Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

Nacionālo apvienību nepārliecina ministra Edgara Rinkēviča skaidrojums (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates, bet pēdējā laikā Latvijas ārpolitikā bijis ne mazums satricinājumu. Tādēļ ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (“Vienotība”) uz parlamenta ēku bija jādodas jau vakar, lai atbildētu uz Nacionālās apvienības (NA) deputātu jautājumiem.

Nacionāļu neizpratni izraisījusi ārlietu ministra nostāja, neparakstot četru valstu (Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas) aicinājumu Eiropas Savienībai atbildēt Krievijas izvērstajam informatīvajam karam. Tāpēc NA Saeimas frakcija bija uzaicinājusi ministru sniegt savu skaidrojumu. Ministra un deputātu tikšanās gan noritēja aiz slēgtām durvīm.

Rinkēvičs dokumenta neparakstīšanu skaidro ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē. “Prezidējošās valstis parasti nāk ar saviem dokumentiem, nevis pievienojas citu valstu gatavotajiem. Būtiskāk ir praktiski īstenot dokumentā iekļautās idejas un tās, kas vēl parādīsies, iegūstot tam visu valstu vienotu atbalstu. Parakstot šādu politisku deklarāciju, mēs varbūt skaisti izskatītos, bet tādā veidā palaistu garām iespēju kaut ko reāli izdarīt un citas prezidentūras pēc mums vairs nebūtu tik ieinteresētas šos jautājumus risināt. Starp pragmatisku politiku un sabiedrisko attiecību spēli es kopā ar kolēģiem Briselē šoreiz izvēlējos strādāt un iegūt kādu praktisku rezultātu,” teica ārlietu ministrs. Viņš arī informēja, ka pēc 19. janvārī Briselē notikušās ES Ārlietu padomes sēdes jau esot iezīmētas konkrētas lietas, ko darīt attiecībās ar Krieviju un pretojoties tās propagandai. Vienlaikus gan viņš brīdināja, ka līdz reālu pasākumu ieviešanai, piemēram, kanāla krievu valodā izveidei, vēl esot tāls ceļš ejams.

Tomēr NA deputātus ministra skaidrojumi īsti nav pārliecinājuši. “Var saprast ministra taktiskos apsvērumus, bet Latvija tomēr ir viena no valstīm, ko Krievijas izvērstā propagandas kampaņa skar vissmagāk, un mums būtu bijis jāpievienojas šim četru valstu aicinājumam, skaidri parādot, ka šī ir viena no mūsu prezidentūras prioritātēm, un demonstrējot Baltijas valstu vienotību. Jautājumos par Sīriju vai Ziemeļāfriku Latvija varētu nesteigties ar parakstīšanu, bet šajā gadījumā tas bija nepieciešams,” teica NA līdzpriekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava. Arī NA frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka vienota un stingra Baltijas valstu pozīcija prezidentūras laikā būtu spēcīgākā atbilde Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju Austrumeiropā.

Sarunas laikā NA deputāti uzskaitījuši ministram citus jautājumus, kurus, viņuprāt, vajadzētu aktualizēt Latvijas prezidentūras laikā. Tostarp visu ES valstu kopīgu deklarāciju par padomju okupācijas laikā zaudēto vērtību atgūšanu no PSRS pēcteces – Krievijas. Atbalstu šādai iniciatīvai gan nacionāļi no ministra Rinkēviča neesot saņēmuši, bet Dombrava saglabā optimismu: “Mēs jau esam pieraduši, ka ārlietu ministrs savu pozīciju māk mainīt ļoti ātri. Pagājušā gada janvārī viņš vēl runāja par bezvīzu režīmu ar Krieviju, bet martā viņš jau bija viens no spēcīgākajiem atbalstītājiem sankciju ieviešanai pret Krieviju.”

Tradicionāli “Vienotība” un pašreizējās koalīcijas vairākums pret nacionāļu ārpolitiskajiem priekšlikumiem izturas skeptiski – sak, tie esot pārāk radikāli, neapdomīgi un neizprot diplomātiskās spēles taktiskās nianses. Taču pagājušā gada sākumā, saasinoties situācijai Ukrainā un tuvojoties Saeimas vēlēšanām, “Vienotība” ārpolitikas jautājumos kļuva stingrāka un tās nostāja sakrita ar Nacionālās apvienības nostāju. Tā vien šķita, ka Krievijas agresija atvērusi acis. Taču pēdējā laikā saņemti vairāki signāli, kas liek domāt, ka šī pozīcija bijusi īslaicīga un partijas vēlas atgriezties pie samiernieciskākas politikas attiecībās ar Krieviju. “Koalīcijas partneru skatījums uz ārpolitiku arvien biežāk saskan ar NA nostāju, arī Ārlietu ministra ikgadējais ārpolitikas ziņojums šogad esot daudz atbilstošāks realitātei. Taču ikvienā progresā ir kādi regresa mirkļi un šis ir viens no tādiem. Cerams – īslaicīgs!” sprieda Dombrava. Līdzīgu viedokli pauda arī frakcijas vadītājs Bērziņš. Skeptiskāk noskaņoti NA pārstāvji bažījas, ka partneru nostājas maiņu saista ar aizvadītajām Saeimas vēlēšanām – pirms tām vajadzēja vēlētāju acīs demonstrēt stingrību un principialitāti, bet tagad var atgriezties pie tā sauktās pragmatiskās politikas.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Vai, kāds viņš apvainojies, ka PRES valsts, redz, nāk ar saviem dokumentiem. Paskaties, ibio, uz likumdošanas sistēmu EUropā- tur vispār neviens ar saviem dokumentiem nenāk, izņemot Komisiju. Nevajag jau, protams, akli klupt krāgā Krievijai pēc pirmās komandas “fas” no rietumiem, bet arguments šis nu galīgi neiztur kritiku.

