×
Mobilā versija
+2°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
29. marts, 2018
Drukāt

Ārlietu ministrija iestājas par praktisku atbalstu Diasporas likumā (6)

Zanda Kalniņa-Lukaševica. Publicitātes foto.Zanda Kalniņa-Lukaševica. Publicitātes foto.

Autore: Zanda Kalniņa–Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Aptuveni 370 000 Latvijas valstspiederīgo mūsu valsts simtgadi sagaidīs ārpus Latvijas.

Citās valstīs dzīvo gan tie, kuri aizbraukuši personīgās un karjeras izaugsmes mudināti, gan tie, kuri devušies prom ekonomisku apsvērumu dēļ, kā arī tie, kuru dzimtas saknes citās valstīs stiepjas jau gadu desmitiem. Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai daudzie tūkstoši mūsu pilsoņu nezaudētu saikni ar dzimteni un saglabātu latviešu valodu, tradīcijas un Latvijas sajūtu.

Tāpēc tik aktuāli ir atbalstīt un uzturēt ciešu saikni ar tautiešiem ārzemēs. Ir zināms, ka arvien vairāk cilvēku atgriežas vai pārceļas uz dzīvi Latvijā. Valsts atbalsts ir nepieciešams abām šīm grupām. Vienlaikus atbalstam jābūt rūpīgi izsvērtam, lai neradītu pretrunas sabiedrībā, lai Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie netiktu pretnostatīti.

Saeimā patlaban notiek Diasporas likuma projekta izstrāde. Ārlietu ministrija iestājas par to, lai tas ietvertu skaidri definētus praktiskus atbalsta pasākumus. Tieši tādēļ Ārlietu ministrijā esam izstrādājuši konkrētus priekšlikumus.

Tie balstās uz diasporas organizāciju pausto viedokli un Latvijas Universitātes 2017. gadā veikto pētījumu par diasporas politikas attīstību. Jau tuvākajā laikā izšķirsies, vai Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē izveidotā darba grupa būs gatava atbalstīt diasporas pārstāvju un Ārlietu ministrijas izstrādātos priekšlikumus.

Modernais latviskums – saikne ar dzimteni

Arvien vairāk Latvijas cilvēku, uzsākot dzīvi citās valstīs, pieņem savas jaunās mītnes zemes kultūru un tradīcijas, kas atvieglo ikdienu un iekļaušanos. Cienot citas valsts kultūru, ir svarīgi saglabāt arī savu dzimto. Tomēr straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process ir liels izaicinājums Latvijai, un galvenais instruments cīņā ar to ir un būs latviskās izglītības pasākumi, kas faktiski ir diasporas politikas stūrakmens.

Valsts atbalsta palielināšana diasporas izglītībai ir solis pareizā virzienā un vērtīgs ieguldījums diasporas un Latvijas nākotnē, tādēļ tas saglabājams arī nākamā un turpmāko gadu budžetos, un šī apņemšanās nostiprināma likumā.

Lai stiprinātu latvisko identitāti un piederību Latvijai, Diasporas likumā ir nepieciešams ne tikai ietvert atbalstu izglītībai, bet arī veicināt diasporas tematikas atspoguļojumu Latvijas medijos, kā arī sniegt atbalstu diasporas medijiem. Jau šobrīd ārpus Latvijas darbojas vairāki mediji, kas informē par diasporas aktualitātēm, un vēlama un veicināma būtu latvisko ārvalstu mediju profesionālā attīstība, kā arī to sadarbība ar Latvijas medijiem.

Daudzi mērķtiecīgi, uzņēmīgi un izglītoti Latvijas cilvēki ir izvēlējušies veidot karjeru zinātnē, uzņēmējdarbībā vai citās jomās ārpus dzimtajām mājām. Jau ir identificētas konkrētas idejas, kā ārvalstīs mītošos tautiešus iesaistīt eksporta un investīciju veicināšanā, dažādu nozaru attīstībā un pētniecības darbā.

Piemēram, Latvijas ekonomika tikai iegūs, ja atvieglosim kārtību ārvalstīs izsniegto izglītības un kvalifikācijas dokumentu pielīdzināšanai. Jāmin arī jau par tradīciju kļuvušais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas ar Ārlietu ministrijas atbalstu šovasar notiks Valmierā. Vēl pirms tam šogad jūnijā Rīgā pulcēsies Pasaules Latviešu zinātnieku kongress.

