Armijas radaru lietošanu aizkavē ilgstošā zemes piederības jautājumu kārtošana 0
Krievijas agresija pret Ukrainu un 2014.gada martā notikusī Krimas aneksija bija arī straujš grūdiens Latvijas aizsardzības spēju attīstīšanai. Šo piecu gadu laikā arī būtiski palielināta NATO spēku klātbūtne Latvijā un Baltijas reģionā. Un, ja tolaik bija bažas par būtiskiem trūkumiem Latvijas gaisa telpas novērošanā un pretgaisa aizsardzībā, tad šobrīd trūkumi ir novērsti. Šajā jomā ieguldīja ap 150 miljoniem eiro. Taču pērn piegādāto radiolokatoru lietošanu kavē ilgstošā zemes piederības jautājumu kārtošana, tā šovakar ziņoja LTV raidījums “de facto”.
Februāra vidū, netālu no Latvijas Austrumu robežas – Pleskavas apgabalā pusotrs tūkstotis Krievijas karavīru desantējās no lidmašīnām un helikopteriem. Pirmie izlūki, pēc tam karavīri un kaujas tehnika. Tās bija uzbrukuma mācības – ieņemt pretinieka lidlauku un nodrošināt nosēšanos pārējiem militārajiem resursiem. Tās atrāda Krievijas oficiālie mediji. Ostrovā šādas un līdzīgas uzbrukuma mācības notiek regulāri.
“Ir bijuši gadījumi, kad viņi veic savus manevrus un ļoti tuvu, pat pietuvojoties līdz dažiem desmitiem metru ar helikopteriem, un tad veic krasu manevru, zināmā mērā tādā veidā provocējot mūsu sistēmas. Un ir vienkāršs mērķis šādam manevram – lai atklātu, kurā vietā ir dislocētas mūsu agrās brīdināšanas sistēmas ierīces, kādā veidā mēs pieņemam lēmumu, cik aukstasinīgi mēs esam, ko mēs darām. Tas ir nemitīgs tests. Un arī mēs šādā veidā, protams, trenējam un uzturam savas spējas,” raidījumam stāsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Krievija gaisa spēku vienību Ostrovā pēdējos gados mērķtiecīgi attīstījusi, aprīkojot to ar modernu kara tehniku, tostarp desmitiem kaujas un transporta helikopteru. Šis fakts kopā ar notikumiem Ukrainā bija dzinulis attīstīt savas spējas tā, lai laikus identificētu arī zemus lidojumus, ko veic helikopteri. Gaisa telpas novērošanai un pretgaisa aizsardzībai Latvija 2014.gadā nolēma novirzīt 158 miljonus eiro. Par to, kam nepieciešami šie līdzekļi, tā laika aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) teica: “Tā ir pretgaisa aizsardzības spējas stiprināšana, jo mums pietrūkst radaru, sensoru, lai mēs varētu pilnībā fiksēt visu, kas notiek mums pierobežā. Pretgaisa aizsardzības, pretgaisa raķešu sistēmas mums ir vajadzīgas.”
Tagad NBS komandieris uzskaita panākto: “Mēs esam krasi uzlabojuši savas spējas gaisa telpas novērošanas spējas visos līmeņos. Tai skaitā no ļoti zema augstuma – tas ir apmēram no 20, 25 metriem līdz, protams, visaugstākajiem līmeņiem. Un gaisa telpas novērošana, tas, kas saistīts ar pretgaisa aizsardzību, tās ir agrās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļas.
2015.gada oktobrī Latvija parakstīja līgumu ar ASV kompāniju “Lockheed Martin” un daļu no 158 miljoniem iztērēja, lai iegādātos trīs pārvietojamus radiolokatorus “TPS-77 Multi-Role Radar”. Pirmo radaru Latvija saņēma pagājuša gada martā, pārējos – dažus mēnešus vēlāk. Viena no to funkcijām ir spēja uztvert arī zemu lidojošu helikopteru pārvietošanos.
Lai uzstādītu mobilos radarus, tiem jāsagatavo laukumi ar smagajai tehnikai piemērotu segumu. Šādu vietu būs krietni vairāk nekā pašu radaru – lai tos varētu pārvietot no punkta uz punktu. Taču pagaidām neviens no noskatītajiem zemesgabaliem nav pieejams, jo nav sakārtota to lietošanas juridiskā puse. Process ir uzsākts, bet ir daudz sarežģījumu un birokrātijas. Reizēm nemaz nevarot atrast īpašnieku. Laikietilpīgākā ir iegāde (ja īpašnieks atsakās no nomas darījuma).
“Tad tiek dibināta komisija, kas arī ir aptuveni gada process, labākajā gadījumā. Mēs ejam uz Ministru kabinetu, un jūs redzat – Ministru kabinetā katru reizi, kad mēs pārņemam kaut kādu zemes īpašumu, tad ir arī Ministru kabineta lēmums, tad attiecīgi šī komisija pieņem lēmumu. Tiek vērtēts šis zemes gabals tirgū atbilstoši tirgus vērtībai, un tikai tad mēs varam izmaksāt šīs summas,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Vai bija iespējams zemes gabalus sameklēt jau iepriekš, piemēram, sākt šo procesu, kad tika parakstīts līgums par radaru iegādi, lai visi juridiskie jautājumi uz to piegādes brīdi būtu sakārtoti? Bruņoto spēku komandieris uzskata, ka nē.
Labāko vietu testēšanai bija vajadzīgs konkrētā modeļa radiolokators, piemēram, lai pārliecinātos, ka tam konkrētajā vietā nav traucējumu. Šobrīd esot atrasts pagaidu risinājums, kā radarus iesaistīt aizsardzības sistēmā. Miljonus vērtā tehnika nelietota nestāv, apgalvo Kalniņš. “Viņiem visiem visu laiku nav jābūt noslogotiem. (..) Bet tiem, kurus bija paredzēts noslogot 24/7, viņi arī strādā. Cita lieta, ka tie varbūt nav pārvietoti saistībā ar to dislokācijas vietu, kur varbūt tie ir bijuši paredzēti. Bet mēs esam atraduši arī citas dislokācijas vietas, kas mūs pilnībā apmierina uz doto momentu.”
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!) uzskata, ka, daļa no juridiskajām procedūrām, kas saistītas ar īpašumtiesību jautājumiem, būtu jāpadara mazāk birokrātiskas. Tomēr viņa ieskatā aizsardzības sistēma, kurā pēdējos gados iepludināts daudz naudas, to apgūstot, kopumā strādā efektīvi.
“Es domāju, ka, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas specifiku, ir tik daudz dažādu procesu, kur, pat ja kāds aizkavējās, mēs vienmēr varam šos līdzekļus pārlikt uz nākošo procesu paralēli. Līdz ar to, es domāju, ka zaudējumu nav (..) Es tomēr gribētu teikt, ka pēc vidusmēra naudas apguves efektivitātes Aizsardzības ministrija no visām Latvijas ministrijām tomēr augšgalā,” saka Pabriks.
Jaunās tehnoloģijas prasa arī īpaši sagatavotus karavīrus. Armijas vadība uzsver, ka Gaisa spēki ir nokomplektējuši apkalpes radiolokatoriem. Taču rezerves soliņš, ja kāds karavīrs iziet no ierindas, ir visai īss. Un tā pagarināšana varētu būt viens no armijas tuvākā laika izaicinājumiem. Lai nebūtu tā, ka tehnika ir, bet pietrūkst cilvēku, kas ar to strādā.
