Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Ārsti glābj no netveramā tvana (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Autori: Māra Libeka, Andris Ozoliņš

“Lūdzam mediju palīdzību pievērst cilvēku uzmanību saviem gāzes apkures katliem! Saindējoties ar tvana gāzi pēc autonomo apkures katlu ieslēgšanas, īsā laikā slimnīcā nonākusi jau otrā ģimene. Kopumā pašlaik Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā ārstējas septiņi cilvēki, divi joprojām smagā stāvoklī atrodas reanimācijā. Saindēšanās gadījumi ar tvana gāzi, kas kaut kādu neskaidru iemeslu dēļ izplūst no gāzes katliem, notiek gadu no gada,” šādu trauksmes vēsti vakar žurnālistiem nosūtīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.

 

“Drebinieties, bet palieciet dzīvi!”

Parasti cilvēki domā, ka saindēties ar tvana gāzi var, tikai kurinot krāsni ar malku un par ātru aizverot aizbīdni, kamēr ogles nav izdegušas. Gāzes katlos, sadegot dabasgāzei, nevajadzētu veidoties oglekļa monoksīdam, taču, izrādās, šis priekšstats ir maldīgs. Tvans var rasties, arī gāzei nepareizi sadegot, ko veicina tas, ka gāzes katls neatrodas atsevišķā katla telpā ar īpašu gaisa padevi no ārpuses, bet gan, piemēram, šaurā vannas istabā vai virtuvē ar nepietiekamu ventilāciju, kas nenodrošina pastāvīgu skābekļa piekļuvi. To, piesaistot ekspertus, ir izpētījuši Gaiļezera slimnīcas bijušie pacienti, kuri saindējušies ar tvana gāzi.

Žanete Drone nopirka dzīvokli ar jau uzstādītu firmas “Junkers” gāzes apkures katlu vannas istabā. “Katru gadu pirms apkures sezonas sākšanas aicināju sertificētu meistaru no uzņēmuma “Bosch”, kas Latvijā pārdod “Junkera” katlus, veikt tehnisko apkopi. Arī 2014. gadā, kad nokļuvu Gaiļezera slimnīcā, jo izrādījās, ka pat sertificētiem meistariem ne vienmēr var uzticēties,” atzīst Žanete.

Tajā liktenīgajā augusta dienā, kad bija pagājis jau kāds brīdis pēc katla tehniskās apkopes, tas automātiski ieslēdzies, jo pazeminājusies gaisa temperatūra. Žanetei sākusi sāpēt galva, bet kam gan tā nesāp, īpaši, ja pamatīga darba slodze, viņa nodomājusi. Taču sāpes pieņēmušās spēkā un Žanete uz brīdi pat zaudējusi samaņu. Kad pamodusies, jutusies šausmīgi – licies, ja kāds pakustinās, būs pagalam. Turklāt mocījuši arī pamatīgi drebuļi.

“Teju sasaucu dzīvesbiedru, kuru saindēšanās ar tvana gāzi nebija skārusi tik smagi, viņš piezvanīja ātrās medicīniskās palīdzības dienestam, un tā es nokļuvu Gaiļezera slimnīcā, kur diennakts laikā atguvu veselību. Faktiski tur bija viens mazs solītis līdz letālam gala iznākumam,” atceras Žanete un piebilst, ka vēlāk viņas dzīvoklī pēc izsaukuma ieradušies pieminētās firmas “Bosch” pārstāvji, kas pārliecinājušies, ka meistars katlu nav iztīrījis un ir aizsērējusi iekārta, kas gāzes apkures katlā uzkarsē ūdeni.

“Katls tika iztīrīts, nomainītas atsevišķas detaļas un tagad dzīvoklī ir uzstādīts gan tvana gāzes, gan dūmu detektors,” pastāstīja Žanete.

Toreiz, pirms gada, Žanete sociālajos tīklos šādi vērsās pie saviem paziņām: “Mīļie draugi, ja šī ziņa ir jūs sasniegusi, neatlieciet savas apkures sistēmas pārbaudi! Ja sistēma nav pareizi ierīkota, pārtaisiet vai turiet vaļā logu un drebinieties, bet palieciet dzīvi un ar smadzenēm! Tagad jūs nevarēsiet teikt, ka nezinājāt, kā mēs to varējām apgalvot vēl pirms divām dienām.”

