Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūlijs, 2015
Drukāt

Ārstēs pēc atvaļinājuma. Daudzās slimnīcās vasarā tiek slēgtas nodaļas (11)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto.

Kad ārsti un medicīnas māsas dodas atvaļinājumā, slimnīcas ir spiestas no vienas nedēļas līdz pat mēnesim slēgt nodaļas, jo nav, kas mediķus aizvieto. Šāda situācija radusies Alūksnes, Dobeles, Kuldīgas slimnīcā, kā arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Ogres, Madonas, Rēzeknes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kur trūkst infektologu, pediatru, traumatologu, ginekologu un citu speciālistu, tostarp arī medicīnas māsu. Deficīts ir arī endoskopisti, kas palīdz diagnosticēt iekšējo orgānu slimības ķirurģijā, gastroenteroloģijā, uroloģijā un ginekoloģijā.

“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ik dienu saņem vēstules no slimnīcām ar informāciju, kādi speciālisti attiecīgajā laika posmā nebūs pieejami, un attiecīgi rīkojas, lai pacientus nogādātu tajās ārstniecības iestādēs, kur strādā attiecīgā profila ārsti. Nereti gadās, ka pacientam ir kāda iekšējo orgānu vaina, ko iespējams diagnosticēt, izmeklējot endoskopiski, taču nav ārsta, kas to var izdarīt. Tad esam spiesti pacientu vest uz slimnīcu, kur šāds speciālists strādā. Šāda situācija ir jau gadiem un ne tikai vasarā, kad mūsu dienests arvien asāk izjūt sekas – nodrošinājums ar medicīnas kadriem ārpus Rīgas sašaurinās, līdz ar to arī ārstniecības pakalpojumu klāsts, ko iespējams veikt uz vietas,” pastāstīja NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Onkoloģiskajiem pacientiem trīs nedēļas jūlijā Daugavpils reģionālajā slimnīcā nebija pieejama ķīmijterapija, tika slēgta arī bērnu ķirurģijas nodaļa, kur strādā tikai viens ķirurgs, un, kā pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, bērnus akūtas saslimšanas gadījumā ar ātrās palīdzības automašīnu veda uz Rīgu. Gandrīz mēnesi nestrādāja arī paliatīvās aprūpes nodaļa, kas ļoti nepieciešama neizārstējamiem pacientiem, kuriem slimība progresē.

I. Vaivode: “Valsts ir noteikusi, ka mēnesī slimnīcā drīkst uzņemt 1800 pacientu, bet pie mums ik mēnesi nokļūst no 2300 līdz 2500 slimnieku, turklāt arvien sarežģītākā veselības stāvoklī, jo Latgales reģionā primārā veselības aprūpe nav tajā labākajā līmenī. Viņu ārstēšanai vajag arvien vairāk naudas, turklāt jāņem vērā, ka valsts ir noteikusi reālajām izmaksām neatbilstošus tarifus un samazinājusi pacientu līdzmaksājumus, kas mums netiek kompensēti. Slimnīcā trūkst loru, okulistu, sejas un žokļa ķirurģijas speciālistu, problēmas ir arī ar dzemdību palīdzību, jo divi no trīs ārstiem ir saslimuši. Ja pie mums darbā gribētu nākt trīsdesmit ārsti, mēs viņus visus pieņemtu, jo Daugavpilī ir izteikts kadru trūkums, par ko mēs skarbi un skaļi runājam vismaz četrus piecus gadus. Četrkāršojot atalgojumu, izdevās piesaistīt vienu neirologu no Preiļiem un vienu – no Krāslavas un, pateicoties viņiem, insulta slimnieki nav jāsūta uz citām ārstniecības iestādēm.”

Savukārt Kuldīgas slimnīcā divas nedēļas ciet bija bērnu nodaļa, jo atvaļinājuma laikā trūkstot medicīnas māsu. Pēc nedēļas tiks atvērta hronisko slimnieku aprūpes nodaļa, kura nedarbojās veselu mēnesi, pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis.

“Mēs staigājam kā pa naža asmeni, šī negatīvā līkne nemainās un, kā izskatās, nemainīsies tuvākajos gados, jo valdība stāsta, ka naudas summu no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei nepalielināšot. Diemžēl Veselības ministrija nespēj piedāvāt struktūrplānu, kādu profilu slimnīcām ar kādiem speciālistiem un cik lielā attālumā vienai no otras ir jābūt, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību,” sacīja Eglītis.

