Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. janvāris, 2014
Drukāt

Arnis Sauka: Lauki turpina nīkuļot, cilvēki aizbrauc. Ko darīt? (28)

Foto: LETAFoto: LETA

Autors: Dr.Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Jāatzīst, ka lauksaimniecības zemes izmantošanas efektivitātē aizvadītajos gados ir sperti plaši soļi, tie, kas pabraukās pa Latvijas laukiem, man piekritīs, ka pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka attīstības iespējas laukos nebūt nav izsmeltas. Par to liecina vispārzināms fakts, ka Latvijas ekonomika, tai skaitā darba vietas, joprojām, un, domājams, arī pārskatāmā nākotnē, ir koncentrētas Latvijas galvaspilsētā, savukārt reģionu vienmērīga attīstība paliek tikai un vienīgi politiskajā dienas kārtībā kampaņveidīgi. Lauki turpina nīkuļot, savukārt cilvēki aizbrauc labākajā gadījumā uz nosacīti lielajām Latvijas pilsētām, sliktajā – emigrē uz citām Eiropas valstīm, ar galveno mērķi – atrast darbu. Laukiem tas nozīmē mazāk cilvēku, līdz ar to neattīstītu infrastruktūru, piemēram, esam spiesti slēgt dažādas sabiedriskās iestādes – skolas, kultūras namus, teātrus. Diemžēl šie biezi vien ir neatgriezeniski lēmumi.

Protams, es neesmu naivs iedomājoties, ka lauksaimniecība atrisinās visas reģionu problēmas un aicinu arī Latvijas reģioniem aktīvi pievērsties industrializācijas attīstībai, uzskatu, ka arī ar lauksaimniecību var radīt pietiekoši daudz tik vajadzīgās darba vietas. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir lauksaimniecības zemes efektīvāka izmantošana. Te arī ir vietā jautājums – cik efektīvi mēs, latvieši, spējam izmantot šo dabas resursu un, vai tiešām ir jābaidās no tā, ka lauksaimniecības zeme nonāk arī ārvalstu pilsoņu rokās?

No ekonomikas teorijas mēs zinām, ka ārvalstu investīcijas ekonomikas attīstībai parasti nes labumu. Proti, valstī tiek iepludināta nauda, ar kuras palīdzību tiek radītas darba vietas un celts iekšzemes kopprodukts. Zinot situāciju laukos, visticamāk, ir visai augstprātīgi teikt, ka Latvijai būtu jāierobežo ārvalstu investīcijas un zināšanas, kas palīdzētu attīstīties lauksaimnieciskajai ražošanai. Tieši tāpēc samērā loģisks šķiet arguments, kāpēc gan attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi gribam radīt jaunus noteikumus un virzīties uz tirgu ierobežojošiem risinājumiem, tādējādi zināmā veidā kropļojot konkurenci.

Cita lieta, protams, ir fakts, ka jebkurai valstij, arī Latvijai, ir jāseko līdzi tam, ko jebkurš investors šeit īsti dara. Nesen pats biju laukos un runāju ar vairākiem lauksaimniekiem, un viņu teiktais liek aizdomāties. Proti, ir pavisam reāli piemēri, ka ārvalstnieki nopērk zemi, pārsolot vietējo lauksaimnieku un pēc tam šo zemi iznomā latviešu zemniekam. Dzirdēju arī stāstu par to, kā latvieši strādā Īrijā, lai nopelnītu naudu un to vēlāk ieguldītu, atpērkot zemi no ārvalstniekiem savas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības paplašināšanai (blakus savam īpašumam), bet nu jau par vairākas reizes lielāku cenu. Šādi un vēl citi līdzīgi piemēri neapšaubāmi liek ieklausīties arī tajos, kas ir pret zemes tirgošanu ārvalstniekiem.

Tomēr, paturot prātā iepriekš teikto, domāju, ka patiesība kā vienmēr ir kaut kur pa vidu. Proti, uzskatu, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir nepieciešamas un lauksaimniecība nav izņēmums. Uzņēmējdarbībā, tai skaitā lauksaimniecības ražošanā, nevaram atļauties pieņemt emocionālus lēmumus, visticamāk, arī tādus kā visas lauksaimniecības zemes saglabāšana tikai vietējo rokās. Tieši tāpēc sabiedrības biedēšanai ar ārvalstu investoru ienākšanu Latvijas laukos neredzu pamatu. Saglabājot lauksaimniecības ražošanu nelielās viensētās, kā tas ir lielā daļā saimniecību, varbūt kādu laiku laukos izdzīvosim, bet par attīstību runāt ir grūti. Tāpēc neredzu problēmu, ja Latvijas laukos rodas spēcīgas saimniecības, tai skaitā ar ārvalstu investoru palīdzību, kas rada jaunas darba vietas un attīsta apkārtējo infrastruktūru.

