Ārlietu politikas foruma fokusā – izaicinājumi ekonomikā un drošībā, arī notikumi Sīrijā 0
Šogad Rīgas konferencē, kas notiks 6. un 7. septembrī, galvenās diskusijas būs veltītas mūsdienu starptautiskajiem izaicinājumiem ekonomikas un drošības jomās, neiztiks arī bez notikumu apspriešanas Sīrijā un Ēģiptē.
Konference notiks jau astoto gadu pēc kārtas. Pirmoreiz tā tika rīkota 2006. gadā pirms NATO samita Rīgā. Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) vadītāja vietniece politoloģe Žaneta Ozoliņa stāsta, ka parasti šādus lielus notikumus pavada arī neformālāki politikas forumi, un tā ar Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas un Latvijas transatlantiskās organizācijas atbalstu dzimusi Rīgas konference, kas notiek katru rudeni. “Līdzās oficiālajai diplomātijai mūsdienās svarīga ir arī konferenču diplomātija, kur ārpus prožektoru gaismām tiekas eksperti, politiķi un mediju pārstāvji, un viņiem ir iespēja citam citu iztaustīt un saprast, kā attīstās domas,” stāsta Ž. Ozoliņa. Līdzīgas konferences notiek arī Igaunijā (Lenarta Meri konference Tallinā) un Lietuvā (“Sniega tikšanās” Traķos). Cauri gadiem Rīgas konferencei saglabājies uzsvars uz drošības jautājumiem, kas apauguši ar katra gada aktuālajiem tematiem. Konferenci ievadīs diskusija par to, vai Eiropa joprojām ir spēlētājs globālajā ekonomikā.
“Kaut arī pastāv diskusijas par Eiropas nozīmes mazināšanos ekonomikā, palasot “The Economist”, tomēr saprotam, ka attīstību pasaulē galvenokārt nodrošina rietumvalstu tirgi, nevis tā sauktie uznirstošie tirgi,” skaidro Ž. Ozoliņa.
Vēl eksperti spriedīs par to, vai NATO ir dziedinošs līdzeklis Eiropas sašķeltībai. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, par konferenci atbildīgais cilvēks no Ārlietu ministrijas Juris Poikāns teic, ka izaicinājumi pasaules drošībai pieaug, taču līdzekļi ir tie paši un pašlaik diskusiju centrā ir Sīrija. “NATO jāsaglabā kā Latvijas un Eiropas drošības stūrakmens un jāvirzās tālāk,” uzskata J. Poikāns.
Konferencē spriedīs arī par to, ar kādiem izaicinājumiem pasaulei būs jāsaskaras, kad 2014. gadā beigsies Afganistānas starptautiskā misija. Konferencē būs arī divas diskusijas, kas veltītas sadarbībai ar ES Austrumu partnerības valstīm, Latvija to kā prioritāti iecerējusi piedāvāt 2015. gadā paredzētajā prezidentūrā ES padomē. Ž. Ozoliņa uzsver, ka konference vairs nav skatāma reģionālā, bet gan starptautiskā kontekstā, jo vienā no sesijām tiks spriests par Ķīnas, Indijas, Krievijas, ASV un ES kā lielvaru lomu starptautiskajā politikā un ekonomikā.
Piektdien vakarā paredzētas nakts diskusijas – bez ieraksta iespējām – par enerģētikas jautājumiem, Krievijas iekšpolitiku, islāma un demokrātijas savietojamības iespējām.
Starp augstiem konferences viesiem ir Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, EDSO ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs, Gruzijas premjerministrs Bidzina Ivanišvilli, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Līdztekus konferencei paredzēti arī ar to saistīti pasākumi – Jauno diplomātijas profesionāļu forums, kā arī “Rīgas process”, kurā ārlietu un drošības politikas eksperti modelēs Eiropas un pasaules ārpolitikas nākotnes scenārijus. Iepriekšējā gadā izstrādātie scenāriji ir izdoti bukletā, un tā prezentācija notiks 5. septembrī.
