Arnolds Auziņš. Ejam bekot! 2
Tad, kad visi ogas lasa,
Nemēdzu uz mežu iet –
Stīva lielā ķermeņmasa,
Grūti man ir pieliekties.
Bet, kad sadīgušas bekas,
Pirmajam man rokās grozs.
Kādas avantūrai sekas?
Sāpes kā ar roku nost.
Viena pati baravika –
Apburošā sēņu Mis!
Šķiet, ka citiem vairāk tika.
Toties man ir dzejolis.