Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Arodbiedrības izpēta, cik par virsstundām maksā Latvijā un ārzemēs 1

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

“Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 eiro par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 eiro par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

“Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu,” pauž E. Baldzēns.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs.

“Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās ar darbiniekiem – Latvijā darba samaksas daļa IKP ir par 3% mazāka nekā Vācijā, un šie 3% nozīmē 840 miljonus eiro, kas savukārt uz vienu nodarbināto Latvijā ir ap 78 eiro mēnesī jeb 936 eiro gadā. Ir jāņem vērā nodokļu slogs tieši darbiniekam,” atgādina LBAS priekšsēdētājs.

Salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvijas darbinieka nodokļu slogs ir par 9-9,4% lielāks kā Igaunijā un Lietuvā. Un, ja izrēķinām darbinieku neto darba samaksu no 1000 eiro “uz papīra”, tad Latvijas darbinieki saņem par 60 eiro mazāk kā Lietuvā, kas nozīmē, ka mūsu darbinieki ir zaudētāji reālajā darba samaksā “uz rokas”. Turklāt Lietuvas darbinieku pirktspēja ir par 10-12% augstāka kā Latvijā.

Lietuvā piemaksa par virsstundām ir 50% tad, ja virsstundas tiek strādātas darba laikā, bet, ja tās ir ārpus darba grafika, tad piemaksa ir 100% apjomā, taču piemaksa par darbu svētku dienā ir 150%. Savukārt Igaunijā darbiniekam ir izvēle – var izvēlēties piemaksu naudā 50% apjomā, vai arī 100% apmaksātu atpūtas laiku, bet par darbu svētku dienās Igaunijas darbinieki saņem 250% piemaksu.

Nostrādāto stundu skaits gadā vidēji uz vienu Latvijas darbinieku ir 1910, Lietuvas – 1885, Igaunijas 1855 un Vācijas – 1363 stundas. Tātad – strādājam 547 stundas gadā vairāk par Vācijas darbinieku, kas ir vairāk nekā trīs mēneši normālā darba laika – 68,4 dienas, bet darba samaksa ir daudzkārt mazāka.

Reklāma
Reklāma

UZZIŅA

Vidējās bruto algas salīdzinājums pa valstīm 2018.gada 1. ceturksnī (EUROSTAT): Īrija – 3133 eiro; Zviedrija – 3340 eiro; Latvija – 1013 eiro

Pie 2018. gada janvāra darba stundu skaita pēc Latvijas darba dienu kalendāra, stundas likme pie vidējās algas 1013 eiro, stundas likme bija 5,75 eiro. Īrijā pie analoga stundu skaita tā ir 17,80, Zviedrijā – 18,97 eiro.

Piemaksa par 1 nostrādātu virsstundu ar augstāk minētajām stundas likmēm Latvijā – 5,75 (100% piemaksa), Īrijā – 8,90 (50% piemaksa), Zviedrijā – 9,49 eiro (50% piemaksa).

Bruto darba samaksa par 1 nostrādāto virsstundu: Īrija – 26.70 eiro; Zviedrija – 28,46; Latvija – 11,50 eiro