Ārlietu ministrs pie “Druķiem”. Foto-Artis Drēziņš

Ārlietu ministrs Rinkēvičs pirmoreiz apmeklē Meierovica dzimtas mājas 9

Piektdienas, 5.janvāra, pēcpusdienā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmoreiz apmeklēja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dzimtas mājas Tukuma novada Sēmes pagasta “Druķus”. Tās ir mājas, kurās saimniekoja ministra brālēns un uz kurām 1925. gada 22. augustā pie saviem bērniem un šķirtās sievas, kas tur pa vasaru mita,  brauca Z. A. Meierovics un pāris kilometrus pirms mērķa sasniegšanas gāja bojā autoavārijā Brizules ciemā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

“Šodien biju Tukumā, kur novembrī plānots atklāt pieminekli Zigfrīdam Annai Meierovicam, lai saprastu, kā tur sokas, un nolēmu atbraukt arī pie jums, lai aplūkotu māju un uzzinātu par jūsu plāniem,” Spiču ģimenei sacīja ārlietu ministrs. Tukumnieki Spiči īsumā ministram pastāstīja, kā meklējuši vasaras māju un 2013. gadā nopirkuši “Druķus”, tikai pēc tam saprotot, pie kā īsti tikuši (par to “Latvijas Avīze” jau rakstīja 2017. gada 4. maijā).

“Sākot apkopt māju un apkārtni, atrodot vairākus vēsturiskus fotoalbumus, runājot ar vēl dzīvo Meierovica radinieci, kaimiņiem, kuri joprojām ļoti palīdz, kultūrvēstures speciālistiem, sapratām, ko esam ieguvuši. Kā teica būvinženieris Juris Skujāns un arhitekte Aija Ziemeļniece: tā māja nepieder jums, bet Latvijas vēsturei! Ik pa laikam nāca cilvēki, kas gribēja apskatīt mājas. Es teicu: “Kauns jau rādīt, cik te nolaists, bet nu, lūdzu, nāciet, skatieties…” Profesori izpētījuši katru siju, katru mājas detaļu, daļa no kurām ir ap 250 gadu vecas. Manteļskursteņa vecums pat ir ap 450 gadiem. Diemžēl iemeties brants un rekonstrukcijas izmaksas ir milzīgas. Top pārbūves skices un plāni, kurus saskaņoju ar profesoriem. Esam sagādājuši 120 paletes ar seniem ķieģeļiem, izbūvējuši ceļu un sakopuši apkārtni, bet visu pavilkt nevaram. Sievai saku: atdodam māju valstij, mums jau te zemes apkārt pietiks. Varam slēgt ilglaicīgu līgumu ar valsti kaut vai uz 200 gadiem, “Druķus” par brīvu varētu izmantot pašvaldība, valsts, Ārlietu ministrija. Nojaukt “Druķus” mums neļauj sirdsapziņa. Te jābūt muzejam, ko varētu izmantot arī konferencēm un citiem pasākumiem,” ministram teica J. Spičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

E. Rinkēvičs norādīja, cik sarežģīti valstij ir pārņemt privātīpašumu. “Tas, ka “Druķi” kā vēsturiska ēka ir interesanta, ir skaidrs. No mana viedokļa būtiski, cik daudz šīs mājas var saistīt ar diplomātijas un ārpolitikas vēsturi – apsolu pakonsultēties ar šīs jomas speciālistiem, un tad domāsim, ko darīt tālāk. No tūrisma viedokļa varētu skatīties, kā savienot Meierovica bojā iešanas piemiņas vietu ar ”Druķiem”,” atbildēja ministrs.

Kopā ar ministru bija atbraukuši arī Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Driķis, Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldniece Silvija Rabkēviča.

“Šī apkaime ir bagāta vietām, kuras vērts apmeklēt, un ļaudis to arī dara. Tikai septiņus kilometrus no “Druķiem” atrodas viens no populārākajiem valsts lauku tūrisma objektiem  Pastariņa muzejs – rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša dzimtas mājas, kas ir pašvaldības īpašums un kura iekopšanā un uzturēšanā ieguldīti lieli līdzekļi. Tāpat netālu ir Kaives Senču ozols, Dzirciema luterāņu baznīca. Arī apkaime ir gleznaina – pauguraine, līkumaini zemes ceļi, mežu un pļavu ainavas. Bet, kā mēs jau šodien dzirdam, lai attīstītu un uzturētu tūrisma objektus, tos popularizētu un rīkotu pasākumus, nepieciešama arī nauda,” norāda S. Rabkēviča.