Latvijā
Sabiedrība

Arnis Riekstiņš – pelnošākais uzņēmējs, Sibīrijas jociņi un Čalovskis lielais eksperts? 16

Foto – LETA, kolāža – la.lv

Cilvēks. Arnis Riekstiņš – pelnošākais uzņēmējs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītā nedēļa bija tiešā nozīmē ļoti “bagātīga”. Paziņoja gan 101 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu, gan  bagātākos un pelnošākos uzņēmējus, gan arī lielākos zaudējumus cietušos Latvijas uzņēmējus. Prieks, ka augšgalā visos pozitīvajos sarakstos gozējas arī īstena Latvijas eksporta spēkstacija – “Mikrotīkls” un tā īpašnieks Arnis Riekstiņš. Viņa vadītajam uzņēmumam vērtīgāko uzņēmumu topā izdevies uzlēkt no 8. vietas uz 3. vietu, vērtību audzējot par 65%. Zīmīgi, ka “Mikrotīkls” ir pirmais trijniekā iekļuvušais uzņēmums, kas nav Latvijas kapitālsabiedrība vai banka. Arī paša bagātības pieaugšanas progresija neliek sarkt – jau otro gadu A. Riekstiņš ir ceturtais bagātākais latvietis. Šogad bagātība pieaugusi par 12 miljoniem eiro līdz 162 miljoniem. Tomēr Riekstiņš pārējos apsteidzis citā kategorijā – otro gadu pēc kārtas uzņēmējs ir Latvijas pelnošākais uzņēmējs, pērn nopelnot 32,531 miljonu eiro. Uzņēmējs jau gadiem neielaižas sarunās ar medijiem, runas cenšoties aizstāt ar darbiem – pēdējo gadu laikā Latvijas Universitātei uzņēmums ziedojis 1,5 miljonus eiro, bet Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – miljonu eiro. Pērn tehnoloģiju uzņēmuma īpašnieks no prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma arī Atzinības krustu par nozīmīgu ieguldījumu interneta tehnoloģiju ražošanas nozares attīstībā un mecenātismā.

Prieks. Ģimenēm beidzot skaidrība

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc mēnešiem ilgas vicināšanās ar demogrāfijas ultimātiem, pētījumiem un ekspertu viedokļiem, koalīcijas partneri beidzot apsēdās pie viena galda un vienojās par nākamā gada ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) palielinājuma apmēru.

Pašlaik šo pabalstu maksā šādā apmērā: par pirmo bērnu ģimenē 11,38 eiro, par otro bērnu 22,76 eiro (tātad divu bērnu ģimene saņem 34,14 eiro), par trešo bērnu 34,14 eiro (tātad kopā jau 68,28 eiro), bet par ceturto un katru nākamo bērnu tiek pieskaitīti vēl 50,07 eiro. Pabalsts tiek maksāts par bērniem līdz 19 gadu vecumam (ja viņi turpina mācības un nav stājušies laulībā).

Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, atsaucoties uz Demogrāfijas lietu centra piedāvājumu, sākotnēji prasīja palielināt ĢVP līdz 15 eiro mēnesī par pirmo bērnu, 35 eiro par otro, bet par trešo un katru nākamo – vēl 100 eiro. Tāpat tika piedāvāts principiāli mainīt pabalsta aprēķināšanas metodiku. Šobrīd aprēķinos ņem vērā visas ģimenes atvases, bet DLC piedāvā skaitīt tikai bērnus līdz 19 gadu vecumam. Tas nozīmētu, ka daļai ģimeņu pabalsta apmērs varētu pat samazināties. Pret šādu variantu iebilda Labklājības ministrija.

Šonedēļ panāktais kompromiss paredz, ka ģimenes ar diviem bērniem pie saviem 34,14 eiro (11,38 eiro par pirmo bērnu + 22,76 eiro par otro) saņems vēl 10 eiro piemaksu, tātad kopā – 44,14 eiro mēnesī. Savukārt trīs bērnu ģimenei pie pašreizējiem 68,28 eiro tiks pieskaitīti 66 eiro. Četru bērnu ģimenēs piemaksa pie pabalsta būs 116 eiro un par katru nākamo bērnu šī piemaksa palielināsies vēl par 50 eiro. Vēl viena būtiska izmaiņa – turpmāk ĢVP tiks maksāts arī par bērniem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādēs, pat ja viņi tur saņem stipendijas.

“Šāds kompromisa variants pašreiz ir optimālākais risinājums, lai ģimenes jau no nākamā gada saņemtu lielākus pabalstus,” uzsver deputāts Imants Parādnieks (NA). Tomēr viņš sola nākotnē turpināt cīņu par pabalstu palielināšanu. Arī labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) panākto vienošanos vērtē atzinīgi. Pagaidām gan līdz galam nav atrisināts jautājums par 19 gadu vecumu pārsniegušajiem jauniešiem, kuri vēl turpina mācības vidusskolā. Latvijā tādu ir nepilni 6000 un par viņiem pabalsts netiek maksāts, bet NA ieskatā arī viņi būtu pelnījuši to saņemt līdz skolas gaitu beigām.

Darījums. 24 milj. eiro pašvaldībai pietuvinātam privātuzņēmumam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) lauž līgumus ar AS “Rīgas siltums” (“RS”) par ēku iekšējo sistēmu apkalpošanu. “RNP” apsaimniekotajās mājās siltumtīklu apsaimniekošanu no “RS” pārņems SIA “Adapteris”. Šis uzņēmums uzvarēja “RNS” konkursā par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi un ieguva 24 miljonu eiro vērtu kontraktu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datu bāzē.