  2. Nacionāļi – malači!!!
    Zilo rinkēviču, kas tiekas ar Lavrovu un ar vaļēju muti uzklausa viņu – jāliek pie vietas!

  3. JAAIZMANTO KATRA IESPEEJA MAZINAAT VILKA RIJIIBU .

  4. Piekriitam , ka LATVIJAI KATEGORISKA NOSTAAJA PRET KRIEVIJAS UZ – BAAZIIBU IR NEPIECIESJAMA . VILKS IEKRITA BEDREE …VAI MIERMIILIIGAA UN TUULJIIGAA AITA PRAKTISKI KAUTKO VAR DARIIT KONKREETAJAA SITUAACIJAA , KAA STAAVEET , BLENZT BED- REE UN GREMOT AR PILNU MUTI ???

  5. Kas tad bija tie kolēģi Briselē, ar ko kopā izvēlējās strādāt Rinkevičs? Zināma ir komuniste Mogerīni, kas vēl? Ždanoka? Vai tāds ārlietu ministrs neapdraud valsti?

  6. Latvijas prezidentūra ir īstais laiks, lai Briselē sāktu runāt par Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas lietām, jo Ženēvas 1949.gada konvencijas 49. paragrāfs taču nav atcelts! Un NA pienākums ir stingri atgādināt par to ārlietu ministram un valdībai.

    • ko gan var mainīt NA, ja Valstī arvien vēl darbojas vecie okupācijas režīma aktīvisti, kuriem pēc starptautiskās likumības būtu jāsēd cietumā…? Un tā vien šķiet, ka arī tas viņu balsojums par “neatkarības deklarāciju” bija vajadzīgs, lai paliktu pie varas un kopā ar “piekto kolonnu” nodemonstrētu mums kapitālisma mežonību. Sak’- gribējāt bīvību…? Nu tad izbaudiet to!
      Un mēs tad nu arī “baudām” – cerībā, ka Maskavu pret Briseli viņi ir nomainījuši kaut kādu augstāku mērķu vadīti…

    • IISI , AKTUAALI UN KODOLIIGI . TAA IR KONSEKVENTA NOSTAAJA LATVIJAS SUVERENITAATES ATJAUNOSJANAA !!!!!

      • NA – var tikai gājienos vicināt karodziņus – no diplomātijas neko nejēdz – varbūt pieteikt karu Pleskavas apgabalam – tirliņi , tak to jau Kremlim tikai vajag ,lai te kāds ietu martā – kā to var nesaprast – karotāji atradušies

  7. Tas, kas te rakstīts būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji!
    “Ārlietu ministrijas ziņojums kļuvis daudz atbilstošāks realitātei..”
    “Nostāja kļuvusi stingrāka”
    UN pēc vēlēšanām atkal viss atslābis! Ha, ha, ha
    Nu nav te nekas ne stingrāks palicis, ne atslābis! Kāda promaskaviska mūsu ĀM darbība bijusi, tāda viņa arī ir. Arī tās diplomātiskās spēles taktiskās nianses ir skaidrākas par skaidru un arī tā Rinkeviča strādāšana un praktiskie rezultāti, kādus viņš grib sasniegt. Tā strādāšana nozīmē strādāšanu kremļa labā un tas praktiskais rezultāts ir Latvijas oficiāla atgriešana Maskavas paspārnē. Citādi to nemaz nevar izskaidrot. Visa tā vāvuļošana par nepievienošanos citu valstu sastādītajiem dokumentiem tikai tādēļ, ka Latvija ir prezidējošā valsts, taču ir vienkārši smieklīga.

  8. Atkal vainīga Brisele, kad pašam neko negribas darīt valsts labā?

  9. kā IeM, tā ĀM atrašanās nelīdzsvarotu ministru rokās nebūtu gan pieļaujama. Bet nu cerēsim, ka tā Dombravas optimistiskā doma par Rinkēviča uzskatu maiņu pozitīvā virzienā piepildīsies.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+