Pasaulē

Armēnijā piemin genocīda upurus0


Vakar netālu no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas esošajā Ečmiadzinas katedrālē simtiem cilvēku piedalījās armēņu apustuliskās baznīcas ceremonijā, kurā tika kanonizēti 1,5 miljoni genocīdā noslepkavoto cilvēku.
Vakar netālu no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas esošajā Ečmiadzinas katedrālē simtiem cilvēku piedalījās armēņu apustuliskās baznīcas ceremonijā, kurā tika kanonizēti 1,5 miljoni genocīdā noslepkavoto cilvēku.
Foto – AFP/LETA

Aptuveni sešdesmit valstu delegācijas šodien ierodas Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, lai pieminētu simto gadskārtu kopš armēņu genocīda sākuma 1915. gada 24. aprīlī.

Šajā dienā Osmaņu impērijas amatpersonas Konstantinopolē aizturēja un nogalināja aptuveni 250 armēņu intelektuāļu un sabiedrības līderu, aizsākot sistemātisku vēršanos pret armēņu kopienu, tādējādi no savām dzīvesvietām tika padzīts vai nogalināts aptuveni pusotrs miljons cilvēku. Kaut arī vairāk nekā divdesmit valstis atzinušas Osmaņu impēriju pārvaldošo turku nežēlīgo vēršanos pret armēņiem par genocīdu, Turcijas amatpersonas joprojām atsakās to darīt, skaidrojot, ka notikušais ir pilsoņu kara traģēdija, bet nekādā gadījumā apzināts mēģinājums iznīcināt kādu konkrētu tautu.

Vēršanās pret armēņiem

Pēc ASV Minesotas universitātes holokausta un genocīda pētniecības centra datiem, Pirmā pasaules kara priekšvakarā toreizējā Osmaņu impērijā dzīvoja vairāk nekā divi miljonu armēņu, taču jau 1922. gadā viņu skaits bija sarucis līdz aptuveni 387 tūkstošiem. Vairākums vēsturnieku norāda, ka 1,5 miljoni armēņu dzīvību zaudēju pēc tam, kad Osmaņu impērijas amatpersonas apzināti vērsās pret valstī dzīvojošo armēņu kopienu, ko uzskatīja par galveno šķērsli ceļā uz turku apdzīvoto zemju apvienošanu un strauji ietekmi zaudējošās Osmaņu impērijas ietekmes atjaunošanu. Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā septiņus gadus ilgušais genocīds pret armēņiem tika īstenots vairākās fāzēs. Sākotnēji aptuveni 60 tūkstoši armēņu vīriešu tika nogalināti vai izsūtīti uz darba nometnēm. Tam sekoja sieviešu, bērnu un sirmgalvju deportācija uz tuksnesi tagadējās Sīrijas teritorijā. Simtiem tūkstošu no izsūtītajiem armēņiem gāja boja bada dēļ, bet vēl vairākus tūkstošus nogalināja turku karavīri. Daudzi vēsturnieki un tieslietu eksperti aicinājuši starptautisko sabiedrību šo nežēlīgo vēršanos pret armēņiem atzīt par genocīdu. Arī šā termina ieviesējs Rafaēls Lemkins 1944. gadā paziņoja, ka masveidīgās armēņu slepkavības uzskatāmas par genocīdu.

Turcijai armēņu nogalināšanu neatzīstot par genocīdu un Armēnijai uzstājot uz to, ka tas tāds bija, valstis joprojām nav nodibinājušas diplomātiskās attiecības. Arī abu valstu kopējā robeža ir slēgta. Turcijas amatpersonas norāda, ka tā laika šausminošās zvērības bija sekas karam, kurā armēņi pievienojās Krievijas impērijas armijai cīņā pret Osmaņu impēriju. Šīs nedēļas sākumā Turcijas valdības vadītājs Ahmets Davutoglu izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka “reducēt visu uz vienu vārdu ir morāli un tiesiski problemātiski”. “Mēs ar cieņu atminamies nevainīgos Osmaņu impērijā dzīvojošos armēņus, kuri zaudēja savu dzīvību, un izsakām dziļu līdzjūtību viņu pēcnācējiem,” teikts Turcijas premjerministra paziņojumā.


Kampaņa genocīda atzīšanai

Tiesa, pēdējos gados starptautiskā sabiedrība aizvien atklātāk sākusi runāt par nepieciešamību pagājušā gadsimtā īstenoto armēņu nogalināšanu atzīt par genocīdu. Šobrīd armēņu genocīdu atzinušas 24 valstis, tostarp Lietuva, Polija, Čehija, Krievija, Francija un citas. Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments, kas armēņu genocīdu atzina jau 1987. gadā, pieņēma rezolūciju, kurā aicina Turciju atzīt armēņu genocīdu. Arī Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks mēneša vidū armēņu nogalināšanu nodēvēja par “20. gadsimta pirmo genocīdu”. “Slēpt vai noliegt ļaunumu ir tas pats, kas atļaut asiņot brūcei,” paziņoja Francisks, izpelnoties Turcijas amatpersonu nosodījumus. Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Kavusoglu paziņoja, ka “pāvesta paziņojums, kas ir tālu no vēsturiskās un tiesiskās patiesības, ir nepieņemams”, un uz konsultācijām izsauca savu vēstnieku Vatikānā.

Šodien armēņu genocīda piemiņas pasākumā Erevānā piedalīsies arī Francijas un Krievijas prezidenti Fransuā Olands un Vladimirs Putins. Tikmēr citas valstis ir izlēmušas uz Armēnijas galvaspilsētu nosūtīt oficiālas delegācijas. Tā rīkosies arī Savienotās Valstis, kuru prezidents Baraks Obama, neskatoties uz to, ka 2008. gadā priekšvēlēšanu kampaņā solīja, kļūstot par prezidentu, atzīt armēņu genocīdu, joprojām to nav izdarījis. Kā norāda interneta ziņu vietne “Bloomberg.com”, Turcijā ir izvietota ASV gaisa spēku bāze un valsts ir būtiska Vašingtonas sabiedrotā Tuvajos Austrumos. ASV delegāciju armēņu genocīda piemiņas pasākumā vadīs ASV finanšu ministrs Džeks Lū.

Armēņu genocīda upuru piemiņas saglabāšanā iesaistījušās arī vairākas slavenības. Pagājušajā mēnesī Ņujorkā darbu sāka fonds, kam tika dots nosaukums “100 Lives” un kura mērķis ir apkopot genocīdā izdzīvojušo cilvēku stāstus. Fonda dibināšanā iesaistījies arī ASV aktieris Džordžs Klūnijs un armēņu miljardieris Rubens Vardanjans.

LA.lv
RB
RŪDOLFS BRUSS
Pasaulē
Konferencē Vīnē mēģinās glābt kodolvienošanos ar Irānu
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Irāna netālu no Hormuza šauruma sagūstījusi kuģi
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Krievijā aktierim Ustinovam piespriež cietumsodu par vardarbību protestu gaitā
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GS
Gundega Skagale
Dabā
Latvijā izstrādāts depozīta automāts, kas darbojas ar mākslīgā intelekta palīdzību 1
6 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO: Latvieši iemet divus pirmos vārtus sezonā, “Dinamo” ar raksturu izrauj uzvaru
6 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
“Process reizēm ir emocionāls.” Koalīcijas partneri sola atbalstu pašvaldību reformas turpināšanā 1
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Viņa aizmiga…” Džipa vadītāja pie Ķekavas apļa ietriecas kravas auto sānā
5 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
13 stundas