Kā panākt lai investori darbotos Latvijas valsts, tai skaitā lauku attīstības interesēs, ir sarežģīts jautājums, kas vairāk ir Latvijas juristu kompetence. Mans ieteikums būtu, cik to pieļauj likumdošanas normas, domāt par nosacījumu izstrādāšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, uzturēšanai, tālākai iznomāšanai un pārdošanai, kā arī saimnieciskās darbības veikšanai kopumā, ja to iegādājas ārvalstu investors. Protams, tas jādara gudri, jo, esmu pārliecināts, ka jebkuri ierobežojumi, tai skaitā apgrūtinājums ārvalstu pilsoņiem pirkt zemi Latvijā, nav tas labākais līdzeklis, kā sasniegt mērķi. Diemžēl prakse rāda, ka aizliegumi ne vienmēr strādā, un parasti tiek atrasti veidi, kā tos apiet.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Vajadziga lauksaimniecibas attistibas pastaviga atbalsta ka tas bija Pirmaja Latvijas republika!

  2. Neivaig iztirgot savu zemi.

  3. Turpināt pētīt tik ilgi, kamēr NAV pētījamā objekta un notiek pētījums par pētījumu.

  4. Patreizējā lauksaimniekošana nav ilgspējīga. Latvijā svarīga lauksaimniecības komponente ir lopkopība. Bez tās zeme tiks noplicināta neatkarīgi no tā, kam zeme pieder. Ārzemnieku rokās nonākusī lauksaimniecības zeme visdrīzāk tiks apmežota. Arī vietējo zemnieku zeme tiks apmežota, varbūt, uz laiku. Pasaules lauksaimnieciskā ražošana patreiz balstās uz lauksaimnieciski izdevīgo rajonu ekspluatācijas intensifikāciju. Latvija pie tiem nepieder. Paliks tikai samērā nenozīmīga apjoma piena lopkopība.

  5. Tās ir politikas sekas, kas veicina Latvijas lauku vides degradāciju. Pirmkārt jau ZZS, kas uzklausa tikai lielzemniekus-miljonārus, kas rūpējas, lai tie varētu vēl vairāk zemes iegūt. Stulba politika. Arī pa’\si lielzemnieki drīz aptaisīsies. Būs sagrābuši zemes, izputinājuši mazis un vidējos, kas aizmuks uz pilsētu kopā ar saviem bērniem. Nākošais – slēgs skolas, pastu, ambulanci, vaikalus – nebūs taču iedzīvotāju. Tad pagastā paliks pāris lielzemnieki, kas varēs savus bērnus vadāt uz pilsētas skolu, bet Līgo vakarā vieni paši bļaut tukšajā pagastā, jo kaimiņu vairs nebūs. Kas sekos – tad šie daži zemnieki – miljonāri bļaus, kas viss jāatjauno par valsts naudu (ne jau paši dos). Stulbi un tuvredzīgi ir tie lielzemnieku un viņu komunusti baroniņi no ZZS!

  6. Ko darīt? Ja par to maksā – turpināt pētīt …

  7. Saukas kungs aiz nezināšanas pajautāja. Žēl,ka šādi nezinīši ar uzpūstajiem,no realitātes atrautajiem,norakstītajiem doktoru grādiem cenšās ietekmēt notikumus valstī. To apliecina šis uzrakstītais ūdensgabals.Atgādināšu,ka pat padomju laikā laucinieki uz atļautajiem piemājas 0,5 ha zemes ražoja produkciju,kuru bija iespējams realizēt par LABU SAMAKSU valsts sagādes sistēmā(6 buļļi un jauna automašīna). Ja šodien valsts līmenī nejēdzat izmantot šo resursu,atjaunot laukus, tad pielāgojiet un atjaunojiet padomju sagādes un realizācijas sistēmu!!!Gaļas kombināti bija gandrīz katrā rajonā un RAŽOJA. Kāda jēga,ka valsts vadītāju delegācijas šobrīd brauc uz ārzemēm, bet nav noslēgts neviens līgums,kurš garantētu sīkzemnieku saražotās lauksaimniecības produkcijas centralizētu realizāciju ārzemēs. Pat ne katrs vidējais un lielais individuāli spējīgs nodrošināt apjomu un realizāciju ārzemēs.Vēl jo vairāk,sīkajam vispār būtu tikai jāražo. Nav liela gudrība murkšķēt,ka pieprasījums ārzemēs ir,bet nespējam nodrošināt.TĀ ir sabotāža!Un nākošgad atkal slēgs kārtējo K.Ulmaņa uzcelto skolu-šoreiz Mežvidu pamatskolu Balvu rajonā!!!Kur vēl?

