Ķīviņš par nepilngadīgās mammas mazuli Madlienā izgaismo problēmas gan iestādēs, gan ģimenēs 3
Notikušais Ogres novada Madlienas pagastā it kā nav nekas ārkārtējs. Gadās, ka nepilngadīgiem piedzimst bērni un ka starp vecākiem, viņu ģimenēm rodas konflikts. Daudz retāk šos gadījumus paši iesaistītie izliek sabiedrībai izgaršošanai, kā tas noticis šajā gadījumā. Iniciatīva nākusi no piecus mēnešus vecā dēliņa māmiņas, 17 gadus vecās Saulcerītes Sāras ģimenes puses – viņas brālis piezvanīja TV raidījumam “Bez tabu”, un tapa sižets. Tā atstāsts portālā la.lv (raksts “Bāriņtiesa atņem zīdaini 17 gadus vecai mātei“) izpelnījās lielu lasītāju interesi un komentāru gūzmu. Bērna tēvs, 34 gadus vecais lēdmanietis Stefans, nu ir spiests aizstāvēties ne tikai sabiedrības, bet arī iestāžu priekšā. Papildu asumu notikušajam piešķir fakts, ka vīrietis dzimumattiecības uzsācis ar nepilngadīgo (kad viņi sākuši tikties, Saulcerītei bija tikai 15 gadu) un ka Stefanam tobrīd bija trīs (tagad jau ir četri) bērni nereģistrētā kopdzīvē ar citu sievieti. Tāpat arī tas, ka pēc bērna piedzimšanas vecāki jau paspējuši savu dēlu viens otram pa reizei “nolaupīt”. Šobrīd Saulcerīte ar dēlu atrodas krīzes centrā.
Sarunājoties ar šajā lietā iesaistītajiem, daudz kas netiek atklāts: valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem par šādām sensitīvām lietām liedz runāt likums, bet daudzām privātpersonām gribas sevi un savējos redzēt labākā gaismā un uz otru pusi mest ēnu.
Galvenais, lai abiem bērniem labi
Saulcerītes māte Žaneta ir jauka, atklāta sieviete. Strādā Madlienas piena pārstrādes cehā un dzīvo centra daudzdzīvokļu mājā. Šobrīd esot šķiršanās procesā no sava vīra Normunda, kam divus kilometrus no Madlienas centra ir zemnieku saimniecība. Abiem ir septiņi bērni. Saulīte, kā māte sauc Saulcerīti, ir pastarīte. Pie Normunda dzīvo Saulcerītes māsa ar bērniņu un dzīvesdraugu, kas ir Saulcerītes bērna tēva Stefana brālis. Arī Saulcerīte gan pirms, gan pēc dzemdībām dzīvojusi pie sava tēva, jo pie mātes dzīvoklī viņai, kā teikusi mātei, bijis garlaicīgi.
“Es jau gribēju abus atturēt no attiecībām, draudēju Stefanu sūdzēt tiesā, bet abi bija stūrgalvīgi: “Mēs mīlam viens otru un neatkāpsimies!”” atceras Žaneta.
Māte stāsta, ka Saulcerīte mācījusies vidēji labi, apmeklējusi mākslas un mūzikas skolu, jauki spēlējot vijoli. Grūtniecība iestājusies 9. klases laikā, un mācības pārtraukusi. Tagad atsākusi mācīties 9. klasē. Meita ar Stefanu kopā īsti neesot dzīvojusi. Stefans ik pa laikam viesojies pie Saulcerītes un bērna viņas tēva zemnieku saimniecībā, tad sameklējis vienu dzīvokli Saulcerītei, tad otru, bet tie meitai nav patikuši, jo bijuši neremontēti, bez apkures un ēdiena pagatavošanas iespējām, turklāt Stefans esot nācis ar kompānijām, kas dzērušas, arī sievietes tur bijušas. Stefanam vispār patīkot nepilngadīgās, nosaka Žaneta.
Vienā reizē Stefans uz neilgu laiku paņēmis dēlu, bet pēc tam atsūtījis īsziņu, ka Saulcerītei bērnu atpakaļ neatdošot. Meita ar vīramāti piecas dienas meklējuši, kur abi slēpjas. Tad Saulcerīte pieprasīja tikšanos Madlienas pagasta sociālajā centrā ar bērnu un Stefanu. 10. novembrī tur notika skaļa izskaidrošanās, kurā piedalījās arī Saulcerītes tuvinieki. Saulcerīte paķērusi dēlu un aizskrējusi, bet sociālā centra vadītāja aicinājusi Stefanu rakstīt iesniegumu par bērna nolaupīšanu. Jo viņš no abiem vecākiem ir pilngadīgais un viņam uz to esot visas tiesības, atceras Žaneta. Viņa arī zināja teikt, ka policijā ierosināta lieta par bērna nolaupīšanu un ka tur vēl domājot, vai rosināt lietu arī pret Stefanu par to, ka viņš pavedinājis Saulcerīti, kad viņai vēl nebija sešpadsmit.
“Nepārdzīvoju, ka par šo lietu visi runā. Man svarīgākais, ka meitiņai un mazdēliņam viss kārtībā,” teic Žaneta.