 

Izglāba radi un kaimiņi

Aizdomu par to, ka gāzes apkures katls izdala tvana gāzi, neesot bijis arī abām ģimenēm, kas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ārstējas patlaban. Vakarrīt slimnīcā nogādātā četru cilvēku ģimene pēc mediķu palīdzības bija vērsusies, kad bija sajutuši spēcīgas galvassāpes, sliktu dūšu un spiedienu krūtīs. Bet ģimeni, kas klīnikā nogādāta svētdien, faktiski izglābuši radi un kaimiņi. Viņi nespēja ilgāku laiku ar acīmredzami mājās esošajiem sazināties un atrada visus jau guļam bezsamaņā. Katrai ģimenei pieder dzīvoklis, kur uzstādīts sertificēts gāzes apkures katls, kam tehnisko apkopi veikuši sertificēti meistari. “Pacienti nesaprot, kā tas varēja notikt, ka viņi tik smagi saindējušies ar tvanu,” saka I. Potetinova.

“Toksikoloģijas un sepses klīnikā vidēji gada laikā nonāk 60 – 70 tādi pacienti, kuri ir saindējušies ar tvana gāzi. No akūtas saindēšanās ar šo gāzi gadā nomirst ap 100 cilvēku, tāpēc tā ir liela un nopietna problēma. Vairumā gadījumu šādas saindēšanās apstākļi ir saistīti ar ugunsgrēkiem, tomēr regulāri ir situācijas, kad galvenās aizdomas krīt uz autonomajām apkures sistēmām. Nereti tie ir gāzes apkures katli, no kuriem kaut kādu iemeslu dēļ dzīvoklī izplūst tvana gāze,” stāsta toksikologs Roberts Stašinskis.

Ārsti atgādina, ka tvanam, kas ir indīga un toksiska gāze, nav ne smakas, ne krāsas, ne garšas, tāpēc pamanīt tā klātbūtni bez īpašiem detektoriem praktiski nav iespējams. Pirmie simptomi var būt galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana un caureja, ko cilvēki biežāk saista ar kādu citu problēmu. Tāpēc īpaši svarīgi ir veikt regulāras apkures sistēmas pārbaudes, to uzticot tikai sertificētiem meistariem, lai neriskētu ar savu dzīvību.

 

Uzticies un pārbaudi

Visvairāk ar tvana gāzi saindējas ugunsgrēkos un izmantojot malkas apkuri, tomēr atkārtojas reizes, kad vaininieces ir autonomās gāzes apkures sistēmas. Kāpēc tā notiek?

“Degšanas procesam nepieciešamas trīs lietas, svaigs, ar skābekli bagāts gaiss, kurināmais un efektīva dūmgāzu novadīšana. Ja telpā, kurā atrodas apkures iekārta, netiek pietiekami pievadīts svaigs gaiss vai skursteņa jauda ir nepilnīga, normāli kurināmā sadegšanas procesi tiek izjaukti. Kurināmais sadeg nepilnīgi, un telpā var izplūst cilvēka veselībai bīstamas gāzes. Tādēļ jebkuram apkures katlam obligāti jānodrošina pietiekama svaigā gaisa pieplūde, piemērots dūmenis un regulāra apskate. Malkas krāsns dūmvadu tīrīšanas profilaksei var tīri labi izmantot speciālus veikalos nopērkamus pulverīšus, turpretim gāzes apkures katliem būtu nepieciešams, lai tos divreiz gadā pārbaudītu speciālists,” stāsta kamīnmeistars Egons Pičners.

“Vislielākais risks saindēties ar tvana gāzi ir kurinot malkas krāsnis. No automātiskajiem gāzes katliem šim riskam vairāk pakļautas B tipa gāzes apkures iekārtas. Bieži, pārbūvējot māju, tiek izjauktas projektā paredzētās specifikācijas un izmainās telpu tehniskais stāvoklis. Jāatgādina, ka viena kubikmetra gāzes sadedzināšanai nepieciešami 10 kubikmetri gaisa. Stingri rūpējoties par siltuma ekonomiju, bieži tiek aizmirsta ventilācija, un apkures sistēmai nav no kurienes gaisu ņemt. Arī virtuves nosūcēji aktīvi izvada no telpas gaisu, rada tur retinājumu un var veicināt gāzu izplūdi no degšanas kameras. Piedevām gāzu izplūdei var būt inerces efekts. Lai no tā izvairītos, virtuvē jānodrošina gaisa padeve. Vecais katls reizi pa diviem gadiem jāiztīra, tehniķim jāpārbauda tā darbība reizi gadā. Noteikti jāizmanto CO detektors. Vislabāk uzstādīt jaunā tipa gāzes apkures katlus, kam šādu problēmu nav,” atgādina SIA “Robert 
Bosch” valdes loceklis Kaspars Kalvišķis.

