Foto – LETA

Ārpolitikas debašu centrā – Ukraina
 4

Vakar uzrunā ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uzsvēra, ka pieaug bažas par notikumiem Ukrainā. Debatēs par tiem runāja arī Saeimas deputāti. Citas tēmas – Latvijas attiecības ar Krieviju, ārpolitiskā stratēģija Centrālāzijā un drošība Baltijas jūras reģionā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

“Notiekošais Ukrainā ir novedis pie asinsizliešanas. Situācijas eskalācija liecina, ka no ES puses būs nepieciešams bargāks signāls un sankcijas,” teica E. Rinkēvičs. Vēlāk uzrunā viņš norādīja, ka ES ir svarīgi parakstīt parafētos ES Asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju, kas palikuši Ukrainas notikumu ēnā. “Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbībā ar Eiropas valstīm, un Ukrainas valdībai jāpieņem lēmums, kas atbilstu tautas interesēm. 2015. gada sākumā Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas un tām ir jānotiek atbilstoši visiem standartiem,” sacīja E. Rinkēvičs. Arī vairāki deputāti runāja par notikumiem Ukrainā un Latvijas reakciju uz tiem. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Luka­ševiča (RP) norādīja, ka Latvijai par to jādomā kontekstā ar gaidāmo prezidentūru ES padomē. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Atis Lejiņš (“Vienotība”) uzsvēra Ukrainas nozīmi pasaules ģeopolitikā, uz ko savulaik norādījis civilizāciju sadursmju pētnieks Semjuels Hantingtons. “Krievija parādīja, ka var likt lietā itin visu, lai nosargātu ģeopolitiskās ietekmes telpu. Notikumi Ukrainā skar arī mūs. Ukrainā vismaz puse skatās uz Rietumiem, bet otra uz Austrumiem,” sprieda A. Lejiņš.

Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) pauda viedokli, ka, lasot ārlietu ministra ziņojumu, viņam rodoties dīvains iespaids – Latvijai neesot nekādu apdraudējumu, lai gan Krievijas ārpolitikā vērojamas impēriskas tendences.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas iecerētā Eirāzijas savienība, kas tiek veidota tepat pie Latvijas robežām, ziņojumā neesot pieminēta. “Šogad netālu no mūsu robežām notika Krievijas mācības “Zapad–2013″. Pērn tika noteikti ierobežojumi Baltijas precēm Krievijā. Latvijā tiek ieviestas krievu izglītības sistēmas skolas, un Krievijas vēstnieks pārkāpj diplomāta pilnvaras,” norādīja J. Dombrava. Ukrainas notikumus viņš aicināja vērtēt plašāk: “Ukrainas krīze nav jautājums par Asociācijas līgumu. Ukrainas interese ir attālināties no Krievijas interešu sfēras.”

Vēlāk viņam iebilda ministrs Rinkēvičs, kurš teica: “Nav pareizi uzskatīt, ka viss, kas notiek kilometru aiz Zilupes, ir svarīgi, bet pārējie pasaules procesi ir nesvarīgi. Starptautiskā sabiedrība ir aizņemta ar Tuvajiem Austrumiem un Sīriju, un tas tiek izmantots, lai no Krievijas puses pastiprinātu spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm.” Tāpat ministrs izteicās, ka attiecībās ar Krieviju nepieciešams rast kopīgu izpratni par notikumiem 40. gados – par okupāciju un staļiniskajām represijām – un panākt, ka Krievijas arhīvi būtu atvērti Latvijas vēstures pētniekiem.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP) atzina, ka Latvijas interesēs ir, lai ES un NATO ciešāk sadarbotos aizsardzības jomā. Arī viņam radušies jautājumi par Krievijas militārajām mācībām Latvijas pierobežā. “Kāpēc pie mūsu austrumu robežām Krievija veido uzbrukuma militāro infrastruktūru – vidēja darbības rādiusa raķetes, izvieto helikopterus un desanta karaspēku?” jautāja V. Zatlers, kurš uzskata, ka Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšanā vairāk jāiesaista Zviedrija un Somija. Vienlaikus vairāki deputāti uzsvēra, ka drošības jomā ir svarīgi turpināt stiprināt saites ar ASV.

Līdzsvara meklējumos


Runājot par Krieviju un Centrālāzijas valstīm, sadarbību ar šīm valstīm uz pragmatisma elementiem aicināja balstīt “SC” deputāts Sergejs Potapkins. Vēlāk viņa teiktās tēzes izpelnījās E. Rinkēviča kritiku, kurš norādīja, ka ārpolitika ir sarežģīta joma, kurā jāatrod līdzsvars starp vērtībām un interesēm, piebilstot, ka arī citas valstis veido savu sadarbību ar vērtību ziņā sarežģītām valstīm, kā, piemēram, ASV to dara ar Saūda Arābiju. “Mēs meklējam šo līdzsvaru. Nedemokrātiskās valstīs jūs ātri varat sākt uzņēmējdarbību, tomēr, ja šajā valstī nav likuma varas, uzņēmējs var nonākt grūtībās. Mums ir bijuši gadījumi, kad bizness šajās valstīs mūsu cilvēkiem varējis pazust dažās stundās. Ārlietu dienestam ir bijis jāiesaistās un jāraksta vēstules šo valstu amatpersonām,” skaidroja ministrs.

Reklāma
Reklāma

ZZS deputāte Iveta Grigule, aicinot sadzīvot gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem, mudināja Briseles birojos “iefiltrēt” pēc iespējas vairāk cilvēku no Latvijas. Viņasprāt, ES daudzgadu budžeta veidošanas procesā Latvijas interešu pārstāvniecība nav bijusi veiksmīga, jo lauksaimniecības tiešmaksājumi Latvijā joprojām palikuši vieni no zemākajiem Eiropā.

Vairāki deputāti arī atzīmēja, ka šis Latvijas ārpolitikai ir būtisks gads, jo tajā mūsu valsts gatavojas prezidentūrai ES padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.