Ogres slimnīcā trīs nedēļas jūlijā nebija pieejama dzemdību palīdzība, jo, kā teica šīs ārstniecības iestādes vadītājs Dainis Širovs, trūkstot ginekologu. Savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīcā līdz 10. augustam ir aizvērta bērnu un infektoloģijas nodaļa.

Veselības ministrijā noskaidroju, ka ministrija pie tā sauktā slimnīcu strukturālā plāna sākšot strādāt 2016. gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. ta tik turpinay, vieniga profesija, pec kuras liels pieprasijums arzemes

  2. Ārstēs,ja nebūs nekā cita ko darīt!Sociālā,veselības sistēma strādā sociāli-selektīvā režīmā.Ir ļaudis,kuriem ir atteikta ārstēšana tādēļ ka slimība neesot ārstējama slimības sociālās izcelsmes dēļ(arodslimības)Atklāti un ciniski atsakās izrakstīt zāles ilgstošām sirds-asinsvadu slimībām,invaliditātes komisijās atsakās atzīt arodslimību komisijas secinājumus,ģimenes ārsti atsakas atzīt šīs komisijas rekomendācijas.Kur glābties?

  3. Poliklīnikās tas pats!Ja speciālists atvaļīnājuma,tad jāgaida mēnesis.

  4. Iesaku veselības ministrijai griezties pie labklājības ministrijas, lai smeltos pieredzi kā nodarbināt ārstniecības personas atvaļinājumu laikā,jo lm pakļautības iestādēs arī tiek nodarbināts ārstniecības personāls.Nekā ārkārtēja jau tur nav, tikai medicīnas personālam ir krietni ātrāk jākustina savas pakaļas, jāskrien tā, lai papēži pie zemes neturas. Atpūtas laiki, ēšana, tualetes apmeklējums….?, nē mīļie,to jūs darīsiet mājās. Un viss par tām pašām naudiņām, jo piemaksas,kas likumā noteiktas, ir paredzētas tikai vadītāju līmenī.

  5. Deviņdesmit VM liekēžus uz lauku slimnīcām un medpunktiem!

  6. Infektologu,pediatru,traumatologu,ginekologu,endoskopistu un medmāsu trūkumu rajonu slimnīcās kompensēsim ar veselības maršrutiem uz Rīgu?

  7. Uz to ja arī apzināti ejam,domājot tikai par šodienu Atbildēt

    Pieredzējuši ārsti un pat tikko medicīnas studijas beigušie pamet Latviju! Tas nenotiktu,ja Latvijā joprojām būtu Veselības departaments ar septiņpadsmit darbiniekiem Labklājības ministrijas sastāvā,un vairāk naudas tiktu novirzīts pašai veselības aprūpei un ārstu algām,nevis ierēdņu skaita palielināšanai pašā ministrijā! Tas nenotiktu,ja slimības Latvijā netiktu ielaistas,atjaunojot obligāto veselības apdrošināšanu-slimokases,kā Igaunijā,Lietuvā un pārējās ES valstīs,Grieķiju ieskaitot!
    Nevis vairāk rūpējoties par jaunu nodokļu ieviešanu,lai varētu attālināt ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa,ka citās ES valstis,un turpināt pakāpenisku ienākuma nodokļa samazināšanu (kaut par pusprocentu) politiķu lielajajiem ienākumiem

  8. Un tad man patīk ārstu komentāri, ka cilvēki LAIKUs neiet pie ārsta.

  9. Kā ?
    ĀRSTU TAK BIJA PAR DAUDZ !!!
    O
    BARIEM VIEN ATLAIDA !!!
    O
    LAI TIE ATLAIDĒJI TAGAD ĀRSTĒ !

  10. Arī Austrumu slimnīcā ir vēsturiska prakse slēgt atsevišķas nodaļas uz veselu mēnesi. Pacientiem no tā jācieš, jo tiek ievietoti ķirurģijas nodaļās, kur terapeits nemaz neatnāk reizēm. Galvenais ārsts tik piešķiebj galvu

    • Austrumu slumnīcā jau tā aŗsti ir reti sastopami – rezidenti un studenti.Pie tam valsts par šādu ārstēšanu maksā baltu naudu. Viss atkarīgs no slimnīcas vadības,kas dara ko grib,jo veselības inspekcija ir bezzobaina!

Draugiem Facebook Twitter Google+