 

Jāuzstāda tvana detektors

Ja dzīvoklī atrodas apkures sistēma, jāuzstāda autonomi signalizatori vai detektori. Veikalos pārdošanā ir dūmu detektori, atklātas uguns sensori, oglekļa monoksīda vai tvana gāzes detektori un ogļskābās gāzes detektori. Katrs no tiem reaģē uz atšķirīgām sastāvdaļām telpas gaisā.

“Ja dzīvoklī uzstādīts gāzes apkures katls, noteikti būtu jāuzstāda tvana gāzes (CO) detektors, kura darbības princips un ārējais izskats līdzīgs klasiskajam dūmu detektoram. Tā ir īpaši radīta ierīce, kas brīdinās par to, ka telpās sācis izplatīties CO. Iekārtu darbina vairākas AA baterijas. LCD panelis parāda baterijas stāvokli un tvana gāzes koncentrāciju telpā. Tvana gāzes detektorus uzstāda 1,5 metru augstumā no grīdas (daži ražotāji iesaka uzstādīt 15 – 20 cm attālumā no griestiem). Par detektoru tīrību rūpējas reizi trīs mēnešos ar putekļsūcēju maigā režīmā izsūcot no tā atveres piesārņojumu. Pirmā riska telpa ir virtuve, kur parādās gāzes noplūde, otrā riska telpa ir guļamistaba, jo visbīstamākā cilvēka dzīvībai tvana gāzes noplūde ir naktīs, kad cilvēks aizmidzis. Detektors maksā apmēram 20 – 30 eiro,” stāsta Natālija Sokolova, SIA “FM Serviss” mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja.

Bet vai ar likumiem viss kārtībā? “Latvijā šobrīd ir izveidota ES prasībām atbilstoša likumdošanas bāze. Vadoties pēc pieņemtajiem gāzes aprites noteikumiem, gāzes apkures katli jānodrošina ar autonomiem svaigā gaisa pieplūdes un dūmgāzes izplūdes kanāliem. Šiem ekspluatācijas pamatprincipiem būtu jāpieskaņo arī vecās gāzes apkures iekārtas. Tas ļautu izvairīties no apkures katlu kļūdainas darbības un iedzīvotāju intoksikācijas riska,” atgādina Dzintars Lagzdiņš, Ugunsdzēšanas uzraudzības pārvaldes priekšnieks. Tomēr likuma ievērošanu neviens cits nekontrolēs kā tikai pats mājokļa saimnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nu ko jūs prātvēdari varat muldēt ,gāzes katli ,,ar skursteni”vilkmes zuduma gadījumā katls automātiski izslēdzas un gāzes padeve aizveras. Gāzes katli ,,turbo”, tur degšanai gaiss tiek padots ar ventilatora palīdzību no āra un izdegušās gāzes tiek izpūsta pa skursteni ārā.Konstrukcija nodrošina ieplūstošā gaisa sasildīšanu,lai āra gaisa kondensāta dēļ neaizsaltu ieplūde. Ja izvēlētā laikā (rūpnīcas iestādījums ) kaut kāda iemesla dēl nestrādā ventilators, katls neieslēdzas un gāzes padeve automātiski tiek noslēgta un katls signalizē par problēmām.Vāja vieta turbo katliem ir pieplūdes ventilatora ir gultņi,kuru smērvielas ar laiku izžūst un ventilators noķīlējas,bet tā jau ir profilakse ,kura ir jādara speciālistiem.

  2. “..lai jaunos gāzes apkures katlus nodrošinātu ar autonomiem svaigā gaisa pieplūdes un dūmgāzes izplūdes kanāliem. Īsāk sakot, gaiss katlam jānodrošina no ārpuses.”

    Kas to pārbauda? Kas lien uz jumtu? Junkeristi vai? Skursteņslauķi vai? Kas jādara pašam?

Draugiem Facebook Twitter Google+