Ieraudzīt katru cilvēku

Mums ir jānodrošina, ka sadzirdam diasporas pārstāvjus, lemjot par normatīvajiem aktiem vai politikas dokumentiem, it īpaši, ja tie tieši ietekmēs arī tos mūsu cilvēkus, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tāpat nepieciešams nodrošināt valsts sniegtās informācijas un e-pakalpojumu pieejamību tautiešiem ārzemēs.

Svarīgi ir sniegt atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pieņem lēmumu atgriezties Latvijā. Remigrācija līdz ar produktivitātes kāpināšanu var kļūt par būtisku daļu no risinājuma situācijā, kad daudzi uzņēmēji saskaras ar darbaspēka trūkumu. Likuma izstrādes gaitā jārod risinājumi, kā reāli mazināt šķēršļus tiem, kuri lemj atgriezties.

Uzskatu, ka Diasporas likumā ir nosakāms īpašs atbalsts bērnu un jauniešu veiksmīgai integrācijai Latvijas izglītības sistēmā. Ir nepieciešams atrast veidu, kā ļaut bērnus reģistrēt pirmsskolas izglītības iestādē vēl pirms faktiskās atgriešanās Latvijā. Tāpat svarīga ir diasporas jauniešu piesaiste studijām Latvijā. Savukārt pieaugušo ģimenes locekļu sekmīgai integrācijai atbalsts ir vajadzīgs darba meklējumos un, ja nepieciešams, valodas apguvē.

Viss šeit uzskaitītais ir reāli apzinātas vajadzības. Vairums iniciatīvu prasa precīzāk koordinētu un saskaņotu valsts pārvaldes rīcību, nevis lielas investīcijas vai neapdomīgus maksājumus vien dažiem indivīdiem.

Darāmā ir daudz, taču, darbojoties mērķtiecīgi un jēgpilni, mums ir iespēja ar saturiski spēcīgu Diasporas likumu reāli apliecināt ārvalstīs mītošo tautiešu nozīmīgumu un sekmēt visu Latvijas pilsoņu iesaisti valsts attīstībā. Latvijas simtgadē apliecināt, ka Latvija kā moderna valsts ir visi tās valstspiederīgie kopā – gan Latvijā, gan šobrīd ārpus mūsu valsts dzīvojošie.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Neesam vienīgā valsts ar lielu diasporu, bet tādu likumu nevienai citai valstij nav. Pieļauju iemesls tāds, ka šāds likums ir neizpildāms, deklaratīvs un diskriminējošs. Ja, piemēram, likumā būs norma, ka remigrantiem jānodrošina vieta bērnudārzā, tā būs diskriminējoša prer vietējiem, kuriem jāgaida rindā. Baidos, šo likumu var nākties atcelt kā diskriminējošu.

  2. Es balsošu par Nacionālo Apvienību — tāpat kā pagaišreiz.

  3. vienīgais efektīvais atbalsts Atbildēt

    ir novērst apstākļus diasporu veidošanai ārzemēs – pārtraukt izdzīšanu no dzimtenes !

    • Varnešu rūpals – nav jārūpējas par zināmu iedzīvotāju masu un vēl saņem emigrantu sūtītos miljonus radiniekiem.
      “Veiksmes stāsts” ne pirkstu nepakustinot !
      Banku paradīzei iedzīvotāji nav nepieciešami.

  4. Vienīgais, kas rūp latvijai ir emigrantu bankas konti. Pilnīgi droši.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. TV tematiskās pakas

Nacionālā apvienība šonedēļ koalīcijas padomē aicināja valdību veidojošās partijas “spert izlēmīgus soļus valsts informatīvās telpas aizsardzībā”, jo “absurda situācija, ka valstij piederošais uzņēmums “Lattelecom” ar plašu Kremļa televīzijas kanālu piedāvājumu savās paketēs faktiski darbojas pretēji Latvijas drošības interesēm.”

“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, televīzijā diskutējot par iespējām ierobežot Krievijas propagandas TV kanālus, sacīja: “Lielākā daļa mūsu klientu – apmēram trīs ceturtdaļas klientu – izsakās ļoti negatīvi par varbūtību, ka viņu TV pamatpakā varētu nebūt šo Krievijas kanālu. Līdz ar to tīri komerciāli tas būtu absolūti nepieļaujams lēmums.” Tiem klientiem, kas vaicā, kāpēc netiek dota iespēja izvēlēties tādas paketes, kurās nav Krievijas kanālu, “Lattelecom” parasti atbild, ka lētāk no biznesa viedokļa ir iekļaut Krievijas kanālus, bet, ja veidotu kanālu paketi bez tiem, tā patērētājiem izmaksātu ļoti dārgi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+