1210 eiro, ieskaitot PVN, taču jājautā, kālab ĀM vispār būtu jāmaksā par šādām konsultācijām. ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums skaidro: “Ārlietu ministrijas uzdevums ir aizstāvēt Latvijas intereses un starptautisko reputāciju. Šī uzdevuma aktualitāte pieaugusi sakarā ar Krievijas izvērsto informācijas karu un propagandas aktivitātēm saistībā arī ar Latvijas politiku nacionālo minoritāšu jautājumos, ieskaitot izglītības jomu. Tāpēc lūdzām “Providu” veikt salīdzinošu starptautiskās pieredzes apkopojumu par mazākumtautību izglītības situāciju dažādās valstīs, lai prezentētu Latvijas labo praksi salīdzinājumā ar citu valstu sasniegumiem šajā jomā.”
“Providus” jau iepriekš bija veicis pētījumus šajā jomā citu projektu ietvaros. Tāpēc ĀM dotais finansējums izmantots, lai līdzfinansētu “Providus” rīkotu diskusiju par bilingvālās izglītības jautājumiem Varšavā, kur notika EDSO sanāksme. Tajā esot izcelta pozitīvā bilingvālās izglītības prakse Latvijā uz Horvātijas un Igaunijas fona. Diskusijas dalībnieki esot ļoti atzinīgi novērtējuši Latvijas pieredzi un paveikto. Tātad ĀM finansē nevis pētījumu, bet jau iepriekš gūtu atziņu popularizēšanu.
Konsultāciju sniegšanai bilingvālās izglītības jautājumos “Providus” izvēlēts bez konkursa. To ļāva darīt samērā nelielā līguma summa. ĀM skaidro, ka sadarboties tieši ar “Providu” nolēma tāpēc, ka šis sabiedriskās politikas centrs ir “viens no vadošajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un pētnieciskajām organizācijām Latvijā, tajā skaitā sabiedrības integrācijas jautājumos”, turklāt “Providus” ekspertei Marijai Golubevai, kura sadarbojas ar ĀM, esot augsta starptautiskās ekspertes un pētnieces reputācija bilingvālās izglītības jautājumos.
Ženēvā gūtā mācība
No sarunas ar K. Eihenbaumu var nojaust, ka ĀM jūtas tā kā vainīga par pavasarī notikušo Apvienoto Nāciju Organizāciju sanāksmi Ženēvā, kur Nepilsoņu kongresa pārstāve Elizabete Krivcova un Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Vladimirs Buzajevs centās noskaņot pret Latviju ANO ekspertus, bet klāt nebija neviena, kas varētu mūsu valsti aizstāvēt. Tagad ĀM nolēmusi izvērst pozitīvo propagandu par Latviju, lai pretotos mūsu valsts apmelotājiem. Doma laba, tomēr nav saprotams, kāpēc šo pozitīvo propagandu nevar īstenot pašu ĀM vai IZM spēkiem, izmantojot arī citus valsts jau apmaksātus resursus. Piemēram, Tiesībsarga birojs jau veicis apjomīgu pētījumu par bilingvālo izglītību, kurā Latvijas pieredze salīdzināta ne tikai ar Igauniju un Horvātiju, bet arī ar daudzām citām valstīm. K. Eihenbaums skaidro, ka šo pētījumu nebija iespējams izmantot, jo pirms Varšavas sanāksmes tas vēl nav bijis gatavs. Turpmāk gan pozitīvajai propagandai izmantošot arī tiesībsarga pētījumus.
Tomēr līdz ar pasākumu Varšavā “Providus” un ĀM sadarbība nav beigusies: “Providus” palīdzēs ĀM sagatavot materiālus par Latvijas un citu valstu pieredzi bilingvālajā izglītībā, ko izvietot ĀM mājaslapā, prezentēt starptautiskajās organizācijās un izmantot pārrunās par šīs izglītības jautājumiem.
“Providus” pētniece M. Golubeva atzīst: iespējams, ka līdzīgus materiālus varētu sagatavot arī IZM un ĀM darbinieki, taču EDSO pārstāvju un dažādu ekspertu acīs tie būšot uzticamāki, ja būs neatkarīgu ekspertu veidoti, nevis tapuši valsts pārvaldes iestādē.
Arī M. Golubeva uzskata: “Providus” līdzdarbībā bilingvālās izglītības skaidrošanā var palīdzēt izvairīties no pārmetumiem par “krievu skolu žņaugšanu”. Savos pētījumos viņa secinājusi: Latvijas bilingvālās izglītības sistēma ir daudz pārāka par citās valstīs īstenoto cittautiešu izglītošanu, jo tieši Latvijas modelis ļaujot visu tautību bērniem iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību, turklāt bilingvālā izglītība nodrošinājusi to, ka cittautiešu bērnu latviešu valodas prasmes strauji uzlabojušās. Piemēram, Zviedrijā nu jau arī daļai imigrantu ir iespēja daļēji mācīties dzimtajā valodā, taču bilingvāli skolotajiem mācību sasniegumi esot sliktāki nekā citiem skolēniem.
