Ārpolitiskas avantūras nav izslēdzamas, atzīst vēstnieks Krievijā 2
Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz ar nepopulārām iekšpolitiskām reformām piedzīvos būtisku reitinga kritumu, nav izslēdzamas ārpolitiskas avantūras no Krievijas puses, intervijā “Neatkarīgajai” atzina Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
“Ja jūs uzdotu šādu jautājums pirms notikumiem Ukrainā, tad es drīzāk teiktu, ka tas nav iespējams. Pēc Ukrainas mēs to vairs teikt nevaram. Es gan domāju, ka ieviestās sankcijas savu ietekmi ir atstājušas,” sacījis Riekstiņš, “lai gan, paskatoties vēsturē, mēs varam atrast pasaulē piemērus, kad iekšpolitisko grūtību brīdī ārpolitiskas avantūras palīdz mobilizēt sabiedrību ap attiecīgā valstī pastāvošo varu.”
Riekstiņš atzīmējis, ka Krievijas iekšpolitikā nekādas fundamentālas izmaiņas nav gaidāmas. “Putins gan runā par modernizāciju, par izrāvienu, bet tam visam apakšā jābūt finanšu līdzekļiem. Lai akumulētu līdzekļus attīstības programmām, ir iecerētas izmaiņas nodokļu likumdošanā un pensiju sistēmas reforma.”
“Arī ārpolitikā, visticamāk, redzēsim turpinājumu tai samērā konsekventajai politikai, kuru var raksturot ar vārdiem – Krievijas piecelšanās no ceļiem. Šos vārdus Krievijā dzird bieži, it kā kāds viņus būtu uz ceļiem nospiedis. Tā ir tāda ačgārnā pasaules uztvere. Citiem vārdiem, lielvaras statusa atgūšana. Tiek konsekventi uzsvērts, ka nekāda Krievijas izolācija nav iespējama. Viss, ko Rietumi ir centušies īstenot, ir izrādījies blefs un ir izgāzies. Bez Krievijas neko pasaulē atrisināt nevar. Šie signāli gan uz iekšu, gan āru tiek konsekventi sūtīti. Kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, tad lielvaras statusa atjaunošana tiek uztverta kā lielākais Putina līdzšinējās politikas sasniegums, par ko cilvēkiem ir gandarījums. To nevar novērtēt par zemu, jo daudziem Krievijā šī vēlme – mēs esam lieli un ar mums rēķinās – ir stipra,” uzsvēris diplomāts.
Vēstnieks atzīmējis, ka, neskatoties uz sarežģītām attiecībām politiski, ekonomikā attiecības nav tik viennozīmīgas. Ekonomikā ir sektori, kuros ekonomiskās sadarbības apjomi prognozējami samazinās – tie ir dzelzceļa pārvadājumi un ostas, sacījis Riekstiņš, taču arī tajos kritums neesot tik dramatisks, kā viens otrs mēģina zīmēt.
“Kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nav Krievijas lielo politiķu ikdienas redzeslaukā, tad tur lietas iet labi. 2017.gadā iepretim 2016.gadam Latvijas eksports uz Krieviju pieauga par 31%. Krievijas eksports uz Latviju par 11%. Šā gada pirmie mēneši parāda līdzīgu tendenci. Pagājušajā gadā divpusējās tirdzniecības (preces un pakalpojumi) apjoms bija 2,7 miljardi eiro. Tas nav mazs skaitlis. Arī Krievijai. Uz vispārīgās nelabvēlīgās politiskās konjunktūras fona ekonomiskā sadarbība attīstās,” piebildis vēstnieks.
Riekstiņš atzīmējis, ka Krievijas amatpersonas turas tajos politiskajos uzstādījumos, kas nāk no Kremļa, savukārt, tiekoties ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem no medijiem, pētniekiem, kultūras aprindām, varot dzirdēt dažādus, tajā skaitā ļoti kritiskus, vērtējumus par pašreizējo Kremļa politiku. “Nav tā, ka Krievijas sabiedrība būtu homogēna un vienā virzienā domājoša. Oficiālā vara gribētu uzsvērt, ka vēlēšanās Putins guva pārliecinošu uzvaru. Jā, viņš guva pārliecinošu uzvaru, ja salīdzina ar viņa opozicionāriem. Par viņu nobalsoja 56 miljoni vēlētāju, bet 52 miljoni par viņu nenobalsoja. Tas tomēr nav maz. Tas Kremlim liek domāt, kādā veidā procesus valstī vadīt, lai neradītu iespēju opozīcijai mobilizēt cilvēkus nopietnākām protesta akcijām.”