    • Jūs laikam neesat dzīvojis Latvijā…..,jo ja būtu ,tad būtu pamanījis,ka 20gadus Latvijā valda neoliberāļi ekonomikā ,kuri uzskata,ka valstij ekonomiskajos procesos nav jāiejaucas -visu sakārtos “”tirgus neredzamā roka”” ….a,valdībai ir tikai jāpārdala nodokļi:) tas nekas ,ka zemi izpirks tie ,kuriem ir pieejami lēti kredīti vai subsīdijas…..a, latvieši atgriezīsies tur ,kur tiem jābūt -par kalpiem….

  8. Pēc “”pētnieka””vārdiem sapratu,ka ir pilnīgi vienalga vai Latvijā dzīvo latvieši vai nedzīvo…..-lūk tādi mums tie “”pētnieki”” :((((

  9. Gaļu pērku no kaimiņa ,kas tur pāris cūkas un baro tās ar sentēvu metodēm:kartupeļiem miltiem,vājpienu,vasarā barībai pievieno lopbarības biešu lakstus.Lielveikalos tirgoto gaļu ,piesātinātu ar antibiotikām un augšanas stimulatoriem ignorēju.

  10. Nevajag murgot par ārzemju investīcijām!!!!!!! Vietējiem zemniekiem NEĻAUJ tirgoties! Nevajag melot! Atļaujiet katram kaut mājās ka agrāk , un tirgot! Priekš tam ir vetārsta izziņa un ar to pietiek!!!!!

  11. Kas te ko spriedelēt? Lieta vienkārša- atceliet tās muļķīgās sertificētās kautuves un atļaujiet VISOS vietējos tirgos mazajiem zemniekiem savu produkciju tirgot! Vai tad vetārsti izmiruši? Vai nu salīduši PVD vai citos kantoros. Tas nav nekas sarežģīts un neizdarāms. Kaut kāds cirks! Ko lai tas laucinieks dara, kurš izaudzina pāris lopiņus, viņam nerentējās stiept uz sertificētu kautuvi, rezultātā-nekādas peļņas, un tas jau bija skaidrs kad izgudroja tās sertificētās kautuves……Cik tā darba, atcelt muļķīgus likumus!

  12. Atceliet tās murgainās regulas un lauki atīstīsies. Likvidējiet pārmērīgās , nevajadzīgās prasības pēc centralizētām/ sertificētām kautuvēm, atļaujiet lauciniekam savā viensētās/ sīkzemniekiem izaudzēt pa lopiņam un BRĪVI iztirgot. Vai tad tāda profesija kā vetārsts būtu atcelta? Kas par problēmu? Paši aizklāti aizliedz, paši brīnās, Šķēles laikā jau tās nejēdzības sākās, tad laiks atcelt tos murgus. Nevar pastāvēt tikai 1000 cūku un liellopu fermas, tāpēc jau tāds ārprāts tagad ir izveidojoes. Ko tad jūs iedomājatie: zemnieks izaudzē pāris cūkas un stieps uz sertificētu kautuvi? tādā veidā to produktu NEJĒDZĪGI UN NEVAJADZĪGI SADĀRDZINOT!!!!! Atļaut tirgot BRĪVI bez visādu PVD nevajadzīgiem uzbrukumiem, ja vetārsta atzinums , ar to pietiek. Bet tas jau nav pajoliņu ierēdņu burta kalpu uzbrukums, tas ir dziļi slēpts TERORS PRET LAUCINIEKIEM, IT ĪPAŠI PRET MAZAJAJĀM SAIMNIECĪBAM , viensētām.

    • Nu bet savulaik taču tika izdarīts atklājums, ka latviešu tautas izmiršanā vainīgi zemnieki, kas tirgo kūtspakaļā kautu cūciņu. Arī svaigi slaukt piens pie visām slimībām vainīgs Nems vēl tāds tūrists no Vācijas svaigu pienu padzēris ātras kājas dabūs. Šmuce pa visu ES.Tā nedrīkst, nē un vēlreiz NE! Labāk rīsim RAMU un citus draņķus visādām E vielām pildītus! Esam taču Eiropā!

  13. Kamēr valdību vadīt Vienotība, nekas labs nav gaidams.

  14. Manaas lauku maajaas Vidzemee dziivo vai straadaa 4 latvieshu gjimenes un neviens netaisaas braukt prom. Atbalstiet viens otru makjeniit, tad lauki neiztukshosies!