SIA “Adapteris” vērtīgo kontraktu ieguva, ar savu piedāvājumu izkonkurējot līdzšinējo siltumtīklu uzturētāju pašvaldībai un valstij piederošo “Rīgas siltumu”, kā arī Lietuvas uzņēmumu apvienību. Abi neuzvarējušie pretendenti “RNP” iepirkuma rezultātus apstrīdēja IUB, taču iepirkumu uzraugi nelikumības neatklāja un atļāva “RNP” slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.

Kas ir uzņēmums “Adapteris”, kuram pa spēkam bija iegūt 24 miljonus vērto kontraktu?

SIA “Adaptera” vienīgais īpašnieks ir līdz šim mazzināmais uzņēmējs Tengizs Adamjancs. SIA “Adapteris” pērn strādājis ar 1,2 milj. eiro apgrozījumu un 152 tūkst. eiro peļņu. Vadības ziņojumā teikts, ka no pērnā gada peļņas 2395 eiro ieguldīti uzņēmuma tālākā attīstībā, bet 150 tūkstoši samaksāti dividendēs. Uzņēmums pērn nodarbināja 21 darbinieku, liecina informācija “firmas.lv”. SIA “Adapteris” pastāv kopš 2008. gada un šajā laika posmā ir sniedzis savus pakalpojumus vairākiem simtiem pasūtītāju, teikts uzņēmuma mājas lapā. SIA “Adapteris” līdz šim jau reižu desmit uzvarējis Rīgas pašvaldības konkursos, taču šo kontraktu summas nav pārsniegušas vairākus simtus tūkstošus eiro.

“Rīgas siltums” pārsūdzējis IUB lēmumu Administratīvajā rajona tiesā.


Kauns. Ja nu latviešus atkal izsūta… ha-ha-ha

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Ziniet, kāpēc latvieši arī vasarā staigā cepurēs? Ja nu Latviju iekaro Krievija un latviešus atkal izsūta uz Sibīriju, viņiem nebūs auksti.” Šis “joks” bija radījis neizpratni bijušajai politiķei Lindai Mūrniecei, kad viņa to izdzirdējusi Jāņa Skuteļa izrādes “Pusnakts šovs septiņos” filmēšanā. Vīziju par Latvijas okupēšanu un latviešu izsūtīšanu gan neesot apspriedis pats Skutelis, bet kāds cits izrādes dalībnieks, vārdā Aleksandrs, kurš turklāt īpaši uzsvēris, ka ir krievs. “Zālē bija klusums. Nevienam tas nešķita smieklīgi. Ar tādām lietām nejoko,” “Facebook” raksta L. Mūrniece.

Jāpiekrīt, ka šoreiz joks (ja tā to vispār var nosaukt) tiešām balansē uz smalkās robežas, kas to šķir no nacionālā naida kurināšanas. Turklāt ir atšķirība, vai par kādu traģisku notikumu (piemēram, holokaustu) atļaujas pajokot tie, kas paši to pieredzējuši, vai kāds asprātis, kuram par to nav ne mazākās sajēgas.


Izgāšanās. Vai LTV ekspertu trūkst?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vai Latvijā trūkst informācijas tehnoloģiju speciālistu, kuriem varētu lūgt izteikties kā ekspertiem? It kā nē, mums ir pat vairāki ļoti veiksmīgi uzņēmumi šajā nozarē, ir jaunie talanti, kas piedalās starptautiskās olimpiādēs. Ja runā specifiski par kiberdrošības jautājumiem, tad ir Informācijas tehnoloģijas drošības incidentu novēršanas institūcija (plašāk pazīstama kā CERT.LV), kā arī Kiberaizsardzības vienība Zemessardzē. Tātad diezgan plaša izvēle. Tāpēc jo grūtāk izprast Latvijas Televīzijas raidījuma “Rīta Panorāma” izvēli par Baltijas un Latvijas kiberdrošību aicināt runāt cilvēku, kurš pagaidām ievērojams vien ar to, ka pats piedalījies noziegumā.

Runa ir par Denisu Čalovski, kuru 2012. gadā ASV apsūdzēja par līdzdalību datorvīrusa “Gozi” radīšanā, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru. Pats Čalovskis un viņa aizstāvju pulks ilgu laiku zvērēja, ka puisis neko sliktu neesot darījis, neprotot programmēt un neko nezinot par vīrusiem, varbūt kāds ļaunais ārzemju hakeris viņa datorā esot slepus ielauzies un to izmantojis. Tāpēc viņu nekādā gadījumā nedrīkstot izdot ASV, kur asinskārie tiesībsargi, iespējams, viņu spīdzināšot un “iesēdinās” uz sešdesmit gadiem… Izrādījās, ka nav tik traki, Čalovskis nebija galvenais apsūdzētais, pēc izdošanas viņš sadarbojās ar izmeklēšanu, atzina vainu un drīz vien bija atpakaļ Latvijā. Varētu jau pajautāt Čalovskim, kāpēc tad toreiz meloja – pats izdomāja vai advokāti bija samācījuši, un vai tagad viņam var ticēt? Taču iecelt viņu eksperta godā – te nu sabiedriskais medijs izgāzies.

Sagatavojuši: Raivis Šveicars, Ģirts Zvirbulis, Māris Antonevičs, Gundega Skagale

LA.lv