  15. Patiešām – ko darīt?

    • Visi,kuri spiesti pamest lauksaimniecību un kļūt par proletāriešiem,Rīgā,Dublinā vai citur,nobalsojiet par SC,izdariet pelnītu spērienu pa labējo liberāļu treknajām pakaļām!

  16. Latviešu zemniekam nav jāklausās šajos ekonomikas doktoros – pilsētniekos, kuri visu laiku māca, kā
    zemniekam laukos jāsaimnieko. Kas tik mūs nav pamācījuši un parasti tie ir pilsētnieki ar doktora grādiem, kuri laukos pabijuši labi ja Jāņos, bet izliekas visgudri. Bija tāds pilsētas sprukstiņš Miglavs! Arī tāpēc šodien lauki ir tukši no cilvēkiem, ka pašiem zemniekiem nav teikšanas, nav visaptverošas pašpārvaldes, bet dominē dažādas interešu grupas. ZM arī klausās šajos gudriniekos, bet zemnieku vairākuma intereses ignorē. Lucāns, īsts lauku cilvēks un patriots, kur tik nav rakstījis, kā būtu jādara laukos, bet nē, mēs pilsētu ierēdņi un ekonomisti esam tie gudrākie! Un rezultatā laukos vairs nav cilvēku, visi laižas projām.

    • “Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs” – miglavieši u.c. miglotāji godmanīši un kinnas tagad dzīvo kā nieres taukos – un slavē tos, kas 1991.g. janvārī uz Rīgu no laukiem brauca sirdsmīļo Godmaņa valdību aizsrgāt. Slava Latvijas Tautas Frontei! Lai dzīvo prihvatizācija, denacionalizācija un konsolidācija! Drošā solī uz pilnīgu saplūšanu ar ES kodolu! Uz priekšu, laucinieki (kas vēl dzīvi palikuši)!

  17. “Latvijas viensētiu stāstu” grāmata, lasītāju iepazīstinot ar šo māju saimniekiem, apliecina, ka zinātnieku uztieptais slēdziens vai prognoze, kas sagaida Latvijas laukus lielā mērā ir pseidozinātniska” (Ilze Būmane “Latvijas viensētu stāsti” )

  18. cilvēciņš savas depresīvās fantāzijas pasniedz kā realitāti.

  19. “tādējādi zināmā veidā kropļojot konkurenci” – bet varbūt konkurence jau ir izkropļota tajā brīdī, kad Dāņu zemnieks savā zemē saņem lielāku ES atbalstu ar kuru viņš nopērk zemi Latvijā?

    • Papildinājums:
      Latvieši padomijā bija spiesti celt “gaišo komunistisko” nākotni. Dāņi un citi rietumnieki pēc II Pasaules kara pakāpeniski uzkrāja kapitālu. Latvieši tikai teorētiski var būt konkurenti zemes tirgū ar dāņiem un krievu jaunbagātniekiem, kur pēdējie, “piezīžoties” Krievijas izejvielu resursiem, sazagušiesmiljonus.
      Praksē lielākā daļa latviešu nav konkurētspējīgi Latvijas zemes tirgū, un, “iebraucot” ES, latvieši attiecībā pret rietumniekiem bija neizdevīgākās pozicijās.

  20. No ekonomikas teorijas mēs zinām, ka ārvalstu investīcijas ekonomikas attīstībai parasti nes labumu. Proti, valstī tiek iepludināta nauda, ar kuras palīdzību tiek radītas darba vietas un celts iekšzemes kopprodukts. – tur jau tā lieta ka tā ir tikai teorija – cik darbavietas ir radītas ar šo valstī iepludināto naudu? Vai tie kas pārdeva zemi ārzemniekam ar to naudu radīja darbavietas?

    • Papildinājums:
      Tik tiešām krietna lielākā daļa senču zemju pārdēvēji iegūto naudu ir notērējuši nejēgā: noplītējuši, nobraukājuši ārzemju braucienos, sapirkuši glaunas mašīnas (daudzi paguvuši nosisties braukājot ar tām) u.t.t.. Reāls ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā ir līdzvērtīgs O. Protams, pa to starpu ir izņēmumi, kur nauda gudri izlietota. Diemžēl mazākums!

  21. Manā pagastā trūksts lauksaimniecības zemes viss apstrādāts. Pienkopji, lopkopji labprāt paplašinātu ganāmpulku bet nav brīvas zemes vairs.

  22. Ja godīgi, izlasot raksta virsrakstu vien…tik gardi smējies nebiju ilgi ))

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+